Naids un naudas dalīšana Lielbritānijas bagātākajā ģimenē. 86 gadus vecais patriarhs gandrīz nonāk aprūpes namā

2015. gada februārī tika svinētas grandiozas kāzas. Nauda netika žēlota. Svinības izmaksāja 15 miljonus sterliņu marciņu un uz tām pulcējās visa brāļu Hindudžu kuplā ģimene un vēl 16 000 tuvākie draugi.

Kāzās uzstājas Lopesa un Šercingere

Tovakar tika svinētas Gopičanda piecdesmit gadus vecā dēla un mantinieka Sandžeja kāzas ar jauno modes dizaineri Anu Mahtani. Svinības norisinājās trīs dienu garumā un tajās uzstājās pat tādas zvaigznes kā Dženifera Lopesa un Nikola Šercingere. Netrūka arī virkne izcilāko Bolivudas zvaigžņu, kas ar saviem priekšnesumiem priecēja jauno pāri un viņu viesus.

Viesi Udaipuras lidostā Indijā ieradās ar 208 privātajām lidmašīnām un vēlāk ar 14 īpaši dekorētām laivām tika nogādāti uz uzsmalcināto pieczvaigžņu viesnīcu “Jagmandir Island Palace Hotel”, kur notika svinības. Starp citu šo viesnīcu iespējams redzēt arī Džeimsa Bonda franšīzes filmā “Octopussy” (1983).

Slavenības, pasaules līderi un Indijas sociālā un biznesa elite pavadīja laiku, baudot ēdienu no 16 valstīm, dzerot kokteiļus vēsturiskajās pilīs un priecājoties par krāšņu uguņošanas un gaismas šovu pārpilnību. Noteiktā ģērbšanās etiķete vai dreskods bija “indiešu klasika”.

Tā bija iespaidīga Lielbritānijas bagātākās ģimenes patriarhu bagātības izrādīšana, kas iezīmēja kulmināciju 45 gadus ilgajam ceļam, kura laikā Šričands un Gopičands kopā ar jaunākajiem brāļiem Prakašu un Ašoku bija pārvērtuši sava nelaiķa tēva tirdzniecības uzņēmumu par globālu konglomerātu. Šodien tā vērtība ir 28 miljardi sterliņu mārciņu, un tā aptver ne tikai subkontinentu, kurā viņi uzauga, bet gandrīz katru pasaules nostūri.

Viss pieder visiem un nekas nepieder tikai vienam

Brāļi Hindudžas savu impēriju draudzīgi uzcēla visi kopā, un reklāmas cilvēki viņus dēvēja par biznesa elites “Fantastisko četrinieku”.

Brāļi bieži vien sabiedrībā izgāja vienādos uzvalkos un līdzīgās apaļās brillēs. Viņi mēdza stāstīt, ka panākumu pamatā ir viņu musketieru stila ģimenes moto, ka “viss pieder visiem un nekas nepieder tikai vienam”. Brāļi pat kopīgi dalīja savu daudzo māju īpašumtiesības.

Brāļu Hindudžu 18. gadsimtā celtā rezidence Londonā atrodas pavisam netālu no Bekingemas pils. Tā sastāv no četrām savstarpēji savienotām sešstāvu ēkām, tajā ir 30 guļamistabas, un tās vērtība pārsniedz 250 miljonus sterliņu mārciņu.

Pateicoties veiksmīgajam biznesam, brāļu konglomerāts darbojas nepilnās 40 valstīs un nodrošina darbavietas vairāk nekā 200 000 cilvēkiem.

Pirmās plaisas attiecībās jau pirms vairākiem gadiem

Taču izdaudzinātā saticība jau sen kā ir izirusi un musketieru stila dzīves moto savu aktualitāti ir zaudējis. Aizkulises ir daudz drūmākas, nekā to varētu prognozēt. Jau 2015. gadā, kad brāļi Hindudžas smaidot pozēja fotogrāfijām grandiozajās kāzās, iezīmēja pirmās plaisas agrāk tik vienotajā ģimenē.

Kamēr sievas dižojās ar saviem krāšņajiem sari, zelta rotaslietām un izsmalcinātajiem hennas tetovējumiem, brāļi jau bija nonākuši strīda sākumstadijā, kam vēlāk sekoja “visnetīrākās veļas” celšana gaismā tiesas zālēs visā Eiropā.

Tieslietas, ko izskatīja Šveicē, Džersijā un Augstākajā tiesā Londonā, visus šos gadus stingrā noslēpumā glabāja vesela dārgu advokātu armija.

Ģimenes nesaskaņu dēļ patriarhs gandrīz nonāk pansionātā

Dažas skandalozas detaļas nonākušas atklātībā novembra sākumā, kad tika publicēts tiesas spriedums, kurā vadošs britu tiesnesis pauda nopietnas bažas par Šričanda labklājību, kuram šobrīd ir 86 gadi un kurš cieš no smagas demences.  

