26. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Maija Romaško - aktrise.

1956. gadā Rolands Lappuķe - diplomāts.

1951. gadā Indulis Konošonoks - bijušais Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs.

1947. gadā Olafs Brūvers - teologs, cilvēktiesību darbonis, politiķis.

1944. gadā Arvīds Krievs - kinorežisors.

1895. gadā Nikolajs Āboltiņš - diplomāts, bijis Latvijas vicekonsuls ASV, Latvijas Ārlietu ministra sekretārs, kā arī vēstniecības sekretārs Polijā un Lietuvā (miris 1982. gadā).

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Džeimss Hārdens - amerikāņu basketbolists, olimpiskais un pasaules čempions, desmitkārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1980. gadā Makolijs Kalkins - amerikāņu aktieris.

1980. gadā Kriss Pains - amerikāņu aktieris.

1976. gadā Zemfira - krievu dziedātāja.

1971. gadā Talija - meksikāņu dziedātāja un aktrise.

1970. gadā Melisa Makkārtija - amerikāņu aktrise, komiķe, scenāriste, producente un modes dizainere, divu "Emmy" balvu ieguvēja.

1966. gadā Šērlija Mensone - skotu mūziķe ("The Garbage").

1957. gadā Dr.Alban - Nigērijā dzimis Zviedrijas dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents.

1954. gadā Efrens Reijess - filipīniešu izcelsmes biljarda spēlētājs.

1945. gadā Toms Ridžs - pirmais ASV iekšzemes drošības ministrs.

1944. gadā Morīna Takere - amerikāņu mūziķe ("The Velvet Underground").

1941. gadā Barbets Šrēders - šveiciešu kinorežisors.

1910. gadā Māte Terēza - albāņu misionāre, Nobela Miera prēmijas laureāte (mirusi 1997.gadā).

1906. gadā Alberts Sabins - amerikāņu zinātnieks, poliomielīta orālās vakcīnas radītājs (miris 1993.gadā).

1900. gadā Helmūts Valters - vācu inženieris un izgudrotājs (miris 1980.gadā).

1882. gadā Džeimss Franks - vācu fiziķis Nobela prēmijas laureāts (miris 1964.gadā).

1880. gadā Gijoms Apolinērs - franču dzejnieks (miris 1918.gadā).

1873. gadā Lī de Forests - amerikāņu izgudrotājs, kurš patentējis vairāk nekā 300 izgudrojumus (miris 1961.gadā).

1743. gadā Antuāns Lavuazjē - franču ķīmiķis, tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas tēvu (miris 1794.gadā).

1676. gadā Roberts Velpouls - britu valstsvīrs, pirmais Lielbritānijas premjerministrs (miris 1745.gadā).

1540. gadā Livonijas karalis Magnuss (miris 1583.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Ainažos sākas Ziemeļlivonijas festivāls, kuru organizē Ainažu pilsētas dome ciešā sadarbībā ar kaimiņu pašvaldību Igaunijā - Hēdemēstu.

2004. gadā partijas "Latvijas ceļš" ģenerālsekretārs Georgs Lansmanis atstāj ieņemamo amatu, jo beidzas amata pilnvaru termiņš un izvēli viņš pamato ar vēlmi sākt savu biznesa projektu. Lansmanis par partijas ģenerālsekretāru strādāja kopš 2003.gada janvāra.

2003. gadā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Igaunijā piedalās triju Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē. Tikšanās laikā parlamentu priekšsēdētāji atzīst, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir abpusēji vērtīga un ir jāturpina, attīstot jaunas sadarbības iespējas.

2001. gadā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš noslēdz vizīti Islandes Republikā, atzīmējot Latvijas un Islandes diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi.

2000. gadā Cēsīs notiek Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieru salidojums. Tajā svinīgi tiek izdalītas pirmās 100 Trīszvaigžņu ordeņa brālības biedru kartes.

1999. gadā uz Jūrmalas šosejas necaurredzamās miglas dēļ notikušajā četru automašīnu sadursmē dzīvību zaudē divi cilvēki. Viena no bojā gājušajiem ir grupu "Iļģi" un "Marana" vokāliste un radio "Amadeus" dīdžejs Māra Kalniņa.

1999. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paraksta pavēli par admirāļa dienesta pakāpes piešķiršanu Jūras spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam.

1998. gadā Veclaicenē Latvijas un Igaunijas muitu administrāciju pārstāvji paraksta vienošanos par kopēju kontroli apvienotajos robežkontroles punktos Ainaži-Ikla un Veclaicene-Murati.

