2. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1948. gadā Kaspars Pūce - Valsts leļļu teātra aktieris.

1955. gadā Aigars Vilims - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1955. gadā Druvis Skulte - uzņēmējs.

1961. gadā Marina Ļipčenko - starptautiskā kinofestivāla "Baltijas pērle" ģenerāldirektore.

1972. gadā Inese Šlesere - bijusī partiju apvienības "Par labu Latviju" deputāte Saeimā.

1990. gadā Žanis Peiners - basketbolists.

1995. gadā Kristaps Porziņģis - basketbolists.

Jubilāri pasaulē

1834. gadā Frederiks Bartoldi - franču skulptors, ASV Brīvības statujas autors (miris 1904.gadā).

1835. gadā Eliša Grejs - amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs, kurš tiek uzskatīts par sintezatora izgudrotāju (miris 1901.gadā).

1905. gadā Karls Amadejs Hartmans - vācu komponists (miris 1963.gadā).

1923. gadā Šimons Peress - Izraēlas 9. prezidents (miris 2016. gadā).

1932. gadā Pīters O'Tūls - britu aktieris (miris 2013. gadā).

1939. gadā Vess Kreivens - amerikāņu režisors (miris 2015. gadā).

1941. gadā Žils Hofmans - franču imunologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1942. gadā Leo Bēnhakers - Nīderlandes futbola treneris.

1952. gadā Alēns Žiress - franču futbolists, 1984. gada Eiropas čempions, 1986. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra trešās vietas ieguvējs.

1964. gadā Mērija Luīze Pārkere - amerikāņu aktrise, divu "Zelta globusu" ieguvēja.

1968. gadā Štefans Efenbergs - vācu futbolists un sporta apskatnieks, 1992. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1969. gadā Sedriks Sebaloss - amerikāņu basketbolists, 1992. gada NBA "slam dunk" konkursa uzvarētājs.

1970. gadā Kevins Smits - amerikāņu aktieris, režisors un scenārists.

1972. gadā Džimmijs Pops - amerikāņu mūziķis ("The Bloodhound Gang").

1976. gadā Sems Vortingtons - angļu aktieris.

1976. gadā Kati Vilhelma - vācu biatloniste, trīskārtēja olimpiskā un pieckārtēja pasaules čempione.

1977. gadā Edvards Fērlongs - amerikāņu aktieris.

1978. gadā Deivids Šembers - lietuviešu futbolists, UEFA kausa ieguvējs 2005. gadā Maskavas "CSKA" sastāvā.

1982. gadā Elders Puštiga - portugāļu futbolists, Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba un bronzas ieguvējs.

1991. gadā Antons Babikovs - krievu biatlonists, 2017. gada pasaules čempions stafetē.

1992. gadā Charli XCX - britu mūziķe.

Notikumi Latvijā

1566. gadā Polijas karalis par Pārdaugavas provinces administratoru Gotharda Ketlera vietā ieceļ Lietuvas maršalu un Žemaitijas stārastu Janu Hodkēviču, kuram piešķir augstāko varu gan civilās, gan militārās lietās un izvirza tam galvenos uzdevumus panākt Rīgas pakļaušanos karalim.

1940. gadā Aglonas ģimnāzijas skolēni izveidoja Aglonas ģimnāzijas nacionālo pretestības grupu, kurā bija 14 biedru. 1940.gada septembrī un oktobrī savā skolā tās biedri izplatīja pret padomju okupāciju vērstus uzsaukumus. 1940.gada decembrī grupas dalībnieki tika atmaskoti un iznīcināti.

1997. gadā Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Sanfrancisko Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedz Amerikas Juristu apvienības Austrumeiropas tieslietu iniciatīvas "EELI" balvu par ieguldījumu tiesiskas valsts attīstībā.

2003. gadā Rīgā notiek avārija uz Salu tilta. Ar 15 tonnām degvielas pildīts benzīnvedējs, kas brauc centra virzienā, uzskrien divām stāvošām automašīnām, aizķer tilta malā stāvošu vīrieti un kopā ar viņu caur tilta margām nogāžas uz Mūkusalas ielas, kur, pārraujot trolejbusa līnijas vadus, eksplodē. Uz vairākām dienām tiek ierobežota transportlīdzekļu satiksme pār tiltu.

Notikumi pasaulē

219. gada p.m.ē. Hannibala vadītā Kartāgas armija Itālijas dienvidaustrumos sakauj skaitliski lielāko Romas karaspēku, kuru komandēja Lūcijs Emīlijs Pauls un Gajs Terentijs Varro.

1776. gadā ASV Kontinentālā Kongresa dalībnieki sāk parakstīt ASV Neatkarības deklarāciju.

1869. gadā Japāna atsakās no samuraju, lauksaimnieku, mākslinieku un tirgotāju kastu sistēmas.

1869. gadā Londonā tiek atklāts pasaulē pirmais pazemes dzelzceļš.

1914. gadā Vācija okupē Luksemburgu un nosūta ultimātu Beļģijai, pieprasot atļaut vācu spēkiem šķērsot tās teritoriju.

1916. gadā Austrijas sabotāža izraisa Itālijas karakuģa "Leonardo da Vinci" nogrimšanu Taranto ostā.

1918. gadā Japāna paziņo par spēku izvietošanu Sibīrijā.

1931. gadā Vācijā dzimušais Alberts Einšteins aicina visus zinātniekus atteikties strādāt militāristu labā.

1934. gadā pēc Vācijas prezidenta Paula fon Hindenberga nāves Ādolfs Hitlers pasludina sevi par Vācijas augstāko līderi.

1939. gadā Alberts Einšteins, noraizējies par vācu zinātnieku darbu pie spēcīgām ieročiem ar urānu, nosūta ASV prezidentam Frenklinam Rūzveltam vēstuli, mudinot viņu uzsākt atomieroču projektu.

1945. gadā noslēdzas Potsdamas konference, kurā Sabiedroto spēki apspriedās par sakautās Vācijas nākotni.

1970. gadā Lielbritānijas armija pirmo reizi izmanto gumijas lodes nemieru izklīdināšanai Ziemeļīrijā.

1990. gadā Irākas spēki iebrūk Kuveitā.

2001. gadā Bosnijas serbu ģenerālim Radislavam Krstičam tiek piespriests 46 gadu cietumsods par līdzdalību 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanā Srebrenicas slaktiņā, kas bija traģiskākā asinspirts Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

2007. gadā Krievijas batiskafi "Mir 1" un "Mir 2" sasniedz Ziemeļu Ledus okeāna dibenu tieši zem Ziemeļpola, nolaižoties okeāna dzīlēs 4261 metra dziļumā, un uzstāda tur Krievijas karogu, simboliski paužot pretenzijas uz Arktikas dabas bagātībām.