Seksa trenere Ieva Sīmane apprecas upē
Attiecību un seksualitātes speciāliste, grāmatu autore un raidieraksta "Par baudām" veidotāja Ieva Sīmane pēc trīs gadu kopābūšanas pirms vasaras saulgriežiem īpaši intīmā atmosfērā – upē – mija gredzenus ar savu mīļoto vīrieti Ediju Meņģeli.
Ieva un Edijs iepazinās 2020. gada 15. novembrī. “Tieši Covid-19 lokdauna laikā. Ironiski, bet laikā, kad it kā nebūtu iespēju satikties,” žurnālam "Kas Jauns" smaidot stāsta Sīmane. “Bet pirms tam, 2016. gadā, kad mana dzīve mutuļoja starp atteikšanos un jaunu sākumu, es sāku rakstīt savu pirmo grāmatu, erotisko stāstu krājumu "Svētlaimes medniece". Tā ir grāmata par neizsapņotiem sapņiem, nepiedzīvotām emocijām, košām, jutekliskām gaidām, ko vēlējos savā dzīvē satikt vīrieša veidolā. Banālais teiciens – esi uzmanīga, ko vēlies, jo tas mēdz piepildīties, – ir manifestējies. Nesen, pārlasot šīs grāmatas noslēdzošo nodaļu, aptvēru, ka esmu rakstījusi par vīrieti, kurš nu ir mans vīrs,” savu iepazīšanās stāstu sarunā ar "Kas Jauns" atklāj attiecību un seksualitātes speciāliste.
Mazas lietiņas ar lielu vērtību
Vaicāta, kā pāris nonāca pie secinājuma, ka attiecības ir jāsakārto, oficiāli apprecoties, Ieva stāsta: “Zināms, ka partnerattiecības veidojas posmiem, un laulība bija likumsakarīga vēlme un izvēle. Kaisles uzlādētais iemīlēšanās laiks pamazām izveidojās par pieķeršanos un mīlestību, un kādā brīdī saprotams, ka bez šī cilvēka savu dzīvi vairs nevari iztēloties. Tas bija laiks, kad vēlējāmies piešķirt mūsu savienībai jaunu jēgu, nostiprinot izveidotos pamatus svētajā laulībā. Edijs gan stāsta, ka jau pirmajā randiņā zinājis, ka būšu viņa sieva.
Mēs jau agri jutām un sapratām, ka šīs varētu būt labas, harmoniskas ilgtermiņa attiecības. Tādas smalkas lietiņas, kas šo sajūtu radīja. Mani aizkustināja Edija smalkjūtība. Viņš mani vienmēr sagaidīja pie vārtiņiem, kad atbraucu ciemos. Sagaida krastā ar dvielīti un izsusina matus, kad esmu peldējusies ledusaukstā ūdenī, pagatavo kaut ko garšīgu. Man patīk viņu lutināt ar neparastiem, maziem, jutekliskiem pārsteigumiem. Tās ir mazas lietiņas, kam ir liela vērtība.”
Ūdens klātesamība
Pāris viens otram jāvārdu izvēlējās teikt neierasti, bet ļoti romantiski – basām kājām iebrienot upē.
“Ūdens ir visa sākums. Mūsu stāsts sākās pie skaista ezera. Mēs pirmo reizi satikāmies ezera krastā, lai dotos pastaigā. Un, izrādās, ezers vislabāk zina, kādus gliemežvākus slīpēt. Ūdens ir mūsu stihija, tas ir klātesošs viscaur mūsu attiecību stāstam. Mēs arī dzīvojam pie ezera. Mums patīk pavadīt laiku virs ūdens, ūdenī, zem ūdens, pie ūdens. Būšana dabā un uz ūdens stiprina mūs katru atsevišķi un mūs kā pāri, kā ģimeni. Tāpēc vēlējāmies, lai ūdens ir daļa mūsu stiprā un plūstošā, reizēm bangojošā pamata, lai ūdens ir mūsu svētās savienības liecinieks, lai tas mūs veldzē un iedvesmo arī turpmāk. Lai ūdens rāda mums, kā būt kopā,” par laulības norises vietas izvēli stāsta Sīmane.
“Tā kā esam tuvi ar dabu un dabas norisēm, kā arī neesam konkrētas konfesijas pārstāvji, vēlējāmies dziļi personisku ceremoniju, kuras gaitu varam izvēlēties paši, tāpēc meklējām alternatīvus veidus un cilvēku, kurš varētu mūs salaulāt. Pēc pirmās tikšanās ar priesteri Māri Doniku sajutām, ka viņš ir īstais cilvēks līdzīgo uzskatu un attieksmes ziņā. Laulību ceremonijas galvenās noskaņas vēlējāmies prieku un maģiju, šī vēlme tika izsapņota, ieplānota un piedzīvota vēl skaistāk un jēgpilnāk, nekā bijām iztēlojušies. Skaisti un nozīmīgi bija tas, ka visi iesaistītie cilvēki iedeva savu personisku artavu, lai šī diena būtu atmiņās paliekoša un, jā, skaists piedzīvojums. Visas intīmās detaļas negribas atklāt, bet viens no mūsu noslēgtās laulības simboliem ir gredzeni, ko pēc pasūtījuma izgatavoja juvelieris Gatis Vasiļjevs.
Paldies mīļajiem radiem un draugiem par sapratni, respektējot mūsu vēlmi laulību ceremoniju piedzīvot intīmi. Ar foršākajiem un mīļākajiem cilvēkiem mūsu lokā vēl gaidāmas krāsainas un priekpilnas Mīlestības svinības vasaras otrajā pusē.”
Liela sapņa piepildījums
Raksturojot savu vīru, Ieva viņam velta ļoti sirsnīgus pateicības vārdus: “Esmu pateicīga Visumam par skološanu, par iespēju veikt izpēti mīlētāju pasaulē, paldies, ka man tika parādītas dažādas iespējas, kā var būt, paldies par spēju atteikties no idealizēšanas, paldies par iespēju satikt Ediju un piedzīvot viena liela, liela sapņa piepildījumu. Es dievinu viņa nosvērtību, viedumu, lēnprātību, smalkjūtīgo kaislību, es apbrīnoju, kā viņš prot sakārtot lietas.
Man šķiet trakoti seksīgi, kā viņš kails gatavo omleti brokastīs vai sulīgu steiku vakariņās. Redzams, ka viņš tur iegulda daudz mīlestības, ko allaž varu izgaršot.
Man patīk, kā viņš mani rītos un vakaros samīļo saldam naktsmieram un jaunai dienai. Es pateicos, ka viņš mani pieņem ar visiem maniem melnumiņiem un jēlumiņiem. Un viņš mani dzird ar pirmo reizi. Viņš atbalsta manis izvēlēto ceļu un trakās idejas. Mans vīrs prot atrast īstos vārdus tad, ja grasos darīt muļķības. Un šie vārdi nesāp. Uz viņu var paļauties. Ar viņu var atrast risinājumu jebkurās grūtībās.
Baudīt tāda vīrieša tuvumu, kāds ir mans vīrs, ir gods un prieka avots. Ar lielāko prieku pavadīšu cieši turpmākos dzīves gadus viņa sievas godā. Tā, kā mēs vēlējāmies – priekā, mīlestībā un maģijā.”