Ieva Adamss atguvusies pēc šķiršanās un depresijas. Un kļūs par tantras skolotāju

Sarunā ar "Kas Jauns" Ieva atklāj, ka tieši šobrīd gatavojas vienas dienas semināram par sievietes pašcieņu un pašvērtību: “Es laiku pa laikam rīkoju vienas dienas seminārus, kuros vienkārši aprunājamies par sievietēm svarīgām tēmām. Sievietes ir mana auditorija. Uzskatu, ka vīriešiem ir jāstrādā ar vīriešiem.”

Kā izdevās izķepuroties no dzīves zemākā punkta

Ieva Adamss secinājusi, ka sievietes Latvijā vairāk nekā citur ir tendētas uz pašpilnveidošanos: “Iespējams, tas ir tāpēc, ka mums sieviešu joprojām ir vairāk nekā vīriešu. Un liela daļa šo vīriešu arī nav īpaši jēdzīga, tā nu mūsu sievietes nopūšas un nolemj būt laimīgas pašas – neatkarīgi ne no viena.

Kopš izšķīros, uzsākot jaunas attiecības, vairākkārt jūtos kā nonākusi 1. klasē. Teorētiski attiecībās esmu jau pabeigusi “augstskolu”, un nosacīti man būtu jāiet maģistrantūrā, bet visu laiku atgriezos tādā kā sākumpunktā, tāda nebeidzama Murkšķa diena!... Sāku saprast tās sievietes, kurām ir gan liela dzīves pieredze, gan viedums un skaistums, izpildīta mātes un sievas misija un nu gribas augt vēl tālāk, vēl augstāk... bet kur?!

Pirms pāris gadiem tieši tāpēc arī šķīru savu laulību, jo jutos apstājusies – tāpēc mazinājās enerģija, jutos pilnībā iztukšota sakarā ar visiem šiem attiecību pārdzīvojumiem. Piedzīvoju vairākus gadus savā dzīvē, kad tiešām likās – nu ir viss, atliek tikai pasūtīt stilīgu zārciņu, jo esmu iesprūdusi dzīvē kā čūska bambusa niedrē – uz priekšu netieku un atpakaļ griezties arī nevaru. Naktīs nespēju aizmigt, dienā nevarēju ēst. Un zini, man tiešām liekas, ka Dievam uz mani ir kaut kādi plāni, jo es pilnīgi nejauši – sakarā ar sasistu ceļgalu vai kaut ko tādu – nokļuvu pie sava ģimenes ārsta, un viņa pamanījās man izrakstīt antidepresantus. Tie burtiski izglāba manu dzīvību. Kad apjautu, kāda bezdibeņa priekšā biju stāvējusi, ieslēdzās mans izdzīvošanas instinkts, un es sāku pamazām kārpīties ārā. Un pirmā lieta, ko izdarīju, es nopirku biļeti uz Baltijas Tantras festivālu.

Jau sen par to biju dzirdējusi, bet visu laiku nebija spēka piecelties un nokļūt līdz tam. Beidzot, tur nonākusi, es apjautu, ka esmu atradusi savu cilti, ieraudzīju, ka ir iespējama dzīve pēc traumas, lielās mīlas un lielā seksa. Izrādās, šim visam, ko nosaucu, ir jauns līmenis, bet tas ir jāmācās, un to var iemācīties patiešām katrs... Pamata princips ir ļoti vienkāršs – vispirms attīrīt sevi no visiem emocionālajiem puvekļiem, sāpēm un traumām un tikai tad uzpildīt sevi ar jaunu, radošu, seksuālu enerģiju. Lai gan lielākais vairums cilvēku – it īpaši sievietes – joprojām domā, ka jebkurām sirdssāpēm atliek vien uzlipināt pa virsu jaunu attiecību plāksteri un tad jau dzīve atkal būs lieliska! Mēs gan zinām, cik bēdīgi tas vienmēr beidzas...

Visa šī tantras tēma ir ienākusi manā dzīvē ne tāpēc, kas tas ir trends vai labs biznesa projekts. Man pašai bija jātiek ārā no šaurās bezizejas. Un visam pamatā ir personiskā enerģija, nevis kārtējā lielā mīla, nauda, smukas drēbes. Pat depresijas laikā izskatījos ok, spēju pat smaidīt, tomēr bija tāda dīvaina sajūta – cilvēki man skatījās cauri tā, it kā manis nebūtu. Smuka āriene un stilīgas drēbītes nav neko vērtas, ja tev nav dzīvības enerģijas tādā līmenī, kad dzīve tev reāli sagādā baudu – neatkarīgi ne no viena.

