"Supernovas" zvaigzne Artūrs Hatti pelnīja ģimenei iztiku, dziedot tunelī. Viņam toreiz bija tikai pieci gadi

24 gadus vecais Artūrs Hatti (īstajā vārdā Artūrs Dominiks Hatuļevs) ir līdz šim plašākai auditorijai nepazīstams mūziķis – viņš dzied kopš bērnības, bet profesionāli vien nepilnus trīs gadus. Tagad viņš ar dziesmu "Love Vibes" ir viens no "Supernovas" pusfinālistiem.

“Katram bērnībā bijusi sava sāpe, varbūt man tas stāsts bija mazliet traģiskāks,” teic Artūrs, tajā pašā laikā uzsverot, ka ne jau ar to viņš vēlas sevi izcelt, bet gan ar savu talantu. “Vēlos, lai mani iepazīst kā patiesu puisi, kuram ir savi sapņi un mērķi. Vēlos radīt cilvēkiem prieku, atstāt viņos pozitīvas emocijas. Vēlos dziedāt, uzstāties,” tā par sevi žurnālam "Kas Jauns" saka Artūrs Hatti, kas patiešām ir ļoti harismātisks, pozitīvs un dzīvespriecīgs puisis, no kura attieksmes pret dzīvi ir vērts mācīties.

Izsities dzīvē paša spēkiem

Artūrs piedzima Jelgavā ļoti nabadzīgā ģimenē, bet savu muzikālo talantu mantojis no mammas. “Viņa bija spējīga sieviete, viņai bija karjera, nauda, viņai bija viss, bet... Viņa kaut kādā brīdī sevi dzīvē pazaudēja. Viņai bija laba izglītība, viņa bija ļoti labsirdīgs un ļoti, ļoti talantīgs cilvēks. Mamma piedzima pēckara gados, piektais bērns vecākiem, taču ģimenei klājās ļoti grūti.

Bet tas nenotika, un, tā kā maniem vecvecākiem nebija vajadzīgo līdzekļu, viņi meitas talantu neattīstīja un nerealizēja. Taču tik un tā mamma ļoti labi dziedāja, viņai bija aktrises dotības, viņa bija sabiedrības dvēsele, palīdzēja citiem cilvēkiem, atbalstīja nabadzīgas ģimenes ar mājokļiem, ēdienu, drēbēm, viņa dzīvi veltīja citiem. Diemžēl sapnis par lielo skatuvi mammai palika tikai sapnis, viņa sevi nerealizēja, tas viņai palika otrajā plānā, lai arī mammai bija ļoti skaista balss...” atceras Artūrs.

Artūrs pasaulē nāca, kad mammai bija jau 44 gadi: “Mamma tad bija tādā dzīves posmā, kad viņai vairs nebija intereses izaugt, attīstīties. Viņa sāka lietot alkoholu un vienkārši plūda pa dzīvi. Mēs dzīvojām ļoti nabadzīgā Jelgavas rajonā, tur bija daudz citu bērnu, kas arī uzturējās nelabvēlīgos apstākļos. Mēs bijām īsti ielas bērni – kā no rīta izgājām no mājām, tā vēlu vakarā atgriezāmies. Un pelnījām naudu.”

Kā? Izrādās, ar dziedāšanu. Artūrs stāsta, ka piecu gadu vecumā ar draugiem braukuši uz Rīgu, kur pelnījuši ar ielu muzicēšanu. “Mums pat nebija iespējas nopirkt biļetes ceļam no Jelgavas uz Rīgu, tāpēc no konduktoriem slēpāmies vilciena vagonos zem sēdekļiem. Rīgā muzicējām tuneļos un pelnījām naudu. Es dziedāju, viens puika taisīja ritmu, bet otrs dejoja. Mājās atgriezāmies ar nopelnītiem kādiem 60 latiem. Cilvēki mums deva naudu neskopojoties, jo mūsu trio patiešām bija ļoti pārdomāts un kvalitatīvs. Atpakaļceļā gan godīgi nopirkām biļetes un atgriezāmies pilniem maisiņiem pārtikas. Mēs visu naudu iztērējām, lai nopirktu katrs savai ģimenei produktus.”

Pats pārceļas uz bērnunamu

“Vēlreiz uzsveru, ka neuzaugu nelabvēlīgā ģimenē, vienkārši vecāki bija zaudējuši ticību sev, saviem sapņiem, bija bez mērķa. Viņi nezināja, kā dzīvot citādi. Bet tādiem cilvēkiem mēdz būt ļoti talantīgi bērni, taču reti kurš izsitas tālāk dzīvē. Apzinājos, ka man ir talants uz mūziku, un nevēlējos būt viens no tiem, kas savu talantu nerealizē,” bilst "Supernovas" pusfinālists.