Tiesnesis Heidens atklāja, ka ģimenes nespēja vienoties par to kā vadāmi Hindudžu uzņēmumi, klanu sašķēlušas tiktāl, ka ģimenes pārstāvji pat nav spējuši vienoties, kur būtu jāārstējas vecajam miljardierim un kā pienāktos finansēt viņa medicīnisko aprūpi.

Tas novedis pie groteskas situācijas, ka Šričanda turīgie radinieki pat nebija sakārtojuši finansiālo pusi, lai viņu patriarhs saņemtu pienācīgu aprūpi privātā medicīnas iestādē.

Tiesnesis atklāja, ka šā gada augustā ģimenes nespēja vienoties medicīniskās aprūpes jautājumos novedusi pie tā, ka viņš bijis “spiests apsvērt” viena no Lielbritānijas bagātākajiem cilvēkiem ievietošanu pansionātā.

Ģimenes nesaskaņu dēļ sasirgušā patriarha veselība un labklājība bija palikusi otrajā plānā
un tiesnesis norādījis, ka vīram nodrošināma “privāta rezidence ar pilnas aprūpes paketi”, lai viņa dzīves nogale paietu “mierīgi un cieņpilni”.

Tomēr Heidens piebilda: “Šāds plāns paredz, ka ir jānoslēdz finansiāla vienošanās, kas nodrošinātu aprūpes paketes noturību”. Tas nav noticis, un, tā kā nav nodrošināta “atbilstoša izmitināšana un pienācīga aprūpe”, miljardieris ir “nostādīts neizdevīgā situācijā viņa paša ģimenes locekļu rīcības dēļ”.

Šī ir neparasta un ļoti bēdīga situācija, kas liek domāt, ka aiz labi izstrādātā ārējā tēla naudas pārņemtā ģimene ir kļuvusi pilnīgi disfunkcionāla. Un tā ir ģimene, kura sabiedrībā uztur kontaktus ar karalisko ģimeni, prezidentiem un premjerministriem.

Dzimumu nevienlīdzība ir sākums nesaskaņām

Lai saprastu, kā tas notika, laiks jāpagriež atpakaļ līdz 2014. gadam – vienu gadu pirms Sandžeja kāzām. Tieši tad četri brāļi Hindudžas, kuri bija pārkāpuši 70 gadu slieksni un saveda kārtībā dažādas lietas, parakstīja kopīgu vēstuli, kurā izklāstīja savu iepriekš minēto mantru: ka “viss pieder visiem un nekas nepieder tikai vienam”.

Šķiet, ka vismaz trīs brāļi — Gopičands, Prakašs un Ašoks — uzskatīja, ka paktā ir izklāstīti pamatprincipi, saskaņā ar kuriem tiks vadīta biznesa impērija ne tikai atlikušajā viņu dzīves laikā, bet arī nākamajās paaudzēs.

Radās strīdi, kad Šričands kognitīvo spēju pasliktināšanās dēļ nevarēja turpināt efektīvi vadīt dažus grupas uzņēmumus, ieskaitot tās Šveices banku “Hinduja Bank Ltd”.

Šričands uzskatīja, ka viņa brāļi un viņu tiešie vīriešu kārtas mantinieki pārvalda to, ko viņš veselības dēļ vairs nespēj. Taču Šričands bija pārliecināts, ka viņa meitas Vinū un Šanu, un viņu bērni tiek negodīgi atstumti malā.

Tā kā ārkārtīgi bagātās dinastijās gandrīz visa ģimenes bagātība pieder trasta fondiem nevis uzņēmumiem, viņa tiešā ģimene sāka raizēties, ka viņiem šādi tiek ierobežota piekļuve finansēm.

Līdz ar to ap 2015. gadu Šričands bija centies panākt, lai 2014. gadā visu brāļu parakstītā vēstule tiktu atcelta. Pēc tam, kad tas neizdevās, arvien smagāk slimojošais magnāts 2019. gadā nolēma lūgt Londonas Augstāko tiesu oficiāli atcelt vienošanos.

Kopš tā laika stingrā slepenībā norisinājušās neskaitāmas tiesas prāvas.

Galvenais šajās nesaskaņās ir fakts, ka atšķirībā no saviem trim brāļiem Šričandam nav dzīva vīriešu kārtas mantinieka (deviņdesmitajos gados nomira viņa vienīgais dēls).

Tā kā Šričands nāk no kultūras, kurā tas joprojām ir svarīgi – Indijā tikai vīriešus gatavo, lai varētu pārņemt ģimenes uzņēmumus – šķiet, ka miljardieris ir nobažījies par to, ka visas nozīmīgākās ģimenes impērijas daļas tiks sadalītas starp viņa pieciem brāļadēliem, bet viņa tiešajiem pēcnācējiem (meitām) nepienāksies nekas.

Par šīm bažām, starp citu, ir dalījies arī Šričanda mazdēls Karams Hindudža, kurš ir 30 gadu slieksni pārkāpis investīciju baņķieris un Šričanda meitas Šanu vecākais dēls.

