FOTO: tā pēc šķiršanās no sievām kopā dzīvo vīri no grupas "Jumprava"

Dienā, kad "Kas Jauns" viesojas Jumpravas mūziķu mājās Brīvzemniekos, sētā sagaida Aigars Krēsla viens, jo grupas biedri ir izbraukuši darbos, visticamāk, uz Rīgu.

Kur kurš atrodas, ar ko nodarbojas un kad atgriezīsies, Aigars nezina – visi ir brīvi cilvēki un cits citam nemēdz atskaitīties par savām gaitām. Krēsla esot tas, kurš mājā saimnieko diendienā. Patlaban jau krietnu laiku viņam pat īsti nav iespējas kur tālāk braukt, jo jārūpējas par kuplo ģimenes pieaugumu – deviņiem tīrasiņu labradora kucēniem, kas pagalmā draiskojas voljērā un jau drīz būs gatavi doties pie jauniem saimniekiem. Tie ir Aigara Krēslas mīļās un uzticamās mīlules Sāras bērni, kas nu ir mūziķa prieks un acuraugs. Turpat netālu zālienā rušinās jumpraviešu vistu saime ar gaili priekšgalā. Gailis tiekot saukts par Gaili, un tikai tad, kad ciemos no Anglijas atbrauc Aigara Krēslas mazdēli, gailis tiekot uzrunāts par Pīteru.

Nosapņo vīziju, ka visi dzīvo kopā. Tas piepildās!

Senu lauku māju ar saimniecības ēkām gleznainajā Raunā pirms daudziem gadiem iegādājies Aigars Grauba, kam Raunā dzīvo arī mamma un māsa. Pamazām mājai salikti logi, tā kaut cik izremontēta, taču lielākie darbi vēl nākotnes iecerēs. Gadiem ēka nav tikusi apdzīvota, jo Graubas dinamiskais dzīvesveids un pieradums mitināties Rīgā, kur viss ērti un operatīvi sasniedzams, nav bijis apvienojams ar pārcelšanos uz 100 kilometru attālo Raunu.

Taču pērn pavasarī situācija mainījusies – Aigars Krēsla izšķīries no dzīvesbiedres, kuras mājā turpat Raunā bija nodzīvojis jau vairākus gadus, un Grauba viņam piedāvājis pārcelties uz savu tukšo māju, ko jau ilgi bija dēvējis par "Jumpravas" radošo vasaras rezidenci. Turpat pārcēlies arī Aigars Grāvers, kuram pirms dažiem gadiem izira laulības dzīve, un galu galā, arī pārtraucis kopdzīvi ar sievu, kolēģiem kopīgajā mājoklī pievienojies pats saimnieks Aigars Grauba.

“Kādreiz, nu reāli ļoti sen, man sapnī bija tāda kā vīzija, ka būtu forši, ja mēs, grupas biedri, būdami arī draugi, kādudien visi nopirktu kopīgu māju laukos un dzīvotu kopā. Nebiju domājis, ka kādudien tas arī īstenosies dzīvē, bet nu tieši tā ir sanācis,” smaidot saka Aigars Krēsla.

Sadzīvē grupas biedri saprotas labi. Katram ir sava istaba – Grāveram un Graubam augšstāvā, Krēslam – lejā, un cits cita telpā degunu nebāž. Tieši tāpat viņi ievēro arī cits cita privātumu personīgajā dzīvē un ar tincināšanu vai dzīvot mācīšanu otru neapgrūtina. “Katram ir rakstura īpatnības, kas jārespektē, jāpieņem. Mums ir zināmi katra vājie punkti, kurus neaiztikt. Mēs ļoti labi satiekam un savā starpā nekaujamies. Par darīšanu runājot, nevienam nekas netiek uzspiests, katrs darās un izpaužas pēc savas patikas. Mēs ar Grāvi pļaujam zāli, Grāvis kūpina gaļu, es cepu maizi. Grauba, kurš pagaidām te uzturas retāk nekā mēs, šeit pārsvarā atpūšas no Rīgas. Iet staigāt, reizēm kārtīgi izguļas. Pakaļam plānus, padarāmies ar montāžas lietām, paskatāmies filmas,” stāsta Aigars Krēsla un nopietni piebilst: “Mēs esam čomi. Ilgāk bijuši visi kopā, nekā ikviens bijis ar savām sievām.”

