9. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1999. gadā Deniss Vasiļjevs - daiļslidotājs.

1970. gadā Uldis Zommers - bijušais Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" valdes loceklis.

1963. gadā Pjotrs Kairjaks - sašķidrinātās gāzes tirdzniecības uzņēmuma SIA "Latvijas Propāna gāze" valdes loceklis.

1961. gadā Aleksandrs Peškovs - AS "Baltikums Bank" padomes priekšsēdētājs.

1938. gadā Juris Leja - Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Dr.habil. med.

1930. gadā Uldis Balodis - kordiriģents (miris 1992. gadā).

1921. gadā Oļģerts Kroders - Valmieras Drāmas teātra režisors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (miris 2012. gadā).

1912. gadā Kārlis Ozols - šahists (miris 2001. gadā).

1894. gadā Jānis Liepiņš - gleznotājs (miris 1964. gadā).

1862. gadā Augusts Deglavs - rakstnieks, romāna "Rīga" autors, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs, kā arī latviešu inteliģences kustības "Jaunā strāva" dalībnieks (miris 1922. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Filipi Luišs - brazīliešu futbolists, 2013. gada Konfederāciju kausa ieguvējs, 2019. gada "Copa America" uzvarētājs.

1982. gadā Taisons Gejs - amerikāņu vieglatlēts, specializējies 100 un 200 metru skrējienos, trīskārtējs pasaules čempions.

1988. gadā Vilians - brazīliešu futbolists, 2019. gada "Copa America" uzvarētājs.

1985. gadā Anna Kendrika - amerikāņu aktrise.

1978. gadā Odrija Totū - franču aktrise.

1977. gadā Mikaels Silvestrs - franču futbolists.

1974. gadā Rafaels Puarē - franču biatlonists, astoņkārtējs pasaules čempions, Pasaules kausa izcīņas posmos triumfējis 44 reizes.

1974. gadā Dereks Fišers - amerikāņu basketbolists un treneris, pieckārtējs NBA čempions.

1973. gadā Filipo Indzagi - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1971. gadā Davide Rebelins - itāliešu riteņbraucējs.

1970. gadā Rods Brindamūrs - kanādiešu hokejists un treneris, Stenlija kausa ieguvējs.

1968. gadā Sems Fogarino - amerikāņu bundzinieks ("Interpol").

1968. gadā Džiliana Andersone - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Brets Hals - Kanādā dzimis amerikāņu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1963. gadā Vitnija Hjūstone - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2012.gadā).

1957. gadā Melānija Grifita - amerikāņu aktrise.

1953. gadā Žans Tirols - franču ekonomists, 2014.gadā saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā.

1943. gadā Kens Nortons - amerikāņu bokseris.

1939. gadā Romāno Prodi - Itālijas politiķis, bijušais Eiropas Komisijas prezidents.

1938. gadā Oto Rehāgels - vācu futbola treneris, 2004. gadā līdz Eiropas čempionu titulam aizveda Grieķijas izlasi.

1938. gadā Leonīds Kučma - Ukrainas politiķis.

1931. gadā Mario Zagallo - Brazīlijas futbolists un treneris.

1922. gadā Filips Larkins - angļu dzejnieks (miris 1985.gadā).

1914. gadā Tūve Jansone - somu rakstniece (mirusi 2001.gadā).

1911. gadā Viljams Alfreds Faulers - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1996.gadā).

1899. gadā Pamela Traversa - austrāliešu rakstniece, Mērijas Popinsas tēla radītāja (mirusi 1996.gadā).

1871. gadā Leonīds Andrejevs - krievu rakstnieks (miris 1919.gadā).

1631. gadā Džons Draidens - angļu dzejnieks (miris 1700.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā no Rīgas Centrālcietuma izbēg četri ieslodzītie -1973.gadā dzimušais Ēriks Atkačovs, kurš pēdējo reizi cietumā ieslodzīts uz 13 gadiem, 1963.gadā dzimušais Viktors Atamanovs, kurš ir vienreiz tiesāts par slepkavību un cietumā izcieta 12 gadu sodu, 1979.gadā dzimušais Aleksejs Ivanovs, kurš notiesāts par laupīšanu uz astoņiem gadiem cietumā, kā arī par zādzībām vairākkārt tiesātais 1980.gadā dzimušais Ričards Prāvecs. Ieslodzītie tiek noķerti 10.augusta vakarā uz Lietuvas-Polijas robežas.

2002. gadā Centrālcietuma simts gadu jubilejas pasākumu laikā tiek atklāts Centrālcietuma muzejs.

2002. gadā bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības "Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona" (RSEZ) akcionāru pilnsapulcē par jauno valdes priekšsēdētāju tiek apstiprināts Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests.

2000. gadā Rīgā, Dailes teātrī, notiek Latvijas izglītības vadītāju forums. Tajā tiek pieņemts aicinājums Latvijas sabiedrībai, parlamentam un valdībai atbalstīt, tai skaitā finansiāli, izglītības sistēmas attīstību.

