Zigmars Liepiņš un Mirdza Zīvere novērtē vedeklas talantu. "Es ļoti uztraucos," saka viņa

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", tad "Agrās rūsas" pamatā ir labi zināmais Elīnas Zālītes romāns, kam jaunu skatuves dzīvi piešķīruši komponists Jānis Lūsēns, scenārists Pēteris Brūvers un režisore Marija Bērziņa.

Dziedātājai Beātei Zviedrei tajā uzticēta galvenā – Elzas – loma, kas ir viena no jaudīgākajām viņas līdzšinējā karjerā un apvieno ne vien vokālās, bet arī aktiermākslas un kustību prasmes. "Agrā rūsa" sākusi ceļu pa kultūras namiem visā Latvijā, tāpēc ar katru izrādi ir arvien vairāk skatītāju, kas vaicā, kas ir jaunā un talantīgā māksliniece.

“Vokāliste ar smalku un niansētu balsi, plašu diapazonu un daudzpusīgu muzikālo pieredzi,” – tā savā mājaslapā ar Beāti iepazīstina Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Māksliniece absolvējusi Rīgas Doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu džeza dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un paralēli apguvusi arī akadēmisko dziedāšanu. Kā soliste muzicējusi dažādos sastāvos un projektos, tostarp vokālajā grupā "Framest".

Beāte strādā arī par vokālo pedagoģi privātajā studijā. Mācības Rīgas Doma kora skolā arī bijušas tās, kas Beāti savedušas kopā ar Liepiņa un Zīveres dēlu Jāni Liepiņu (34), kurš ir starptautiski novērtēts un pieprasīts diriģents. Mijot gredzenus 2017. gada septembrī, Jānis sarunās ar presi atklāja, ka abi līdz tam bijuši kopā jau sešus gadus – no 24 gadu vecuma.

Diriģents Jānis Liepiņš bieži uzstājas Vācijā, un kā skatītājs nevarēja būt klāt sievas Beātes izrādē, jo tieši tajā vakarā diriģēja Džoakīno Rosīni operu "Seviljas bārddzinis" Ludvigshafenā. Taču vīra vecāku atbalsta dziedātājai netrūka. Liepiņš un Zīvere ne tikai noskatījās izrādi, bet, kā novēroja "Kas Jauns", arī devās pēc tās satikt vedeklu aizkulisēs, kur neskopojās ne ar uzslavām, ne jokiem, piemēram, komponistam vaicājot producentam Aigaram Dinsbergam, vai tas neapceļ viņa vedeklu. Gaitenī sadzirdamajās čalās varēja saklausīt, kā tiek uzskaitīts, ka Elzai taču pašūtas astoņas greznas kleitas, kā gan māksliniece varētu būt apcelta, uz ko komponists atsmēja, ka viņš vairāk domājis honorāra jautājumu, jo redzams, ka izrāde prasījusi vērienīgus ieguldījumus kaut vai krāšņu tērpu sarūpēšanā vien.

Kā pēc izrādes sarunā ar "Kas Jauns" atklāja Beāte pati, Elza “noteikti ir pirmā tik intensīva loma”. “Šī loma nav bijis viegls ceļš. Grūtākais, kas bija jāpaveic, ir visa kopā salikšana. Esmu dziedātāja, nevis aktrise. Tāpēc izrādi uztvēru kā labu skolu. Kā nekā man pretī no četriem Elzas liktenīgajiem vīriešiem spēlē trīs aktieri, no kā varēju mācīties. Tagad, kad loma pie manis pa īstam atnākusi, ar prieku dzīvoju izrādē,” pauda māksliniece. Viņasprāt, šī tēma – jaunas meitenes iziešana pie nemīlama vīra materiālu apsvērumu dēļ – ir aktuāla visos laikos, vienīgais, kas atšķiras mūsdienās, ir pieņemamāka sabiedrības reakcija. “Pabaumot par mīlestību cilvēkiem patīk joprojām,” pasmaida Beāte, kas, ienākot slavenajā mūziķu dzimtā, iespējams, arī pati dabū rēķināties ar pastiprinātu interesi no malas.

Beāte piekrīt, ka uzstāties dienā, kad zālē sēdēja vīra vecāki, bijis satraucošāk. “Es ļoti uztraucos, tas tiešām tā bija. Līdz šim nevienā izrādē tik ļoti nebiju uztraukusies. Vienmēr, kad nāk savējie, uztraukums ir lielāks, jo savējie no acīm spēj nolasīt, kā jūties, zina, ko vari vai nevari. Un vienmēr pateiks godīgi.” Vaicāta, kāds vērtējums saņemts pēc "Agrās rūsas", Beāte pasmaida: “Teica, ka viss ir ļoti labi. Zinu, ka pēc tam, kad būs garāka saruna, mēs paķidāsim vairāk, bet kopējā sajūta ir svarīgākā.” Ģimenē ierasts, ka arī profesionālajā jomā cits citam dzīvo līdzi. “Esmu pieradusi pie tā, un tas man tieši patīk. Savējie vienmēr būs godīgi, turklāt viņi saprot šo lietu, zina, kas ir kvalitāte, kas jāuzlabo, un reizēm ir noderīgi arī paprasīt padomu,” par attiecībām ar vīra ģimeni stāsta Beāte, piebilstot, ka vīra vecāki “vienmēr rūpējas par savējiem, tur roku uz pulsa par visu, kas ar ikvienu ģimenē notiek”. “Un tā, protams, ir ļoti silta sajūta,” pasmaida viņa.