Mūziķis Johnny Salamander ar sievu nosvin 40 gadu kopš pirmā randiņa

Liepājnieks Johnny Salamander 1983. gada 25. jūlijā pirmo reizi viesojās Daces mājās. “Aizgāju pie viņas ciemos un aiznesu puķu pušķi. Tas bija mūsu pirmais randiņš, un tā tas eposs sākās. Taču mēs jau bijām tikušies mazlietiņ pirms tam. Liepāja ir maza pilsēta, manai mammai skolotājai vajadzēja nosūtīt Daces mammai, arī skolotājai, vienu mazu paciņu. Un mamma man saka: “Klausies, tu te braukā apkārt ar riteni, aizved, lūdzu, skolotājai Bērzai vienu paciņu.” Es arī aizvedu, un durvis atvēra ļoti smuka meitene. Un, tā kā skolotājas nebija mājās, mani uzaicināja iedzert kafiju, pasēdēt un pagaidīt, lai varu atdot sūtījumu. Godīgi un atklāti sakot, man iepatikās tā meitene, kaut kas aizķērās. Vēlāk mani pieaicināja pie vakariņu galda. Mēs ar Dačuku aizrunājāmies tik tālu, ka mēs sarunājām, ka ievedīšu viņai savu ierakstu, dziesmu "Blēņas", jo es tikko kā biju sācis spēlēt Liepājas mūzikas vidusskolā pašu nodibinātā grupā Kaktuss,” savu iepazīšanās stāstu sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" atklāj mūziķis.

Pateicas augstākam spēkam par sievu un meitu

Viņu ģimenē 25. datums tiek īpaši izcelts jau 40 gadu garumā. “Mēs tādējādi atzīmējam savu kopābūšanu. Katra mēneša 25. datumā vai nu aizejam abi vakariņās, vai arī pārsteidzu Dačuku ar smuku puķu pušķi vai greznumlietiņu,” atklāj Johnny Salamander.

Pirmajā randiņā jauneklim bija tikko kā palikuši 17 gadi, bet Dacei – 16. Jaunieši trīs gadus nodraudzējās un tikai tad sāka kopdzīvi. “Tikko uzzinājuši, ka mums būs mazulis, aizgājām pieteikties laulībām. Apprecējāmies Liepājā 1986. gada 24. maijā. Tāpēc maijā mums ir divdiennieks, jo nosvinam kāzu jubileju un tad ir mūsu īpašais – 25. datums,” viņš piebilst.

Vaicāts, kas tad ir viņu ilgās un saticīgās kopdzīves pamatā un kādus padomus viņi varētu sniegt citiem pāriem, mūziķis aizdomājas: “Droši vien, ka es nevienam neko nevarēšu pateikt priekšā, bet man dzīvē ir bijis tā, ka ļoti daudzi cilvēki ir uzticējušies, es nekad neesmu viņus nodevis un neko aiz muguras stāstījis citiem. Es domāju, ka tās ir divas lietas, kas mūs vieno. Primārais, ko mums ir devusi daba, kad tu ieraugi savu pusīti, vīrieši it īpaši skatās uz ārējo tēlu, un tas ir vienkārši spīdošs. Bet nākamā ārkārtīgi svarīgā pakāpe – vai jūs varat satikt, vai viss ir pieņemami, vai viss patīk, vai tas cilvēks vispār ir tavā līmenī, vai ir gudrs, attīstīts un ar labu humora izjūtu.”

“Mums ir bijuši ļoti spēcīgi saliedētības momenti, kad mums vajadzēja izvēlēties – vai nu mēs klausāmies kaut kādās muļķībās, vai arī turēsimies viens pie otra. Un mēs esam turējušies viens pie otra, un tas vienmēr ir novedis pie ļoti laba rezultāta. Jāteic, ka arī sākotnēji, kad mēs precējāmies, ne visi to gribēja,” atklāts ir mūziķis un smej: “Gan jau pasaulē ir vēl saskanīgāki pāri, bet es esmu vienmēr savā dzīvē saņēmis milzīgu atbalstu gan no Dačeles, gan meitas Meldras. Viņas abas man ir augstāka spēka sūtītas, lai gan es pēc savas būtības esmu pagāns, kas tic Pērkonam un Mārai, un mans Dievs ir daba. Es nekad nebiju domājis, ka mums būs tāda saskaņa, jo, kad mēs iepazināmies, tad visi izteica komentārus, ka mēs jau ilgi nebūsim kopā. Redz, ka ne! Ir jābūt ļoti atbalstošam vienam pret otru, un viss, ko dari, ir jādara ar mīlestību. Ja dari ar mīlestību un prieku, tas parasti vainagojas ar panākumiem.”

Johnny Salamander ar Daci ir kļuvuši par kaislīgiem ceļotājiem un divatā ir apceļojuši dažādas pasaules valstis. Lielākoties visi braucieni tiek organizēti tā, lai būtu iespēja pabūt jūras vai okeāna krastā. Tā kā abi ir dzimuši un auguši liepājnieki, tad jūra ir pāra stihija. “Mēs apmeklējam tālākus galamērķus – Taizemi, Jamaiku, Tobago un Ameriku, kur arī paguvu mācīties un iegūt labas atziņas par mūziku un dzīvi. Jāteic, ka no Amerikas atgriezos cits cilvēks. Taču Latvija ir ļoti mīļa un superīga valsts,” viņš atklāj.

Mazdēlam latviešu gēni ir ņēmuši virsroku

“Mēs tagad ļoti gaidām, kad no Lielbritānijas pie mums atbrauks Meldra ar dēlu Roniju un vīru Džonatanu. Tā mums ir kļuvusi par tradīciju, ka vasaras vidū mūsu meita Meldra ar savu ģimeni mēģina izbrīvēt laiku un viesojas Latvijā. Tad visi dzīvojamies mūsu dzimtas mājās Liepājā. Tās esmu saņēmis mantojumā no saviem vecākiem, un tagad šo māju esam modernizējuši un pilnveidojuši, lai mums būtu forši. Turklāt mums ir tik superīga pludmale, salīdzinot ar jebkuru britu pludmali. Mēs esam jūras atkarīgie. Savukārt Ziemassvētkos lidojam pie meitas vai arī viņa ar savu ģimeni ciemojas pie mums,” pauž Johnny Salamander.

“Mūsu divu gadu un dažu mēnešu vecais mazdēls ir fantastisks, viņš ir tik aktīvs kā ūdenszāle. Mūsu dzimtas ir dikti spēcīgas un ņēmušas virsroku, jo Ronijs vizuāli izskatās pēc latviešu bērna. Mūsu tuvinieki ir teikuši, ka Ronijs esot mana kopija. Mazliet jau reizēm tas mulsina, ka tagad ar sievu esam jau vecmāmiņas un vectētiņa statusā. Roncītim Dačele ir nanny (ome) un es esmu granddad (opis). Mēs ļoti bieži sarunājamies videozvanos, lai viens otru redzam. Un, kad mazdēls mūs ar Dačuku ierauga, tad sūta mums bučas. Ir ļoti interesanti vērot mazdēlu, kā viņš aug, kā domā, kā pieņem cilvēkus un pasauli sev apkārt. Es ļoti ceru, ka Ronijs izaugs par lielu prieku visiem – ne tikai mūsu ģimenē, bet arī daudziem citiem cilvēkiem. Mēs ar Dačuku esam ļoti priecīgi, ka Meldra satika Džonatanu un viņai ir izveidojusies laba un saskanīga ģimene,” tā mūziķis.