1999. gadā Saldus rajona tiesa atliek Talsu traģēdijas krimināllietas izskatīšanu, jo cietušie lūdz nodrošināt viņiem advokātu bez maksas. Likums šādu iespēju neparedz.

1999. gadā Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā tiek sākta tirdzniecība ar Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm.

1999. gadā Rīgā notiek Latvijas Kara flotes 80.gadadienai veltīti pasākumi.

1998. gadā valsts veselības centrā "Jaundubulti" notiek Baltijas valstu sociālo lietu ministriju augstāko amatpersonu tikšanās, kurā tiek apspriesta trīspusējas vienošanās sagatavošana par sociālo drošību un sociālajām garantijām politiski represētajām personām.

1998. gadā aprit 30 gadi, kopš sākta akciju sabiedrības "Latvijas gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatācija.

Notikumi pasaulē

2014. gadā baltādains policists Fērgusonā, ASV, nošauj 18 gadus veco melnādaino pusaudzi Maiklu Braunu. Šis incidents izraisa desmit dienas ilgus vardarbīgus protestus, kas no jauna uzliesmo novenbrī, kad zvērinātie nolemj neizvirzīt apsūdzības policistam, secinot, ka viņš rīkojies pašaizsardzības nolūkos.

2004. gadā Oklahomasitijas federālās ēkas spridzināšanā, kas notika 1995.gadā, apsūdzētajam Terijam Nikolsam tiesa piespriež mūža ieslodzījumu par 168 cilvēku slepkavību.

2000. gadā Venecuēlas prezidents Ugo Čavess kļūst par pirmo ievēlēto valsts vadītāju, kas ierodas Irākā kopš tā 1990.gadā okupēja Kuveitu.

1995. gadā mirst rokgrupas "Grateful Dead" līderis Džerijs Garsija, kurš bija nozīmīga figūra 20. gadsimta sešdesmito gadu ASV tā dēvētās kultūras revolūcijas laikā.

1993. gadā par Beļģijas karali kļūst Albērs II.

1975. gadā mirst padomju komponists Dmitrijs Šostakovičs, kurš sarakstījis 15 simfonijas, kā arī operas, baletus un mūziku teātrim un kino.

1974. gadā pēc Ričarda Niksona atkāpšanās par 38. ASV prezidentu kļūst Niksona administrācijas viceprezidents Džeralds Fords. Niksons tādējādi kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš atkāpies no šī amata.

1969. gadā masu slepkava Čārlzs Mensons un viņa sekotāji kinorežisora Romāna Polaņska Beverlihilzas mājā brutāli nogalina viņa sievu aktrisi Šeronu Teitu un vēl četrus cilvēkus.

1965. gadā ugunsgrēkā Titānas raķešu bāzē netālu no Litlrokas Arkanzasas štatā ASV iet bojā 53 celtnieki.

1965. gadā no jaundibinātās Malaizijas federācijas atdalās Singapūra.

1945. gadā Amerikas Savienotās Valstis nomet otro atombumbu Japānā, Nagasaki pilsētā, kurā plaši rajoni tiek pārvērsti pelnos un vairāk nekā 70 000 cilvēku tiek nogalināti.

1942. gadā pēc Visas Indijas kongresa lēmuma sākt kampaņu "atstāj Indiju" britu koloniālās varas iestādes Bombejā arestē Mahatmu Gandiju un vēl 50 cilvēkus.

1919. gadā mirst Itālijas komponists Rudžjēro Leonkavallo, kurš kļuva slavens ar savu operu "Pagliacci".

1903. gadā pēc Romas pāvesta Leo XIII nāves par jauno katoļu baznīcas galvu 70 000 cilvēku klātbūtnē tiek kronēts Džuzepe Sarto, kurš kļūst par pāvestu Piju X.

1902. gadā Edvards VII Vestminsteres abatijā tiek kronēts par Lielbritānijas un Īrijas karali, pārņemot kroni no karalienes Viktorijas, kas valdīja 64 gadus.

1892. gadā Tomass Edisons saņem patentu uz divvirziena telegrāfu.

1810. gadā Napoleons anektē Vestfāli un iekļauj šo teritoriju Pirmās Francijas impērijas sastāvā.

1173. gadā sākas Pizas torņa celtniecība, kuras pabeigšanai izrādās nepieciešami divi gadsimti.

681. gadā pēc Bizantijas imperatora Konstantīna IV armiju sakaušanas Donavas dienvidu krastā tiek dibināta Bulgārijas haniste.

378. gadā Lielā Romas imperatora Valensa armija piedzīvo sagrāvi kaujā pret gotiem pie Adrianopoles mūsdienu Turcijas teritorijā. Valenss kaujā tiek nogalināts, kā arī divas trešdaļas viņa armijas.

48. gada p.m.ē. Romiešu pilsoņu kara laikā Jūlijs Cēzars Farsalas kaujā sagrauj Pompeja armiju, piespiežot Pompeju bēgt uz Ēģipti.