Metjū Perijs jaunajā grāmatā pastāsta visu. Pirms dažiem gadiem atkarības dēļ viņš gandrīz nomiris!

Savu personisko stāstu seriāla “Draugi” aktieris stāsta ļoti atklāti, taču to dara ar sev raksturīgo humora izjūtu. Grāmata ir pārpilna ar sāpīgām atklāsmēm un atmiņām par to, ka atbrīvošanās no atkarībām viņam prasījusi vairākas desmitgades.

“Tumsā IR rodama gaisma,” lasītājus jau grāmatas ievadā mierina Perijs. “Tev tikai jāskatās pietiekami cītīgi, lai to atrastu.”

Anistone viņu atraidīja un kritizēja par alkohola atkarību

Seriāla “Draugi” fani labi zina, ka labākajiem draugiem Čandleram Bingam un Monikai Gellerei (viņu atveidoja Kortnija Koksa) bija romāniņš. Taču patiesajā dzīvē Metjū bija ieķēries citā kolēģē - Dženiferā Anistonē.

Grāmatā Perijs atklāj, ka ar Anistoni viņu iepazīstinājis kāds abu kopīgs draugs vēl trīs gadus pirms sākās darbs pie populārā komēdijseriāla. Dženiferas skaistuma apburts, Metjū saņēmies viņu uzaicināt uz randiņu, bet jaunā aktrise piedāvājumu pieklājīgi noraidījusi.

No jauna satiekoties “Draugu” filmēšanas laukumā, sajūtas bijušas neveiklas. Metjū sapratis, ka viņam aizvien ļoti patīk Dženifera. Tas prasījis laiku, līdz viņš savas mīlas jūtas ir spējis transformēt platoniskā draudzībā, it īpaši, kad Dženifera jau bija sākusi satikties ar Bredu Pitu.

Šajā laikā Perijam jau bijušas acīmredzamas problēmas ar alkoholu un tās kļuvušas redzamas arī filmēšanas laukumā. Tam sekojusi vēl viena neveikla situācija ar Dženiferu, kad aktrise uzsākusi sarunu par viņa dzeršanu.

“‘Mēs to varam saost,’ viņa to pateica savādā, taču iejūtīgā veidā,” raksta Metjū. “Šis vārds ‘mēs’ man bija kā sitiens ar veseri.” Tas kalpojis kā pirmais stimuls, lai meklētu iespējas atbrīvoties no alkohola atkarības.

Bija vielu iespaidā, kad 2020. gadā izteica bildinājumu

Pandēmijas laiks daudziem izrādījās grūts iepriekš nepieredzētas izolētības dēļ. Tā bijis arī Perijam, jo viņš baidījies no vientulības, ko uzskata par zema pašvērtējuma un bērnības traumu sekām. Aktieris uz laiku izbēdzis no savas nedrošības un bailēm palikt vienam, vairāk laika pavadot kopā ar Molliju Hurvicu, ar kuru viņš bija sācis satikties 2018. gadā un bildināja 2020. gada novembrī. Tolaik slavenību žurnālam “People” Metjū atzina, ka ir nolēmis saderināties, jo esot palaimējies satikt pašu lieliskāko sievieti uz šīs planētas.

Grāmatā Perijs pastāsta, kāpēc 2021. gada jūnijā saderināšanos atsaucis. Viņš atzīst, ka bildinājuma izteikšanas brīdī bijis dziļi atkarīgs no hidrokodona – opioīda, ko lieto sāpju mazināšanai.

Brīdī, kad Perijs bildinājis Molliju Hurvicu, viņš dienā lietojis 1,800 miligramus hidrokodona.

Komā un vienu soli no nāves

Grāmatā Perijs detalizēti apraksta virkni veselības sarežģījumu, kas radušies vielu lietošanas rezultātā. To skaitā viņš piedzīvoja alkohola izraisītu erektilo disfunkciju un pankreatītu 30 gadu vecumā.

Taču viņam vajadzējis piedzīvot visbiedējošāko pieredzi, lai visbeidzot saņemtos izārstēties no atkarības. 49 gadu vecumā Perijs gandrīz nomiris, kad opioīdu lietošanas ietekmē plīsusi resnā zarna.

Tā rezultātā aktieris nonācis komā. Divu nedēļu garumā viņa dzīvību uzturējušas medicīniskās iekārtas. Tam sekojusi piecu mēnešu ilga ārstēšanās slimnīcā un vēl deviņi mēneši ar kolostomas maisiņu. Šī traumatiskā pieredze bijusi skarba dzīves mācība. “Tā brīnumainā kārtā atņēma manu vēlmi turpināt lietot šīs vielas,” apliecina Perijs.

“Ārsts man teica: ‘Nākamreiz, kad domāsi par oksikodonu, es gribu, lai tu padomātu par to, ka visu atlikušo dzīvi varēsi staigāt ar kolostomas maisiņu’,” viņš raksta. “Tā kā man jau deviņus garus mēnešus bija bijis kolostomas maisiņš, ārsta teiktais bija smags trāpījums.  Visprātīgāk bija nekavējoties ķerties pie rīcības.”

Metjū Perijs norāda, ka šobrīd ir apritējuši jau 18 mēneši, kopš viņš ir brīvs no šīs atkarības. Viņu gan nomācot doma, “kā izskatās mans ķermenis” ar visām tām rētām, kas palikušas pēc neskaitāmajām operācijām, ko nācies piedzīvot. Taču viņš jūtas pateicīgs, ka ir dzīvs un var šobrīd dalīties savā pieredzes stāstā ar citiem - ar seriāla “Draugi” faniem, kas bija par viņu noraizējušies, kā arī ar citiem atkarīgajiem, kas saskārušies ar apkārtējo aizspriedumiem.

“Galu galā sakāves atzīšana bija uzvara,” viņš secina. “Atkarība, šī lielā briesmīgā lieta, ir pārāk spēcīga, lai kāds to varētu uzvarēt viens pats. Bet kopā, vienu dienu pēc otras, mēs ar to varam tikt galā.”

Par oksikodonu interneta enciklopēdijā "Vikipēdija" teikts: “Oksikodons ir opioīdu grupas pretsāpju medikaments. Tas pirmo reizi tika iegūts 1916. gadā Vācijā kā viens no vairākiem jaunajiem pussintētiskajiem opioīdiem, lai mēģinātu uzlabot tobrīd esošos opioīdus: morfīnu, heroīnu un kodeīnu. Oksikodons ir iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, oksikodona daudzums līdz 0,2 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 10 gramiem — par lielu.”