foto: REUTERS/SCANPIX
Svin beisbola zvaigzne Alekss Rodrigess, svin modele Vinija Hārlova - sveicam visus jubilārus!
Dzimšanas diena Vinijai Hārlovai - modelei ar neparasto ādas slimību vitiligo.
Slavenības
2023. gada 27. jūlijs, 02:59

Svin beisbola zvaigzne Alekss Rodrigess, svin modele Vinija Hārlova - sveicam visus jubilārus!

Jauns.lv/LETA

Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1890. gadā ar revolveri sev krūtīs iešauj mākslinieks Vinsents Vans Gogs, bet pirms 83 gadiem "piedzima" multeņu varonis Blīkšķu Banijs. Un šī ir bijusi veiksmīga diena mūsu sportistiem - 1976. gadā olimpisko zeltu izcīnīja basketboliste Uļjana Semjonova, bet četrus gadus vēlāk pie šādas pašas godalgas tika šķēpmetējs Dainis Kūla.

Jubilāri Latvijā

1971. gadā Andris Blaka - reklāmas kompāniju "Taivas Ogilvy", "ASAP Promo" un sporta un izklaides centra "Brazīlija" īpašnieks.

1960. gadā Māris Pomerancis - zvērināts advokāts.

1954. gadā Vija Beinerte - kinorežisore, producente. Viņa ir režisore filmām "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Aizmirstās lietas" un "Apstākļu sakritība". Tāpat par asistenti strādājusi vairākiem ārvalstu režisoriem.

1945. gadā Lelde Kalēja - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1936. gadā Māris Liepa - baleta mākslinieks un kinoaktieris (miris 1989. gadā).

1909. gadā Marta Alberinga - dejotāja, kurai 2000.gadā piešķirta Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (mirusi 2005. gadā).

Jubilāri pasaulē

1994. gadā Vinija Hārlova - kanādiešu modele.

\1977. gadā Džonatans Rīss Meiers - īru aktieris.

1975. gadā Alekss Rodrigess - amerikāņu beisbolists, 2009. gada "World Series" uzvarētājs, četrpadsmitkārtējs MLB "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

Dženiferas Lopesas un Aleksa Rodrigesa attiecības fotomirkļos

gallery icon
21

1967. gadā Saša Mičels - amerikāņu akteiris ("Step by Step").

1965. gadā Hosē Luiss Čilaverts - paragvajiešu futbolists.

1958. gadā Kristofers Dīns - angļu daiļslidotājs.

1944. gadā Žans Marī Leblāns - prestižā velobrauciena "Tour de France" bijušais ģenerāldirektors.

1917. gadā Andrē Burvils - franču aktieris (miris 1970.gadā).

1882. gadā Džefrijs de Havilends - britu aviators (miris 1965.gadā).

1881. gadā Hanss Fišers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1945.gadā).

1853. gadā Džozue Karduči - itāļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1907.gadā).

1824. gadā Aleksandrs Dimā, dēls - franču rakstnieks (miris 1895.gadā).

1784. gadā Deniss Davidovs - krievu ģenerālis un dzejnieks (miris 1839.gadā).

1781. gadā Mauro Džuliāni - itāļu komponists (miris 1828.gadā).

1768. gadā Šarlote Kordē - franču aristokrāte, kas nogalināja Žanu-Polu Marā (mirusi 1793.gadā).

1452. gadā Ludoviko Sforca - Milānas hercogs (miris 1508.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā viesnīcā "Bruņinieks" notiek interaktīvā Latvijas ceļveža "www.vietas.lv" prezentācija.

2004. gadā Preiļos pirmo reizi Latvijā pasniedz Jaunsarga stipendiju, kuru iedibinājis Ārkārtējās palīdzības Latvijas Zemessardzei fonds kopā ar ārzemju latvieti Jaunsardzes ilggadēju atbalstītāju Andreju Muzikantu un sabiedrisko organizāciju "Vītolu fonds". Jaunsarga stipendija ir mūža stipendija, un turpmāk to konkursa kārtībā piešķirs ik gadu vienam bijušajam jaunsargam.

