"Prieks, ka atkal sievai varu teikt - eju uz darbu!" - Dāvis Auškāps atgriežas restorānu biznesā

Auškāps savulaik izveidoja populāro "Teātra bāru" un "Teātra bāra restorānu", bet pirms četriem gadiem cieta neveiksmi ar projektu gastrobārs "Jūlijs Pumpurs", tāpēc kovida pandēmijas laikā rosījās savā "Dāvja virtuvē", pats gatavojot maltītes līdznešanai un banketiem. Bet tagad atkal viņam ir restorāns, kurā darboties.

“Vīrietim ir ļoti svarīga pašrealizācija, un darbs ir viens no būtiskākajiem aspektiem sevis pierādīšanā. Ilgu laiku man bija periods, ka it kā kaut ko darīju, taču zināmā mērā tas viss tomēr bija tā kā tukšgaitā. Protams, šāds periods man bija nepieciešams, lai savas radošās domas sakārtotu pa plauktiem, bet tagad atkal esmu atgriezies situācijā, ka man ir darbs, uz kuru ar lieku prieku eju katru dienu, un tās ir pavisam citas sajūtas,” neslēpj Dāvis.

Viņš pirms mēneša kļuva par Āgenskalna restorāna "Fazenda" līdzīpašnieku. “Ar savu "Dāvja virtuvi" divus gadus strādāju blakus "Fazendai". Ar šā restorāna īpašnieku Lauri Bukovski sen esam labos draugos, viņš kādreiz ilgu laiku strādāja pie manis "Teātra bārā", ir viens no Andreja Žagara skolniekiem. Kad meklēju vietu, kur varētu rosīties virtuvē, jo cik tad var cept un šmorēt savās mājās, Lauris atvēlēja "Fazendai" tobrīd nevajadzīgas telpas. Visu pandēmijas laiku tur rosījos, bet tagad, kad sabiedriskās ēdināšanas jomā situācija kaut cik sakārtojās, sākām ar Lauri runāt, ka vajag apvienot spēkus. Vispirms apvienojām abas telpas, līdz kļuvu arī par "Fazendas" līdzīpašnieku,” stāsta Auškāps, kura darba pienākumi restorānā ir rūpēties par klientiem, banketu apkalpošanu, un Dāvis ne tikai vairāk rosās virtuvē, bet arī rīko ēdienu pagatavošanas meistarklases.

Kādas sajūtas ir atgriezties “pie virpas” pēc pilnas programmas? “Lieliskas! Esot tajā vidē un darot to, kas man patīk un padodas, uzreiz sajutos kā zivs ūdenī. Šo sajūtu negribas pazaudēt. Un – kas pats galvenais – esmu atguvis veselību. Man ilgus gadus mocīja muguras problēmas, apmeklēju visdažādākos ārstus, pat visādus pūšļotājus, bet bez rezultāta. Taču, tiklīdz atsāku strādāt, tā dažu nedēļu laikā par savām muguras likstām aizmirsu. Par to nevienam vēl neesmu teicis, bet man jau šķiet, ka mugura ir mūsu saturs, mūsu pašapziņa, un tas arī visu izskaidro – atsākot strādāt restorānu biznesā, atguvu savu pašapziņu un mugurkaulu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Domāju, ka iepriekšējais periods ar dīkstāvi un sevis izpaušanas meklējumiem man bija vajadzīgs, lai tagad novērtētu, ko nozīmē stabils darbs foršā kolektīvā. Arī sieva priecājas, ka beidzot atkal varu sevi izpaust pavisam citā kvalitātē,” atzīst Dāvis Auškāps, grupas "Prāta vētra" menedžeres Aijas Auškāpas dzīvesbiedrs.