Tētis deviņiem suņabērniem

“Es, sanāk, te esmu tagad iecelts par saimniecības pārvaldnieku,” smaidot stāsta Aigars Krēsla. Uz Rīgu viņš aizbrauc tikai tad, kad ir galēja nepieciešamība. Piemēram, kad jādodas uzstāties. Nesen ar grupu spēlējuši kāda ārsta kāzās. Biežāk sanākot aizvizināties uz Valmieru, kur dzīvo Aigara mamma un māsa. Turpat viņš atradis arī dzirnavas, kur miltus iespējams nopirkt divreiz lētāk nekā veikalā, un maizes cepšanai parasti iegādājas desmit, divdesmit kilogramu, ar ko pietiek ilgam laikam. “Bet tagad esmu pilnībā piesiets šeit,” saka Aigars, kurš šīs vasaras pirmo pusi pacietīgi pavada “jaunā tēta” statusā, jo rūpējas par suņu mazuļiem.

Krēslas trīsgadīgajai labradora tīršķirnes draudzenei Vollijai 1. maijā piedzima deviņi kucēni, kas nu jau viens aiz otra iekaro savu jauno saimnieku sirdis. Lielākā daļa jau rezervēti, jo pēc gudrā labradora bērniem, kas turklāt ir ar izciliem ciltsrakstiem, pieprasījums ir liels gan tepat Latvijā, gan kaimiņzemēs.

Krēsla teic, ka izgājis īpašas apmācības un pat vedis savu Volliju uz divām starptautiskām izstādēm, lai drīkstētu viņu pārot. Līgavainis, tikpat dižciltīgs šķirnes eksemplārs, atrasts Igaunijā. “Tas, kā mēs organizējāmies un gaidījām Vollijas dzemdības, bija īsts piedzīvojums!

Biju sarunājis, ka, tuvojoties dzemdībām, atbrauks no Valmieras mana māsa, kura pēc profesijas ir veterinārārste un gadiem ilgi strādā veterinārajā aptiekā. Kolhoza laikos viņa ar lielajiem lopiem ņēmās, līdz ar to vismaz ir kaut kāda sajēga no tā visa.

Iepriekšējā rītā kuce sāka stipri elsot. Es panikā, sešos rītā sāku visiem zvanīt. Veterinārārste apstiprināja, ka sākušās dzemdības, bet cik ilgā laikā viss notiks, neesot prognozējams, varbūt dienas, bet varbūt trīs dienu laikā. Vakarā atbrauc mana māsa, sēžam un gaidām. Atlaižamies un iemiegam visi manā gultā. Pustrijos naktī kuce iebļaujas, un bāc – viens sīkais kā korķis izlido! Kuce pārbīstas, izbēg virtuvē. Ārste pirms tam bija teikusi – māmiņa jau zinās visu, ko darīt, jūs tikai no malas novērojiet un netraucējiet. Kādas muļķības?! Vollija izrādījās pilnīgi negatava ģimenes pieaugumam. Galīgi apjukusi. Tā viņi pa 40–45 minūtēm nāca. Mammai piena nebija, parādījās tikai otrās dienas vakarā. Paldies Dievam, ka biju laikus sarūpējis piena maisījumu kucēniem. Pirmo divu stundu laikā mazuļiem obligāti ir jādabū piens. Dārgs, vells tāds! Bundža maksā 20 eiro! Uz sildītāja uzsildījām un barojām no pudelītes. Papes kastē likām vienu aiz otra kā makaronus. Ap astoņiem rītā atnāca piektais, sestais. Pēc laika vēl septītais. Viss šķietami beidzies. Kuce nomierinās, pastaigājas, mēs atslābstam. Bija jau kādi pustrīs pēcpusdienā; visi palīgi taisās prom, kuce iziet ārā un taisās iešmaukt kūtī. Saucu, lai nāk ārā pie kucēniem. Un pēkšņi viņai izkrīt vēl astotais kucēns! Iegrūdu rokās māsai. Pēc pusstundas vēl piedzima devītais. Tas beidzot bija viss,” aizrautīgi stāsta mūziķis, kurš kucēniem salicis ap kaklu dažādu krāsu siksniņas, lai spētu atšķirt, kurš ir kurš. Katram jau sadoti vārdi. Tie sarakstīti īpašā sarakstā, kas pielikts pie sienas guļamistabā. Gādājot par mazuļiem, jumpravietis izveidojis speciālus voljērus gan mājās, gan sētā, kā arī pie galdnieka pasūtījis no plata dēļa izgatavotu “paplāti” ar deviņiem caurumiem, kur ievietot bļodiņas saviem suņabērniem.

