Sveicam jubilārus - Daini Kazakeviču, Selīnu Dionu, Ēriku Kleptonu un pārējos!

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Dainis Kazakevičs - Latvijas vīriešu futbola izlases galvenais treneris.

1958. gadā Artis Bute - gleznotājs.

1932. gadā Gunārs Stade - pianists, koncertmeistars.

1922. gadā Jānis Dūmiņš - diriģents (miris 2011. gadā).

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Serhio Ramoss - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2008. un 2012. gada Eiropas čempions.

1984. gadā Mario Ančičs - horvātu tenisists.

1982. gadā Filips Meksess - franču futbolists.

1979. gadā Nora Džounsa - amerikāņu dziedātāja.

1976. gadā Tajs Konklins - amerikāņu hokejists.

1976. gadā Obadele Tompsons - barbadosiešu vieglatlēts, 2000. gada olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs 100 metru skrējienā.

1973. gadā Jans Kollers - čehu futbolists.

1972. gadā Karels Poborskis - čehu futbolists.

1968. gadā Selīna Diona - kanādiešu dziedātāja.

1966. gadā Džoijs Kastillo - amerikāņu bundzinieks ("Queens of the Stone Age").

1964. gadā Jans Zīrings - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Treisija Čepmena - amerikāņu dziedātāja.

1962. gadā MC Hammer - amerikāņu reperis.

1950. gadā Robijs Koltreins - skotu aktieris un komiķis.

1948. gadā Edijs Džordans - F-1 komandas "Jordan" bijušais īpašnieks.

1945. gadā Ēriks Kleptons - britu mūziķis.

1937. gadā Vorens Bītijs - amerikāņu aktieris un režisors.

1926. gadā Ingvars Kamprads - zviedru uzņēmējs, veikalu tīkla IKEA dibinātājs (miris 2018. gadā).

1913. gadā Frenkijs Leins - amerikāņu dziedātājs (miris 2007.gadā).

1913. gadā Ričards Helmss - bijušais CIP direktors (miris 2002.gadā).

1894. gadā Sergejs Iļjušins - krievu aviācijas inženieris (miris 1977.gadā).

1880. gadā Šons O'Keisijs - īru dramaturgs (miris 1964.gadā).

1853. gadā Vincents van Gogs - nīderlandiešu gleznotājs (miris 1890.gadā).

1844. gadā Pols Verlēns - franču dzejnieks (miris 1896.gadā).

1746. gadā Fransisko Goja - spāņu gleznotājs (miris 1828.gadā).

1432. gadā Mehmeds II - Osmaņu sultāns (miris 1481.gadā).

1326. gadā Ivans II - Maskavas lielkņazs (miris 1359.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas futbola izlases galvenais treneris Jurijs Andrejevs paziņo par savu demisiju. Iemesls Andrejeva demisijai ir Latvijas futbola izlases piedzīvotais zaudējums Lihtenšteinas izlasei viesos ar 0:1.

2006. gadā ar koncertu 60 gadu jubileju svin Pāvula Jurjāna bērnu mūzikas skola, kurā savulaik ir mācījušies daudzi slaveni mūziķi, komponisti un diriģenti.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Francijas Eiropas lietu ministri Katrīnu Kolonā.

2006. gadā Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL) piedalās audiencē pie Romas pāvesta Benedikta XVI.
2006. gadā Ķelnes Zooloģiskajā dārzā ziloņmātei Khainai Lvinai Hto (Khaing Lwin Htoo) piedzimst mazulis, kura tēvs ir bijušais Rīgas Zooloģiskā dārza, bet tagad Holandē Emmenas Zooloģiskajā dārzā mītošais Eiropā lielākais Āzijas zilonis - Radža.

2005. gadā Oslo oficiāli tiek atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

2004. gadā Rīgas apgabaltiesa no Rīgas domes piedzen 680 629 latus, kurus SIA "Raimonda Paula muzikālais centrs "Vernisāža"" ("Vernisāža") jeb šobrīd jau maksātnespējīgā SIA "Izklaides centrs" ieguldījusi Vērmanes dārza iekārtošanā. Tiesa arī atceļ starp Rīgas domi un "Vernisāžu" 1998.gadā noslēgto nomas līgumu, ar kuru uzņēmumam uz 25 gadiem tika iznomāta Rīgas centrā dārza teritorija.

2003. gadā aptuveni 50 dažāda gadagājuma cilvēki Rīgā pie Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības piketē pret karu Irākā.
2002. gadā tiek nodibināts Baltijas antikriminālais un antiteroristiskais forums (BAAF), kurā piedalās dalībnieki no četrām valstīm - Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.

2002. gadā Latvijā darbu beidz ANO Komisariāts bēgļu jautājumos. Bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu risināšanu Latvijā turpmāk koordinē divas sabiedriskās organizācijas - Latvijas Sarkanais Krusts un Latvijas Ārzemnieku asociācija.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālās vizītes Dānijā gaitā piedalās karalienes Margarētes II rīkotajās pusdienās Amalienborgā, Kristiāna IX pilī.

2000. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons.

2000. gadā Rīgā, Jēkaba un Torņa ielas krustojumā, notiek pikets ar mērķi ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu, kas ļautu nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

2000. gadā Viļņā notiek Baltijas valstu prezidentu sanāksme. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas Valsts prezidents Valds Adamkus un Igaunijas Valsts prezidents Lennarts Meri tikšanās laikā vienojas, ka Baltijas valstu solidaritāte ir un turpinās būt svarīgs balsts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starptautiskās pozīcijas nostiprināšanai.