Ko piedāvā modernie tantras skolotāji

Ar neotantru (neotantra, navatantra jeb tantriskā seksualitāte ir Rietumu jauna reliģiskā kustība, kas daļēji balstās uz Austrumu garīgajām tantras tradīcijām – red.) es iepazinos tieši Baltijas Tantras festivālā. Tā ir kolosāla vieta, kur brīvā gaisotnē “aptaustīt” un apskatīt visu, kā kas strādā. Svarīgākā lieta tantrā atšķirībā no daudzām citām iespējamām praksēm un mācībām ir tā, ka esi vienmēr kontaktā ar citu cilvēku vai cilvēkiem, un tas tev pašam parāda tavu īsto “es”, tavus priekus un bēdas. Pa īstam sevi vari atklāt tikai kontekstā ar citiem cilvēkiem, jo esam taču sabiedriskas būtnes. Tā jau var sēdēt mājās lotosa pozā, meditēt un priecāties par savu svētumu, bet tad tu ienāc virtuvē, kur bērns ir sasitis tavu mīļāko krūzīti, un viss – meditācija beigusies.

Visi cilvēki mums apkārt, it īpaši tuvinieki, mums ir doti, lai varam atklāt savas traumas, bailes un šaubas un strādāt ar tām. Šīs lietas atrodas katrā no mums. Ja agrāk sadzīvot ar to palīdzēja reliģija, tad šodien tā ir aktīvā meditācija – klusās un dziļdomīgās sēdēšanas laiks, manuprāt, ir izbeidzies, tā vietā es aicinu celties un kustēties. Satikt citus, piedzīvot sevi caur citiem. Šeit es nerunāju par kaut kādām seksuālām darbībām – es zinu, ka vārds “tantra” daudziem vieš bažas seksuālās pieskaņas dēļ, bet te runa drīzāk par psihoterapeitiskiem un psihodinamiskiem vingrinājumiem.

Jā, esmu nolēmusi kļūt par tantras skolotāju – mācos paralēli Somijas un Ukrainas skolās un vēlos šīs zināšanas nodot tālāk, jo... es vienkārši gribu, lai pasaulē būtu pēc iespējas vairāk ar savu dzīvi ļoti apmierinātu cilvēku! Ko mēs, topošie skolotāji, darām apmācībās? No malas izskatās, ka jūkam prātā – tur ir daudz darba ar traucējošām emocijām, daudz izkliegšanās un dejošanas, un daudz arī ļoti juteklisku tikšanos un pieskārienu... Tas ir tāds milzīgs komplekss, ko modernie tantras skolotāji šodien piedāvā. Kompleksā pieeja ķermenim, smalkajām enerģijām, seksualitātei un emocijām dod neticami jaudīgus un ātrus rezultātus, kas patiešām radikāli maina dzīves kvalitāti. Es ticu, ka mēs to esam pelnījuši.

Seksuālā enerģija, ar ko strādājam tantrā, pēc būtības jau nav nekas īpašs – tā ir tā pati dzīvības enerģija, bet saskarsmē ar pretējā dzimuma partneri tā ir ļoti spilgti sajūtama, un tad ar to var strādāt. Pretēji “parastajam” seksam, kas vismaz no vīrieša prasa kārtīgi iespringt, tantra piedāvā atslābināšanos, un tikai tad, kad mēs pārstājam censties sevi pierādīt vai kaut kā īpaši performēt, kad noliekam savu “ego” maliņā, lai tas, nabadziņš, arī atpūšas, mūsu dzīvības enerģijas sāk plūst pašas no sevis un notiek tas, ko tantrā sauc par pilna ķermeņa orgasmu. Kad pirmo reizi nejauši ko tādu izjutu – un tas bija pirms vairāk nekā 20 gadiem –, padomāju, ka manī ir kāds defekts. Tagad esmu sapratusi, ka tas bija un ir mans talants – ļaut plūst manai enerģijai bez bailēm un noteikta mērķa, kas jāsasniedz. Tas ir neaprakstāms kaifs. Iemācoties ko tādu, tu paralēli iemācies arī baudīt jebkuru dzīves izpausmi tā, kā nekad iepriekš,” par pašas piedzīvoto un jauniegūtajām garīgajām atklāsmēm stāsta Ieva.

Nu Ieva ir gatava jūnija sākumā rīkot savu pirmo trīs dienu semināru, ko nosaukusi par "Slikto meiteņu retrītu". Uz to viņa aicina tikai sievietes: “Veiksim lielo vasaras tīrīšanu – iztīrīsim sevi no visām vecajām emocijām un negācijām, kas mūsos sastāvējušās, un tad liksim pa virsu jaunu jaudu superīgai un seksīgai vasarai.”

Retrītu Ieva rīkos savā spēka vietā – piejūras ciemā Kaltenē, kas pazīstama ne tikai ar savu akmeņaino pludmali, bet arī “otrajiem Pokaiņiem” – akmeņu krāvumiem mežā jeb Kaltenes kalvām. “O, mums te ies karsti... un noteikti arī jautri,” smejas Ieva, “jo sliktās meitenes vispirms domā par sevi, par saviem “gribu – negribu”, “jā” un “nē” un, protams, kārtīgi ļauj vaļu emocijām.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!