Ko Artūrs darīja, lai nepazustu dzīvē un nebūtu viens no viņiem? Izrādās, puisis pats aizgāja no ģimenes uz bērnunamu! “Iestājās situācija, ka mamma vairs nespēja mani “pavilkt”. Sapratu, ka vecāki netiek galā ar pienākumiem, tāpēc man labāk būtu nepalikt tajā vidē. Apzinājos, ka nevēlos tādu dzīvi, ka gribu dzīvot citādi – gribu siltas mājas, gribu iet uz skolu, gribu sev nākotni. Nē, man nebija slikti vecāki, es viņus ļoti cienu un mīlu, bet viņi nespēja man nodrošināt tādus apstākļus. Jā, mamma lietoja alkoholu, taču nebija tā, ka es augtu kopā ar dzērējiem un piedzīvotu vardarbību. Vienkārši viņi vairs nevarēja atļauties iegādāties man drēbes, sūtīt uz pulciņiem, tāpēc pieņēmu tādu lēmumu,” skaidro Artūrs.

Bērnunamā pavadīto laiku viņš gan nesauc par vienu no tiem labākajiem. “Bērnunams manā labā neko neizdarīja. Diemžēl tur strādājošos neinteresēja bērnu nākotne, viņi vienkārši atstrādāja savu aldziņu. Toties es biju vismaz apģērbts, paēdis un dzīvoju siltumā. Kad man apritēja 18 gadu, man iedeva somu, 300 eiro un piešķīra dzīvesvietu, totālu graustu, un pateica uz redzēšanos – tālāk pats tiec galā! Nevienu neinteresēja, kā! Labi, ka man vismaz bija radinieki, ļoti daudz palīdzēja un atbalstīja krusttēvs, taču arī es pats uzņēmos atbildību par savu dzīvi. Jā, pirms tam biju huligāns, jā, nebiju tas labākais puisis, taču jau 16 gadu vecumā kļuvu pieaudzis un nopietni attiecos pret savu nākotni. Nokārtoju autovadītāja apliecību, sāku daudzmaz atbildīgi dzīvot, sapratu, ka jāsāk par sevi cīnīties, lai izlauztos no līdzšinējās dzīves, ka jāveido pašam sava nākotne.”

Ceļš uz profesionālo skatuvi

Uzsākot patstāvīgu dzīvi, Artūrs izlēma, ka jādodas strādāt uz Angliju. “Tā es daudzus gadus nodzīvojos pa ārzemēm. Biju arī Islandē, Maiami un Čikāgā (Amerikā), Vācijā, Nīderlandē un visur citur. Izmēģināju visdažādākos darbus, taču nekur ilgāk par pāris mēnešiem nenoturējos. Jo tas nebija mans aicinājums – mana īstā vieta bija mūzikā! Lai arī kur biju, lai arī ko darīju, es vienmēr dziedāju. Visu mūžu plānoju darboties mūzikā, un tad pēkšņi sapazinos ar Reiku,” atceras Artūrs.

Sadarbība ar mūziķi Reiku pirms diviem gadiem izdevās veiksmīga, abi kopā iedziedāja vairākas dziesmas, kurām pat ir vairāki miljoni skatījumu. Tad arī Artūrs saprata, ka viņā ir potenciāls, ka viņš grib uzstāties latviešu auditorijai. Bet kā viņš satika Agnesi Roznieci, ar kuras dziesmu cer pārstāvēt Latviju Eirovīzijā? “Viss dzīvē iespējams, un tu nekad nezināsi, kas notiks rīt! Tā bija arī ar mani. Vienu dienu man piezvanīja kāds svešs džeks, kurš tā arī pateica: “Man tev ir hits uz Eirovīziju! Atnāc pie mums ciemos.” Domāju, kas viņš tāds vispār ir, tomēr aizgāju. Ierados, un tur kaut kāda sieviete uzreiz klāt – čau, ej dziedāt! Es nezināju, kas viņa ir, jo Agnesi pirms tam pat nepazinu. Domāju, ko viņa mani tā komandē! Bet viņa dusmīgi – vai es dziedāšu to dziesmu vai ne! Un, tiklīdz viņa atskaņoja melodiju, tā uzreiz sapratu, ka tā ir īstā, ka tā aizķers cilvēku sirdis. Tā arī ar Agnesi kļuvām par labiem draugiem.”

