Vīrietis, kurš apmeklēja visas valstis nelidojot, beidzot ir atgriezies mājās

Pedersens sev noteica dažus noteikumus. Katrā valstī viņš pavadīs vismaz 24 stundas un neatgriezīsies mājās, kamēr nebūs pabeidzis savu ceļojumu.

Viņš arī centās saglabāt zemas izmaksas un iztikt ar aptuveni 20 ASV dolāru budžetu dienā.

Šī diena beidzot pienāca 24. maijā. Pēc gandrīz desmit gadu ceļojuma Pedersens veiksmīgi apmeklēja savu 203. un pēdējo valsti - Maldīvu salas - un sāka ilgi gaidīto ceļojumu atpakaļ uz Dāniju.

Protams, vieglāk būtu bijis lidot ar lidmašīnu, taču Pedersens vēlējās, lai projekts noslēgtu pilnu loku.

"Atgriešanās mājās ar kuģi ir vēsturiska sajūta - cilvēki redz to pie apvāršņa un stāv un vicina, kad nokāpju no kuģa," CNN Travel stāsta Pedersens. 

Pēc svinībām Maldīvu salās 44 gadus vecais vīrietis caur Šrilanku devās atpakaļ uz Malaiziju, lai iekāptu milzīgajā "MV Milan Maersk" kuģī, un 33 dienu ilgajā ceļā dotos mājās.

"Savā kajītē es skatījos caur ikursoru uz Malaiziju, un man ienāca prātā, ka katru dienu skats pakāpeniski mainīsies, līdz beidzot tas kļūs par Dāniju," stāsta Pedersens.

"Pat ja es tajā brīdī salauztu kāju, es nokļūtu mājās. Tur vairs nav ne čūsku, ne savvaļas suņu, ne malārijas, ne vīzu - man tikai vajadzēja izvairīties no krišanas pāri bortam," viņš teica. 

Emocionāla atgriešanās mājās

26. jūlijā Pedersens nokāpa no kuģa ostā Dānijas austrumu piekrastē, kur viņu sagaidīja aptuveni 150 cilvēku.

Priecīgo ļaužu vidū bija viņa sieva Le, tēvs, brāļi un māsas, draugi, projekta partneri un daudzi atbalstītāji, kuri sekoja viņa blogam un sociālo mediju kanāliem.

"Kopš atgriešanās esmu redzējis daudz asaras acīs - cilvēki nāca pie manis un raudādami mani apskāva," stāsta Pedersens. "Esmu saņēmis arī daudz dāvanu - dāņu alu, pienu, pārtikas produktus - un satiku cilvēkus, kuri sekoja maniem sociālajiem medijiem no Kolumbijas, Austrālijas, Norvēģijas... tas bija pārsteidzoši."

Viņš arī izbauda visus sīkumus - piemēram, tīro un vēso Dānijas gaisu, rīta skrējienus ar Le un ledaini auksto dāņu pienu pie katras izdevības.

Ceļošana ar mērķi

No sākuma līdz beigām Pedersens savos ceļojumos apkopoja neticamu statistiku: 3576 dienas, 37 konteinerkuģi, 158 vilcieni, 351 autobuss, 219 taksometri, 33 laivas un 43 rikšas.

Viņš nobrauca 223 000 jūdžu, neskaitot garo ceļojumu mājās.

Taču Pedersens saka, ka runa nav par skaitļiem. Runa ir par cilvēku laipnību un pozitīvu skatījumu uz pasauli.

"Es devos šajā ceļojumā ar moto: "Svešinieks ir draugs, kuru tu nekad iepriekš neesi saticis," un man atkal un atkal ir pierādījies, ka tā ir taisnība," viņš saka. "Ja tu uzrunā cilvēkus, viņi parasti ir gatavi palīdzēt."

Pedersens stāsta, ka visā pasaulē ir saticis sirsnīgus, draudzīgus un izpalīdzīgus cilvēkus, no kuriem daudzi viņam piedāvājuši tēju, maltītes, iepazīstināšanu, tulkošanas atbalstu vai vienkārši norādījuši ceļu.

"Savu ceļojumu laikā es apmetos daudzu, daudzu svešinieku mājās, un es bez ievainojuma nokļuvu visās pasaules valstīs - gan tajās, kurās bija bruņoti konflikti, gan tajās, kurās bija vīrusu uzliesmojumi," viņš izsakās.

"Vai nu es esmu laimīgākais cilvēks uz planētas, vai arī pasaule ir daudz labākā stāvoklī, nekā lielākā daļa cilvēku domā, lasot biedējošās un dramatiskās ziņas sociālajos medijos un ziņu kanālos," viņš piebilst. 

Kas tālāk?

Viņa pēdējais brauciens ar kuģi veda pāri Indijas okeānam uz Sarkano jūru, pāri Suecas kanālam, Vidusjūrā, Lamanša šaurumā, uz Vāciju un visbeidzot uz Dāniju.

"Es vēl neesmu apjautis, ka šis projekts ir beidzies. Mēdz teikt, ka, ja vēlaties dzīvē iedzīvināt jaunu ieradumu, tas ir jāatkārto 30 dienas. Es to esmu darījis vairāk nekā 3500 dienu. Tas ir tas, kas es tagad esmu," saka Pedersens.

Pēc tam, kad būs pagājis laiks un atgūti spēki, Pedersens plāno nomainīt savu mūžīgo ceļošanu un virzīties uz priekšu citos veidos.

Vispirms viņš cer pavadīt vairāk laika kopā ar sievu un izveidot kopīgu ģimeni.

"Mums ir daudz ko svinēt. Kamēr es ceļoju, viņa paveica tik daudz lietu - viņa ieguva medicīnas grādu, pabeidza doktorantūru, sāka strādāt farmācijas uzņēmumā, saņēma paaugstinājumu amatā... viņa ir super sieviete."

Raugoties nākotnē, viņš cer, ka savu pieredzi izmantos uzstājoties ar runām - šo prasmi viņš ir pilnveidojis pēdējo 10 gadu laikā.

"Kad aizgāju no mājām, man kļuva skaidrs, ka es nejūtos ērti, kāpjot uz skatuves. Bet tagad es varu uzstāties uz skatuves 300 cilvēku priekšā, smaidot," viņš saka.

"Šis ceļojums man palīdzēja apzināt savas stiprās puses, un viena no tām ir saskarsme ar cilvēkiem. Ceru, ka, uzstājoties ar runām, es varēšu nopelnīt iztiku, liekot cilvēkiem smieties, mācīties un iedvesmojot viņus nekad nepadoties."