1999. gadā Madridē Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas Savienības jautājumos Ramons de Migels paraksta abu valstu līgumu par nelegāli ieceļojušu personu atpakaļuzņemšanu.

1998. gadā oficiāli tiek atklāta Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, kurā divās paplašināšanās kārtās tiks uzņemtas desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Kipra. Latvija pēc Eiropas Komisijas sagatavotā ziņojuma iekļauta otrajā ES paplašināšanās kārtā.

1997. gadā stājas spēkā Latvijas un Baltkrievijas līgums par sadarbību muitas jautājumos un tiek uzsākta abu valstu muitas administrāciju informācijas apmaiņa.

1995. gadā Latvijā viesojas Šveices federālais padomnieks Žans Paskāls Delamūrs.

1995. gadā Rīgā viesojas Brēmenes oficiālā delegācija, svinot pilsētu sadraudzības līguma noslēgšanas 10.gadadienu.

1903. gadā 43 gadu vecumā Džūkstē viņsaulē aiziet rakstnieks un folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis (dzimis 1859. gadā).

1330. gadā tiek sastādīts un apzīmogots oficiāls Rīgas padošanās līgums ordenim. Pilsēta spiesta pakļauties ordeņa prasībām: atteikties no savienības ar Lietuvu, atļaut vienam ordeņa brālim piedalīties kā pilntiesīgam loceklim rātes sēdēs, ierādīt ordenim vietu jaunas pils celtniecībai (tagadējās Rīgas pils vietā), piedalīties ordeņa karagājienos, atdot ordenim pusi no tiesu nodevām.

Notikumi pasaulē

2003. gadā Ņujorkas bāros un restorānos aizliedz smēķēt.

2002. gadā 101 gada vecumā mirst Lielbritānijas karaliene māte Elizabete.

2001. gadā britu airētājs Džims Šehdars kļūst par pirmo cilvēku, kas vienatnē pārairējis pāri Klusajam okeānam.

1994. gadā Bosnijas parlaments nobalso par horvātu-musulmaņu federācijas izveidošanu, izbeidzot vairāk nekā gadu ilgušo karu starp Bosnijas divām no trim etniskajām kopienām.

1990. gadā Igaunijas Augstākā padome pasludina, ka padomju vara Igaunijā kopš 1940.gada ir bijusi nelikumīga, un sāk Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesu.

1981. gadā, atstājot kādu Vašingtonas viesnīcu ASV prezidents Ronalds Reigans tiek sašauts krūtīs, gūstot ievainojumus plaušās. Uzbrucējs - 25 gadus vecais Džons Hinklijs juniors - vēlāk tiek atzīts par nepieskaitāmu un ievietots psihiatriskajā slimnīcā.

1979. gadā Īru republikāņu armijas (ĪRA) automašīnā uzstādītas bumbas sprādzienā pie Londonas Pārstāvju palātas tiek nogalināts Lielbritānijas konservatīvo pārstāvis Ziemeļīrijas jautājumos Eirijs Nīvs.

1979. gadā Irānas iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par islāmiskas republikas izveidošanu.

1973. gadā oficiāli beidzas ASV militārā loma Vjetnamā līdz ar pēdējā amerikāņu gūstekņa atbrīvošanu un pēdējo karavīru aizbraukšanu.

1972. gadā Lielbritānija ievieš tiešu Ziemeļīrijas pārvaldi pēc provinces premjerministra Baiena Folknera atkāpšanās.

1968. gadā par Čehoslovākijas prezidentu tiek ievēlēts ģenerālis Ludviks Svoboda.

1966. gadā no amata atkāpjas Libānas premjerministrs Rašids Karami.

1965. gadā pie ASV vēstniecības Saigonā sprāgst automašīnā ievietota bumba, nogalinot 22 un ievainojot 183 cilvēkus.

1950. gadā mirst bijušais Francijas premjerministrs Leons Blūms.

1949. gadā, pēc Islandes pievienošanās NATO galvaspilsētā Reikjavīkā sākas nemieri.

1945. gadā Padomju Savienības spēki Otrā pasaules kara pēdējās nedēļās iebrūk Austrijā un sagrābj Vīni, kā arī sagrābj Baltijas jūras ostas pilsētu Dancigu (tagadējā Gdaņska).

1925. gadā 64 gadu vecumā mirst austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners.

1912. gadā sultāns Abdelhafids paraksta Fezas līgumu, padarot Maroku par Francijas protektorātu.

1867. gadā ASV no Krievijas impērijas iegādājas Aļasku, samaksājot 7,2 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 4,19 ASV dolārus par kvadrātkilometru.

1863. gadā Dānijas princis Vilhelms Georgs kļūst par Grieķijas karali Georgu.

1858. gadā amerikānis Haimens Lipmens patentē zīmuli ar galā piestiprinātu dzēšgumiju.

1856. gadā Krievijas impērija un Francija, Lielbritānija, Sardīnijas karaliste un Osmaņu impērija paraksta Parīzes miera līgumu, izbeidzot Krimas karu.

1842. gadā amerikāņu ārsts Krofords Longs pirmo reizi kādā operācijā izmanto ētera izraisītu vispārēju anestēziju.

1814. gadā sešu nāciju koalīcijas spēki iesoļo Parīzē. Austrijas, Prūsijas, Krievijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un vairāku Vācijas federālo zemju spēki Sešu koalīcijas karā sakāva Franciju un padzina Napoleonu trimdā Elbā.