Dzimšanas dienas gaviļnieka godā Uģis Joksts. Sveicam!

Jubilāri Latvijā

1975. gadā Uģis Joksts - TV raidījumu vadītājs.

1974. gadā Viktors Ščerbatihs – svarcēlājs, svarcelšanas treneris.

1965. gadā Aldis Kušķis - Tūrisma attīstības valsts aģentūras konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis, ceļojumu konsultants, bijušais Eiroparlamenta deputāts.

1956. gadā Ilze Rūmniece - Latvijas Universitātes Klasiskās filoloģijas katedras profesore, filoloģijas doktore, Hellēnistikas centra vadītāja.

1951. gadā Valdis Rūmnieks - dramaturgs, literatūrzinātnieks, bijušais Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.

1950. gadā Vilis Seleckis - publicists.

1938. gadā Alberts Bels - rakstnieks, prozaiķis.

1909. gadā Fricis Rokpelnis - rakstnieks un dzejnieks, Latvijas PSR himnas līdzautors (miris 1969. gadā).

1894. gadā Niklāvs Strunke - gleznotājs, grafiķis (miris 1966. gadā).

1894. gadā Pēteris Voldemārs Pommers - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas virsnieks, Rīgas policijas prefekts (miris 1957. gadā).

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Viljams Batlers - amerikāņu mūziķis ("Arcade Fire").

1978. gadā Rikijs Hatons - britu bokseris.

1977. gadā Daniels Briērs - kanādiešu hokejists.

1974. gadā Dmitrijs Guberņijevs - krievu sporta komentētājs.

1973. gadā Joans Grifits - velsiešu aktieris.

1972. gadā Marks Švarcers - austrāliešu futbolists.

1966. gadā Naiels Kvins - īru futbolists.

1963. gadā Elizabete Šū - amerikāņu aktrise.

1957. gadā Brūss Grobelars - Zimbabves futbola leģenda.

1948. gadā Gerijs Adamss - Ziemeļīrijas politiķis.

1944. gadā Boriss Mihailovs - krievu hokejists un treneris, divkārtējs olimpiskais un astoņkārtējs pasaules čempions.

1940. gadā Jozs Budraitis - lietuviešu aktieris.

1937. gadā Mario Kapeki - Itālijā dzimis amerikāņu ģenētiķis, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1931. gadā Rikardo Džakoni - Itālijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2018. gadā).

1930. gadā Hafezs al Asads - bijušais Sīrijas prezidents (miris 2000.gadā).

1914. gadā Tūrs Heijerdāls - norvēģu pētnieks (miris 2002.gadā).

1903. gadā Ernests Valtons - īru fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1995.gadā).

1888. gadā Rolāns Garro - franču aviators (miris 1918.gadā).

1882. gadā Karols Šimanovskis - poļu komponists un pianists (miris 1937.gadā).

1866. gadā Redžinalds Fesendens - Kanādā dzimis izgudrotājs un radio pionieris (miris 1932.gadā).

1846. gadā Džordžs Vetsinghauss - amerikāņu inženieris un izgudrotājs (miris 1914.gadā).

1831. gadā Rihards Dedekinds - vācu matemātiķis (miris 1916.gadā).

1773. gadā Luī Filips - Francijas karalis (miris 1850.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments nolemj atstāt negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru par nacionālā naida kurināšanu tika pilnībā attaisnoti visi trīs laikraksta "DDD" veidotāji - tā izdevējs, labēji radikālais politiķis Aivars Garda, izdevuma galvenā redaktore Līga Muzikante un žurnāliste Ilze Liepa.

2006. gadā, godinot komponistu Jāni Ivanovu un atceroties mākslinieka lielo ieguldījumu latviešu mūzikas kultūrā, Rīgā, Krūtes ielā 1, atklāj viņa muzeju.

2005. gadā Irākā, eksplodējot ceļa malā novietotam improvizētam spridzeklim, cieš Latvijas Kontingenta karavīrs. Dižkareivis no sprādziena viļņa saņem triecienu ar asfalta atlūzu vai akmeni pa ķiveri, gūstot vieglu smadzeņu satricinājumu.

2001. gadā Rīgā, Alberta laukumā, Līvu sētā notiek Latvijas pirmais Zaļais tirgus, kurā ekoloģiski tīrus lauksaimniecības produktus piedāvā 18 zemnieku saimniecības no visiem Latvijas novadiem.

2000. gadā notiek jaunizveidotā Liepājas rajona Durbes novada pirmā domes sēde. Tajā par Durbes novada domes priekšsēdētāju tiek ievēlēts bijušais Tadaiķu pagasta priekšsēdētājs Uldis Strazds.