Notikumi pasaulē

2004. gadā Kuba sarauj diplomātiskās attiecības ar Panamu, kad tās aizejošais prezidents Mireja Moskoso apžēlo četrus kubiešu trimdiniekus, kas 2000.gadā plānoja atentātu pret Kubas prezidentu Fidelu Kastro.

2003. gadā Ruandas vēlēšanu komisija par deviņu gadu laikā pirmo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pasludina līdzšinējo prezidentu Polu Kagami. Opozīcija noraida vēlēšanu rezultātus.

2002. gadā Jaunzēlandes parlamentā savu vietu ieņem pirmais valsts musulmaņu deputāts Ašrafs Čudarijs, kuram uz zvēresta ceremoniju nākas ņemt līdzi pašam savu Korānu.

2000. gadā Somālijas jaunais parlaments trimdā par valsts prezidentu ievēl Abdikasimu Saladu Hasana, kurš ir pirmais Somālijas prezidents deviņu gadu laikā.

1999. gadā vairāk nekā 60 000 brazīliešu dodas demonstrācijā pie Kongresa nama, pieprasot pārtraukt prezidenta Fernandu Enrikes Kardozu stingrās līnijas politiku.

1999. gadā amerikāņu atlēts Maikls Džonsons sasniedz jaunu pasaules rekordu 400 metru skrējienā, veicot distanci 43 minūtēs un 18 sekundēs.

1998. gadā no amata ANO atkāpjas amerikāņu ieroču inspektors Skots Riters, kurš bija vairāku nesaskaņu ar Irāku centrā.

1994. gadā Lielbritānijā notiek unikāla operācija, pirmajam cilvēkam pasaulē pārstādot ar bateriju darbināmu sirdi.

1993. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta draudzības līgumu ar Čehiju, pirms tam nosodot 1968.gadā padomju vadīto iebrukumu Čehoslovākijā.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans 1987.gada 11.septembri pasludina par glābšanas dienesta numura 911 dienu.

1983. gadā plūdi iznīcina lielāko daļu Spānijas pilsētas Bilbao vēsturiskā centra.

1982. gadā Argentīnas valdība atceļ politisko partiju aizliegumu.

1978. gadā kosmonauts Zigmunds Jāns kļūst par pirmo vācieti kosmosā.

1978. gadā par Romas katoļu pāvestu tiek ievēlēts Venēcijas kardināls Albīno Lučāni, kļūstot par pāvestu Jāni Pāvilu I. Šajā amatā viņš pavada tikai 33 dienas, nomirstot 28.septembrī.

1976. gadā Nīderlandes karalienes Julianas vīrs, princis Bernhards piekrīt atkāpties no saviem amatiem bruņotajos spēkos un industrijā pēc izmeklēšanas komisijas paustās kritikas par viņa rīcību "Lockheed" kukuļošanas skandālā.

1974. gadā mirst ASV aviators Čārlzs Lindbergs, kurš 1927.gadā veica pirmo nepārtraukto lidojumu pāri Atlantijas okeānam.

1972. gadā Minhenē sākas XX Vasaras olimpiskās spēles.

1957. gadā PSRS paziņo par sekmīgu starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu.

1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas spēki Ukrainas pilsētā Čortkivā arestē vietējos ebrejus un 2000 cilvēku iesloga Belžecas nāves nometnē. Apmēram 500 slimi ebreji un bērni tiek nogalināti.

1920. gadā līdz ar ASV konstitūcijas 19.labojuma ratificēšanu, ASV sievietes iegūst balsstiesības.

1914. gadā Vācijas spēki Tanenbergas kaujā gandrīz pilnībā iznīcina Krievijas 2.armiju.

1789. gadā Francijas Likumdošanas asambleja apstiprina Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju.

1498. gadā Mikelandželo tiek uzdots veidot skulptūru Pieta.

1346. gadā Kresī kaujā Simtgadu kara laikā Anglijas karaļa Edvarda III armija ārkārtīgi sekmīgi izmanto loku šāvēju vienības, smagi sagraujot Francijas karaļa Filipa spēkus, kuri pārsvarā sastāv no bruņinieku kavalērijas. Šī kauja iezīmē bruņinieku kavalērijas norietu Eiropas armijās un Anglijas pirmās nopietnās pretenzijas uz pasaules nozīmes lielvaras statusu.

55. gadā p.m.ē. Jūlija Cēzara vadītā romiešu armija iebrūk britu salās.