Galvenais sniegt cilvēkiem pozitīvas emocijas

“Es ļoti ceru uzvarēt un nokļūt Eirovīzijā! Tas būs mana veiksmes stāsta starts,” domā Artūrs Hatti. Bet ja neizdosies uzvarēt "Supernovā"? “Arī nekas! Arī bez tā jau dalība "Supernovā" ir manas dzīves jauna posma sākums. Ir tāds teiciens – ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam par saviem plāniem. Ja nopietni, man uzvara nav dzīves vai nāves jautājums. Es gribu izbaudīt šo procesu, jo nekad ko tādu neesmu pieredzējis, tas man būs liels izaicinājums. Gribu tur būt, parādīt sevi kā mākslinieku, un gribu pats noskaidrot, kā skatītāji mani pieņems, vai spēšu viņus ar savu balsi aizkustināt. Un par to vien jau esmu laimīgs.

Protams, katrs tur piedalās ar mērķi uzvarēt, arī es. Taču visvairāk vēlos dziedāt, priecēt citus ar savu balsi. Es nepiedalos, lai ar kādu konkurētu, es negribu ne ar vienu cīnīties – ja uzvarēs kāds cits, arī būšu ļoti laimīgs. Jo es neesmu skaudīgs. Galvenais man ir pašam sevi parādīt pēc iespējas labāk,” uzsver Artūrs.

Viņš piebilst: “Es nāku no vides, kur nebija nekā – nekādas nākotnes. Ne izglītības, ne siltu māju un ēdiena, kur bija tikai iela un izdzīvošanas instinkts. Dzīvoju, kā pratu. Jā, biju huligāns, bet tajā pašā laikā aktīvs un atraktīvs džeks. Daudzi cilvēki saskatīja manī potenciālu, neliedza atbalstu un palīdzību, bet bija arī tādi, kam nepatiku, kam nepatika mans raksturs, skauda, ka man ir talants un laba balss, ka protu komunicēt ar cilvēkiem, ka patīku meitenēm. Bet es esmu tāds, kāds esmu, nekad netēloju un neiztaisos citādāks. Vēlos būt nopietns mākslinieks, kurš dzied par dzīvi un vērtībām, gribu ar savu balsi aizkustināt cilvēkus. Nevēlos būt tāds šovbiznesa mākslinieks, par kuru jau sāk smieties. Vēlos iedvesmot! Gribu būt piemērs citiem – ka viss ir iespējams, ka visu var sasniegt, ka nevajag padoties un zaudēt ticību. Vajag saņemties sevī ieguldīt smagu darbu, ka arī nevajag baidīties lūgt citiem palīdzību. Nesaprotu cilvēkus, kas komentāros ļauni un riebīgi noliek tos, kas kaut ko dara. No kurienes viņos tāds ļaunums un skaudība? Kāpēc?”

Agnese Rozniece: “Artūram ir liels talants”

Kādreizējā Eirovīzijas dalībniece Agnese Rozniece (pirms kāzām zināma kā Agnese Rakovska) ir viena no dziesmas "Love Vibes" autorēm. Kāpēc viņa par tās izpildītāju izvēlējās līdz šim maz zināmo Artūru Hatti?

“Dziesma tapa manis izveidotās jauno mākslinieku radošās aģentūras "Zvaigznājs" nometnē, kur izlēmām radīt dziesmu tieši Eirovīzijai. Sākumā "Love Vibes" bija paredzēta izpildīt citam puisim, taču dažādu iemeslu dēļ palikām bez izpildītāja. Aģentūras producents Matīss Repsis ieteica Artūru, kuru bija pamanījis mūziķa Reika projektā. Viņš teica, ka Artūrs ir super talantīgs čalis ar pozitīvu enerģiju, ka vajadzētu pamēģināt viņu. Pēc pirmās tikšanās uzreiz sapratām, ka viņš būs īstais. Artūrs mūs aizrāva ne tikai ar savu balsi, bet arī ar patiesumu un vienkāršību – viņš visiem ir kā labs draugs, ar kuru labprāt gribas parunāties, būt kopā. Artūrs ir sava ceļa sākumā, un mums ar viņu ir lieli plāni,” teic Agnese Rozniece, kas pati kā izpildītāja Eirovīzijā piedalīties vairs nevēlas. “Dziesmai "Love Vibes" ir vairāki autori, taču mans ieguldījums ir vislielākais, mani klausītāji noteikti tajā pamanīs manu rokrakstu. Pati gan uz Eirovīzijas skatuves kāpt nevēlos, taču labprāt vēlreiz piedzīvotu šo pasākumu. Gribu būt daļa no komandas, padalīties ar savu pieredzi, lai "Supernovā" un, cerams, arī Eirovīzijā atbalstītu jauno talantu.”