2003. gadā Latvijas BMX braucējs Artūrs Matisons Francijā izcīna pasaules čempiona junioriem titulu.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Zalcburgā piedalās Austrijas prezidenta Tomasa Klestila un triju Baltijas valstu prezidentu sanāksmē - "Baltijas sarunas".

2001. gadā ar lietišķās mākslas meistaru amatu demonstrējumiem pie Rīgas Kongresu nama sākas Dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" galvenie pasākumi.

2001. gadā vizītē Latvijā uzturas Francijas prezidents Žaks Širaks.

1998. gadā Rīgas Centra rajona tiesa nolemj noraidīt bijušā Valsts policijas priekšnieka Alda Lieljukša prasību pret Iekšlietu ministriju par atjaunošanu amatā un dienestā, kā arī par zaudētās darba algas kompensāciju par laikposmu no 1998.gada 29.aprīļa līdz 8.jūnijam. Lieljuksis tika atstādināts no amata 1998.gada 2.aprīlī pēc sprādziena pie Rīgas sinagogas. Lieljukša atstādināšanu ierosināja toreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers. Lieljukša atlaišana tika pamatota ar to, ka viņš neesot pietiekami profesionāli veicis savus dienesta pienākumus, lai Latvijā tiktu likvidēta "kriminogēnā spriedze", kā arī neesot pietiekami kontrolējis savu padoto darbību, nepieprasot personisku atbildību un atskaites par paveikto.

1989. gadā LPSR AP pieņem likumu par Latvijas saimniecisko pastāvību, kas nosaka, ka "Latvijas PSR ir suverēna valsts, un tas nosaka Latvijas tautas pirmtiesības uz dzīves telpu, ražošanas resursiem un dabas bagātībām." Ekonomiskā patstāvība tiek realizēta kā republikas saimnieciskais aprēķins.

1980. gadā XXII olimpiādes spēlēs Maskavā šķēpmetējs Dainis Kūla savu šķēpu aizmet 91,20 metru tālumā, tādējādi izcīnot olimpisko zelta medaļu.

1976. gadā basketboliste Uļjana Semjonova XXI olimpiādes spēlēs Monreālā PSRS sastāvā iegūst olimpisko zelta medaļu. Sportiste šajās sacnsībās piedalās piecās spēlēs un gūst 97 punktus, tādējādi kļūstot par turnīra 2.rezultatīvāko spēlētāju.

1922. gadā toreizējais ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai. Konkurss ilga no 1922. līdz 1930.gadam, kā rezultātā par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad plaši zināms kā Brīvības piemineklis.

Notikumi pasaulē

2012. gadā līdz ar XXX vasaras olimpisko spēļu atklāšanu Londona kļūst par pirmo pilsētu, kurā vasaras olimpiskās spēles notikušas trīs reizes - iepriekš tās Lielbritānijas galvaspilsētā risinājās arī 1908. un 1948.gadā.

2003. gadā 100 gadu vecumā mirst leģendārais britu izcelsmes ASV komiķis Bobs Houps.

1996. gadā Kanādas sprinteris Donovans Beilijs Atlantas olimpiskajās spēlēs sasniedz jaunu pasaules rekordu 100 metru distancē, to veicot 9,84 sekundēs.

1996. gadā Atlantas olimpisko spēļu laikā kādā pilsētas izklaides parkā eksplodē bumba, nogalinot divus cilvēkus un 110 ievainojot.

1990. gadā Baltkrievijas Augstākā padome pasludina Baltkrievijas neatkarību no Padomju Savienības. Līdz 1996.gadam šī diena tika svinēta kā Baltkrievijas neatkarības diena, taču pēc tam tā tika pārcelta uz 3.jūniju.

1990. gadā no ražošanas līnijas Portugālē noripo pēdējā automašīna "Citroen 2CV".

