Aktrise Ilva Centere savu suni nejauši nosauc... teātra direktora kundzes vārdā
Aktrise Ilva Centere, kas pirms dažiem gadiem spoži debitēja Latvijas Nacionālajā teātrī, bet pēc pirmajām štatā aizvadītajām sezonām izlēma kļūt par brīvmākslinieci, visur dodas ar savu četrkājaino draudzeni.
Ilva žurnālam "Kas Jauns" stāsta, ka pēc aiziešanas no Latvijas Nacionālā teātra turpina spēlēt izrādēs gan Ģertrūdes ielas teātrī, gan "Dirty Deal Theatro", kā arī filmējas dažādos kino projektos un TV seriālos. Nesen Centere sākusi arīdzan ierunāt filmas.
Vaicāta, vai nepietrūkst Nacionālā teātra un kādreizējo kolēģu, Ilva atbild: “Nē, noteikti nē! Štatā esot, ir jābūt tādam cilvēkam, kurš jūtas komfortabli, strādājot tik lielā kolektīvā. Jābūt gatavam uz ļoti daudziem kompromisiem. Es esmu pārāk brīvības alkstoša personība un ar savu redzējumu, un tādām ne vienmēr štata teātris ir īstā forma. Esmu apņēmusies būt neatkarīgais mākslinieks un šādi jūtos harmoniski,” pastāsta aktrise.
Teju visur, kur Ilva Centere dodas, viņai līdzi iet četrkājainā mīlule – sunītis, dzinēja jauktenis, ko pērnvasar viņa adoptēja no dzīvnieku patversmes.
“Viņa ir divarpus gadu veca, tā, izvērtējot pēc zobiem, teica vetārsts. Parkā ir ļoti draiska, grib skraidīt ar citiem suņiem. Pēc uzvedības nedotu vairāk par gadiņu,” stāsta aktrise. “Super mīlīgs sunītis. Ļoti pakļāvīga apmācībai, ar aizrautību trenējamies. Mācības suņu skolā vēl neesam izmēģinājušas, kaut kā pati esmu daudzas lietiņas iemācījusi – dot ķepu, sēdēt, izpildīt dažādas komandas. Kopā ejam it visur, kur vien drīkst uzturēties ar suni. Uz Ģertrūdes ielas teātri, "Dirty Deal Theatro", kafejnīcām, kurās atļauts ieiet ar suņiem, uz bāru, uz veikalu, visur, kur vien ļauj vai var sarunāt, ņemu savu mazo saulīti līdzi,” saka skatuves māksliniece, kura savu četrkājaino draudzeni pēc kursabiedrenes Annas Neles Āboliņas ierosinājuma nosaukusi par... Trūdiju. Latvijā ar šādu retu vārdu ir zināma tikai viena sabiedrībā atpazīstama persona – Dailes teātra direktora Jura Žagara laulātā draudzene, kas pēc izcelsmes ir angliete. “Vai! Šo faktu gan biju palaidusi garām!” mulsi smejot par amizanto sakritību, teic Centere, prātodama: “Ja kādudien ceļi krustosies ar Žagara kungu un viņš vēlēsies uzzināt, kā sauc manu suni, es obligāti samānīšos un teikšu nevis Trūdija, bet Rūdija!”