“Tāda nu ir mana šīs vasaras aktualitāte, prieka avots un noņemšanās,” smejas Aigars Krēsla. Pārējā laikā viņš kopj dārzu un vēl domā arīdzan par iešanu bitenieku kursos. Esot doma izmēģināt spēkus un veiksmi dravniecībā, sākotnēji pagādājot kādus četrus vai piecus stropus. “Rīgas dzīve mani vairs galīgi nevilina. Skaidrs, ka palikšu laukos. Te darāmā netrūkst, un te es jūtos brīnišķīgi,” viņš nosaka, pauzdams, ka plānos ir arīdzan pašam nomainīt jumta segumu un logus jaukajam namiņam sētā, lai no saimniecības ēkas, kur patlaban tiek glabāti darbarīki, to pārvērstu dzīvošanai lietojamā kārtībā.

Aigars Grāvers un Aija Strazdiņa šķīrās 2018. gadā

"Jumpravas" solists Aigars Grāvers ar sievu TV producenti Aiju Strazdiņu 2018. gadā šķīrās pēc 14 laulībā nodzīvotiem gadiem.

Mūziķa divu dēlu Adriana un Alberta mamma Aija, runājot par šķiršanos, neslēpa, ka abiem kopdzīve vairs nav bijusi baudāma un patīkama; mīlestība izplēnējusi, un laulības saglabāšana nav bijusi risinājums attiecību glābšanā. Pērn pašos vasaras saulgriežos Aija izgāja pie vīra, apprecoties ar uzņēmēju Staņislavu Ratinski, un šajā ģimenē laimīgi jūtas gan Strazdiņa, gan viņas dēli – Adrians, kam šomēnes paliks 16, un Alberts (14).

Aigars Krēsla un Sandra Paegle šķīrās 2021. gadā

Kopā bija trīs gadus, bet aizvadītā gada pavasarī kopdzīvi pāris beidza.

Tieši jaunās attiecības ar Sandru iedvesmoja Aigaru Krēslu krasam pavērsienam dzīvē, proti, abi rīdzinieki pārcēlās uz dzīvi laukos. Raunā Sandra iegādājās atjaunojamu lauku saimniecību, un Aigars Krēsla ātri vien iejutās un no sirds baudīja dzīvošanu pie dabas krūts. Mūziķis gan pļāva zāli, gan audzēja vistas, gan iekopa siltumnīcu un neslēpa – lauku dzīve viņu dara laimīgu. Pēc šķiršanās Sandra īpašumu pārdeva un atgriezās uz dzīvošanu galvaspilsētā, jo, pēc Krēslas sacītā, mīļotā tā arī nav varējusi iejusties laukos.

Aigars Grauba un Inga Šteimane šķīrās 2021. gadā

Ziņas par Aigara Graubas attiecību iziršanu ar meitas Beverīnas (15) mammu mākslas kuratori Ingu Šteimani izskanēja pērn pavasarī.

Taču vēl rudenī mūziķis un kino režisors Aigars Grauba par pārmaiņām privātajā dzīvē publiski izteikties nebija gatavs, tāpēc apgalvoja, ka ar laulību viss esot kārtībā. Tikmēr viņa kundze Inga Šteimane neslēpa, ka, lai arī oficiāli vēl nav šķīrušies, plaisa attiecībās esot. Pēc Ingas sacītā, domstarpību iemesls bijuši atšķirīgie uzskati par vakcinēšanos pret Covid-19. Nu jau ilgāk nekā gadu Grauba un Šteimane dzīvo šķirti. Meitu Beverīnu audzina mamma, un arī tēvs iespējami atbalsta viņu rūpēs par atvasi.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!