Savā vēlāk dzēstajā “Twitter” ierakstā, kad pagājušā gada novembrī notika nesaskaņas, Karams paziņoja: “Šričanda brāļu filozofija ir ne tik daudz “visi par vienu un viens par visiem”, bet drīzāk “viss mums, punkts”. Šajā ģimenē nav nekā kopīga.”

Uz šī naidīgā fona situācija vēl vairāk saasinājās, un 2020. gadā 82 gadus vecais Gopičands apstrīdēja “ilgstošas pilnvaras” leģitimitāti, kas bija piešķirta Šričanda sievai Madhu un vēlāk arī viņu meitām Vinū un Šanu. Tā ļāva viņiem pieņemt lēmumus par sava vājā tēva finansēm un labklājību.

Gopičands apgalvoja, ka sievietes nepamatoti ietekmējot viņa slimo brāli.

Vismaz 20 sēdēs tiesa guva intriģējošas atziņas par līdz šim noslēgtās ģimenes mahinācijām.

Kādā brīdī Gopičands dziedāja hindu dziesmas un centās savaldīt asaras, sniedzot liecību un sakot, ka četri brāļi ir “viena dvēsele”, un liekot noprast, ka viņa atsvešinātā brāļa demenci varētu izārstēt, atrisinot sasāpējušo strīdu.

Citā sēdē – 2021. gada pavasarī Vinū un viņas māsa Šanu atzina, ka tēva līdzekļus izmantojuši savām vajadzībām un atteicās no turpmākas līdzekļu pārvaldīšanas.

Atklājās, ka kopš 2013. gada no viņa personīgajiem līdzekļiem, iespējams, iztērēti 20 miljoni sterliņu mārciņu, daļa no tiem izlietota sedzot tiesu izdevumus, bet citas summas nodotas mazbērniem vai iztērētas “pašu privātām vajadzībām”.

Sniedzot liecības, Vinū sacīja, ka viņiem nekas cits neatlika, kā izmantot Šričanda ietaupījumus “finansiālā saspīlējuma” dēļ, kas radies, jo, kā viņa apgalvoja, viņas ģimenes pusei kopš 2014. gada ir atņemta skaidra nauda un pilnībā pārtraukta piekļuve līdzekļiem kopš 2018. gada.

Paziņu lokā premjeri, prezidenti un karaļnams

“Mūsu mantotā veiksmes filozofija ir: klusējiet, esiet dāsni, esiet pieticīgi,” savulaik teica Šričands. “Ja tu apgrozies augstākajā sabiedrībā, fokuss no tava uzņēmuma pāriet uz tevi pašu. Tad fokuss ir zaudēts un koncentrēšanās grauta.”

Vēsture gan liek domāt, ka ne vienmēr viņi sekojuši šim principam: brāļiem izveidojās attiecības ar Mārgaritu Tečeri, Džonu Meidžoru, Toniju Blēru, bijušajiem prezidentiem Ronaldu Reiganu, Džordžu Bušu un Bilu Klintoni. Bijušais premjerministrs Edvards Hīts tika nolīgts viņu lobēšanai.

Viņu paziņu lokā bija arī karaļnama pārstāvji. Brāļi Hindudžas fotografēti kopā ar karalieni, Čārlzu un princesi Diānu. Indijā līdz pat šai dienai klīst baumas, ka Elizabete II it kā apmeklējusi privātas Divali (hinduisma gaismas svētki) svinības ģimenes plašajā Londonas rezidencē.

Kad Indijā apprecējās trīs Hindudžu dēli, toreizējais Velsas princis nosūtīja ziņu, novēlot pāriem “auglīgas un pārtikušas” laulības. Pirms astoņiem gadiem četri ģimenes pārstāvji Bekingemas pilī apmeklēja greznas labdarības vakariņas, kur viesu vidū bija arī Indijas bagātākie vīrieši un sievietes.

Pašnāvība ģimenes ultimāta dēļ

Tomēr viņu bagātība un ietekme nav viņus pasargājusi no traģēdijām vai strīdiem.

1992. gadā Šričanda dēls Dharams nogalināja sevi pēc ģimenes strīda par norunātu laulību. 22 gadus vecais puisis, kurš mācījās Vestminsteras skolā, iemīlēja angloindieti, kura bija Romas katoliete no Austrālijas. Bet ģimene gribēja, lai viņš precētos ar indiešu sievieti no augstas kastas un Dharama paša izvēli neatbalstīja. Pāris slepus apprecējās, bet tad uzzināja, ka viņus gatavojas ar varu izšķirt. Viņi nolēma mirt. Dharams piesēja sievu pie gultas un aplēja viņu un sevi ar spirtu un aizdedzināja. Laimīgā kārtā jaunajai sievai izdevās aizbēgt. Dharamu smagā stāvoklī nogādāja Londonā, bet viņa dzīvību vairs neizdevās glābt.