Kas pieder jaunajai Saeimas spīkerei Daigai Mieriņai?
Kopš septembra Saeimas priekšsēdētāja krēslā sēž Daiga Mieriņa. Žurnāls "Kas Jauns" pētījis, kas tad ir viņas īpašumā.
Savā amatpersonas deklarācijā Mieriņa, kas tika ievēlēta 14. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, norādījusi, ka viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, bet lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā. Ne vērtspapīru, ne uzkrājumu Mieriņai nav, ir vien 42,5 tūkstošu eiro lielas parādsaistības. Bijusī Ādažu novada pašvaldības deputāte pērn par šo pienākumu pildīšanu algā saņēmusi 12,2 tūkstošus eiro, vēl 8663 nopelnīti par divu mēnešu ilgo darbu Saeimā.
Pārvaldes jomā mūsu jaunā Saeimas spīkere ir ļoti pieredzējis cilvēks – viņa jau 2001. gadā tika ievēlēta Carnikavas pagasta padomē, vairākus gadus bija Carnikavas novada domes priekšsēdētāja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Mieriņa tika ievēlēta Ādažu novada domē, un nākamais solis jau bija iekļūšana Saeimā, kas pērn vēlēšanās arī izdevās. Un, kad pēc Artura Krišjāņa Kariņa atkāpšanās mainījās valdība, tika pārdalīti krēsli arī Saeimas vadībā, Mieriņa tika pie iespējas kļūt par vienu no Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām.
Interesanti, ka Saeimas spīkerei sarunās ar ārzemju partneriem būs nepieciešams tulks. Viņa raidījumā "900 sekundes" uz jautājumu par svešvalodu zināšanām sacīja, ka sarunās ar ārzemju partneriem izmantos tiesības runāt latviešu valodā. Jautāta, vai tas nozīmē, ka viņai būs nepieciešama tulka palīdzība, Saeimas spīkere atbildēja apstiprinoši.
Aizceļojusi savā pirmajā ārvalstu vizītē, Mieriņa atkal aktualizēja valodu jautājumu. Kaimiņzemes Igaunijas galvaspilsētā Tallinā viņa klāstīja, ka, atsakoties no krievu valodas Latvijas skolās, otras svešvalodas vietu pierobežas reģionos valsts ziemeļos nākotnē varētu ieņemt igauņu valoda. Savukārt Igaunijā mācītos latviešu valodu. Tas stiprinātu abu tautu nacionālās valodas iepretim citām svešvalodām un risinātu arī svešvalodu skolotāju trūkumu!
Daiga Mieriņa
- Dzimusi Daiga Cekule 1969. gada 3. martā.
- 1995. gadā ieguvusi izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē dārzkopības specialitātē.
- 2009. gadā ieguvusi maģistra grādu Vispārējā kvalitātes vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.
- Strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, bijusi departamenta direktore Satiksmes ministrijā, padomes locekle VAS "Elektroniskie sakari".
- Kopš 2022. gada 1. novembra – Saeimas deputāte.
- Kopš 2023. gada 20. septembra – Saeimas priekšsēdētāja.