1989. gadā Zviedrijas tiesa par Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes slepkavību notiesā Kristianu Petersonu un piespriež viņam mūža ieslodzījumu. Augstākas instances tiesa vēlāk Petersonu attaisnoja un Palmes slepkavība vēl joprojām nav atrisināta.

1980. gadā trimdā Ēģiptē mirst gāztais Irānas šahs Mohammeds Reza Pahlavi, kurš 1941.gadā kļuva par Irānas šahu, bet 1979.gadā tika gāzts Islāma revolūcijā.

1974. gadā no Padomju Savienības aizbēgušais krievu baletdejotājs Mihails Barišņikovs pirmo reizi uzstājas ASV, piedaloties Amerikas baletteātra uzvestajā izrādē "Žizele".

1974. gadā ASV Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja nobalso par ieteikumu uzsākt impīčmenta procedūru pret prezidentu Ričardu Niksonu Votergeitas skandāla lietā.

1970. gadā mirst Portugāles diktators Antoniu de Oliveira Salazars, kurš 1932.gadā kļuva par Portugāles premjerministru un valdīja kā diktators līdz 1968.gadam, kad viņš piedzīvoja trieku.

1955. gadā Austrija atgūst suverenitāti. Kopš Otrā pasaules kara beigām Austrija bija sadalīta ASV, Lielbritānijas, Francijas un padomju okupācijas zonās.

1953. gadā ASV, Ķīna un Ziemeļkoreja paraksta miera līgumu, izbeidzot trīs gadus ilgo Korejas karu, kurā dzīvības zaudēja 1,6 korejieši un ķīnieši un 118 00 ANO spēki. Dienvidkoreja atsakās parakstīt līgumu, bet sola ievērot pamieru.

1949. gadā pirmo lidojumu veic Lielbritānijā izstrādātā pasaulē pirmā komerciālā lidmašīna ar reaktīvo dzinēju "De Havilland Comet".

1946. gadā mirst amerikāņu rakstniece Ģertrūde Šteina.

1941. gadā Japānas spēki okupē Francijas Indoķīnu.

1940. gadā multfilmā "A Wild Hare" ("Mežonīgs zaķis") debitē animāciju filmu varonis Blīkšķu Banijs.

1921. gadā Toronto universitātes zinātnieki sers Frederiks Bentings un Čārlzs Bests paziņoja par insulīna hormona atklāšanu, kas nodrošina efektīvu ārstēšanu pret diabētu.

1890. gadā mākslinieks Vinsents Vans Gogs ar revolveri iešauj sev krūtīs. Viņš mira divas dienas vēlāk 37 gadu vecumā.

1866. gadā veiksmīgi pabeigta telegrāfa kabeļa likšana Atlantijas okeāna dibenā starp Īriju uz Ņūfaundlendu, Ziemeļamerikā, kas ziņojumu nogādāšanu pāri Atlantijas okeānam pirmo reizi ļauj izdarīt dažu minūšu laikā.

1794. gadā Franču revolūcijas laikā tiek arestēts Maksimilians Robespjērs, kurš bija jau panācis vairāk nekā 17 000 "revolūcijas ienaidnieku" sodīšanu ar nāvi.

1789. gadā tiek izveidota pirmā ASV federālā valdības aģentūra - Ārlietu departaments, kas vēlāk tiek pārdēvēts par Valsts departamentu.

1714. gadā Krievijas jūras spēki gūst pirmo nozīmīgo uzvaru Lielajā Ziemeļu karā, Gangutas kaujā sakaujot Zviedrijas floti.

1663. gadā Lielbritānijas parlaments apstiprina otro Navigācijas likumu, kas nosaka, ka visas uz Amerikas kolonijām vedamās mantas ir jānosūta ar angļu kuģiem no angļu ostām.

1214. gadā Buvinas kaujā Francijas karalis Filips II sakauj Anglijas karali Džonu.