Rīgas zoodārza atraktīvās geladas: uzmet lūpu un klaigā
Geladas sastopami kalnos 1400-4400 metrus virs jūras līmeņa. Tie barojas tuvējās pļavās, bet nakšņot dodas klinšainās vietās, kur vairāk slēptuvju un tos mazāk var apdraudēt kādas briesmas.
Šie lielie pērtiķi ir sabiedriski dzīvnieki un dzīvo nelielās grupas, kurās ir viens pieaudzis tēviņš, kam raksturīgas garas krēpes, un vairākas mātītes. Reizēm ar grupu kopā uzturas arī vairāki jauni tēviņi, kas ļoti respektē galvenā tēviņa diktētos nosacījumus. Ļoti bieži šīs grupiņas apvienojas lielākos baros, saglabājot savu iekšējo struktūru. Šādas apvienībās var uzturēties pat vairāki simti dzīvnieku. Lai uzturētu ciešas savstarpējās attiecības grupas jeb harēma ietvaros, dzīvnieki intensīvi “blusojas” (tā šo procesu mēdz dēvēt skatītāji). Tomēr blusu šiem un arī citiem pērtiķiem kažokā nav, bet, ja kāda arī ieklīst, tad ātri tiek noķerta. Galvenais savstarpējas kažoka vilnas šķirstīšanai jeb grūmingam, jeb ieskāšanai ir draudzīgu saišu stiprināšana starp bara locekļiem.
Lai arī varētu domāt, ka grupiņu vadonis ir tēviņš, tomēr pēdējās balsstiesības pieder mātītēm. Ja baram pievienojas kāds tēviņš, kas mātītēm nepatīk, tad viņam nesanāks iekarot dāmu uzticību un tas tiek padzīts. Tādēļ, lai iekļautos barā, jaunajam kandidātam jāiekaro kādas “dāmas sirds”. Runājot par “sirdīm”, geladām uz krūtīm ir kails ādas laukums sarkanīgā krāsā. Kad pienāk kāzu laiks, tad šis laukums kļūst krietni sarkanāks, vienlaikus signalizējot apkārtējiem, ka viņu “sirds vai plīst no mīlestības”!
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza atraktīvās geladas
Geladas uzmet lūpu
Jā, patiešām tā notiek, bet geladu valodā lūpas uzmešanai ir pavisam cita nozīme – tā ir draudēšana. Šiem pērtiķiem ir ļoti kustīga augšlūpa, kuru tie var uzlocīt uz augšu līdz pat nāsīm, atiežot varenos zobus un parādot bālgani sārtās augšžokļa smaganas un lūpas apakšdaļu. Brrr!
Reižu reizēm Rīgas zoodārza geladas (Theropithecus gelada) Simijs, Semelo, Sanijo, Jilo un Jimo Āfrikas savannas ekspozīcijas apmeklētājiem nodemonstrē savu baiso viepli, liekot skaidri saprast, kurš te būs noteicējs. Gada siltajā laikā, dzīvojot Āfrikas Savannas ekspozīcijas Pērtiķu salā, šie iespaidīgā paskata dzīvnieki ar garajām krēpēm ik pa laikam mēdz sarīkot traci, ka geladu skaļie saucieni pārveļas pāri teju visam zooloģiskajam dārzam. Tad var redzēt, cik atlētiski, veikli un pārdroši ir šie dzīvnieki. Tie dzenā viens otru gan pa zemi, gan kokos izvietotajām kāpnēm, gan braši kāpelē pa virvēm kā pieredzējuši meistari, gan strauji rāpjas augšup vai šļūc lejup pa priedes stumbru. Un visu šo procesu pavada skaļa klaigāšana un draudu grimases demonstrēšana.
Neliels ieskats geladu saimes sarīkotajā tracī:
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu.