1999. gadā tiek aizturēts 1921.gadā dzimušais Nikolajs Larionovs, kuru apsūdz un notiesā par noziegumiem pret cilvēci. Larionovs bija Latvijas PSR Drošības ministrijas 2.nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, no 1949.gada 28.februārim līdz 12.martam veidojis un parakstījis atzinumu par personu izsūtīšanu speciālnometinājumā PSRS tālākajos ziemeļu rajonos. Starp izsūtāmajiem tika iekļauti arī sirmgalvji, sievietes, mazi bērni un zīdaiņi.

1999. gadā AS "Latvenergo" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts valsts pilnvarnieks Ojārs Kehris.

1998. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa "Jaunās Avīzes" Ziņu dienesta vadītājam Alvilam Vīksnem piemēro vienu gadu brīvības atņemšanas nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu. Sods Vīksnem piespriests par 14.aprīlī pa faksu izplatīto viltoto Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa paziņojumu par Saeimas atlaišanu.

1993. gadā tiek reģistrēts un nodibināts SIA "Apgāds Zvaigzne ABC".

1988. gadā LPSR Augstākā padome (AP) pieņem virkni vēsturisku lēmumu - latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, par AP Prezidiju priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļūst Vilnis Edvīns Bresis.

1928. gadā 6. un 7.oktobrī notiek 3. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. Pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3.Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.

1783. gadā ar Krievijas patvaldības īpašu ukazu Baltijas guberņas tiek atbrīvotas no rekrūšu došanas.

Notikumi pasaulē

2002. gadā Katoļu baznīca kanonizē reliģiskās kustības "Opus Dei" dibinātāju Hosē Mariju Eskrivu.

2000. gadā pēc sacelšanās par Dienvidslāvijas prezidentu kļūst opozīcijas līderis Vojislavs Koštuņica, kuru atzīst Krievija un Rietumvalstis.

1991. gadā aktrise Elizabete Teilore salaulājas ar savu astoto vīru, celtnieku Leriju Fortenski.

1989. gadā Parīzē mirst ASV kinoaktrise Bete Deivisa.

1981. gadā musulmaņu kaujinieki armijas parādes laikā Kairā nogalina Ēģiptes prezidentu Anvaru Sadatu.

1978. gadā Francija piešķir patvērumu Irānas reliģiskajam līderim ajatollam Homeini.

1973. gadā Ēģipte un Sīrija uzsāk uzbrukumus Izraēlas pozīcijām Suecas kanāla austrumu krastā un Golānas augstienēs, sākoties Ceturtajam Arābu - Izraēlas karam jeb Oktobra karam.

1966. gadā ASV pasludina LSD par nelikumīgām narkotikām.

1939. gadā tiek sakauta pēdējā Polijas armija Otrajā pasaules karā.

1928. gadā par Ķīnas republikas prezidentu kļūst ģenerālisimuss Čans Kaišeks.

1927. gadā Ņujorkā notiek filmas "The Jazz Singer" izrāde, kurā pirmo reizi iekļauti runāti dialogi un kas tiek uzskatīta par pirmo "runājošo" filmu no plaši izplatītajām kinolentēm.

1922. gadā Pirmā pasaules kara lielvaras izved spēkus no Stambulas.

1921. gadā Londonā tiek nodibināta starptautiskā rakstnieku organizācija "International PEN".

1908. gadā Austrija anektē Bosniju un Hercegovinu.

1902. gadā Āfrikā tiek pabeigta 3220 kilometrus garā dzelzceļa līnija starp Johannesburgu un Beiru.

1889. gadā Parīzē apmeklētājiem druvis ver kabarē "Moulin Rouge".

1889. gadā Tomass Edisons demonstrē pirmo kustīgo attēlu.

1884. gadā ASV pilsētā Ņūportā tiek izveidota Jūras militārā koledža.

1866. gadā Rīno banda veic pirmo braucoša vilciena aplaupīšanu ASV, uzbrūkot vilcienam Indiānas štatā un nolaupot 10 000 dolāru.

1854. gadā īsi pēc pusnakts izceļas Ņūkāslas un Geitšedas lielais ugunsgrēks, kurā iet bojā 53 cilvēki un vēl vairāki simti tiek ievainoti.

1849. gadā austrieši izpilda nāvessodu 13 ungāru neatkarības kara ģenerāļiem.

1600. gadā Florencē notiek Jakopo Peri operas "Eiridīke" pirmizrāde, kas ir senākā līdz mūsdienām saglabājusies opera.