Eduardam, kurš ar motociklu cieta avārijā, veiktas jau piecas operācijas

Avārija norisinājās Rīgas centrā, Kalpaka bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojumā, kur “Volvo” griezās pa kreisi un nepalaida pa galveno ceļu braucošo Eduardu.

Eduards todien beidza darbu plkst. 23.05, uzrakstīja sievai, ka brauc mājās, bet jau pēc dažām minūtēm gulēja uz asfalta, gaidot palīdzību.

"Ja godīgi, es nevaru atcerēties, kas sēdēja pie stūres. Uzreiz pēc avārijas es izslēdzos. Tad es atceros, ka policija un ātrā palīdzība jau bija man apkārt. [..] Cik es atceros, es braucu pa Valdemāra ielu, un es redzēju, ka griežas mašīna. Es neesmu redzējis kameras, neatceros līdz galam. "

Uz negadījuma vietu atbrauca divas mediķu brigādes, viena no tām ārstu-speciālistu. Kad Eduards nokļuva slimnīcā, kā viņš pats saka, pirmās četras dienas bija kā miglā tītas. Vīrietim veiktas piecas operācijas, un vēl viena ir gaidāma. Optimistiskā prognoze šobrīd paredz, ka slimnīcā būs jāpavada trīs mēneši.

Mokošākais šajā laikā būs nesatikt ģimeni. Medicīnas iestādē apmeklētājiem ieeja šobrīd liegta. Satraukums ir arī par turpmāko karjeru. Eduards ir pavārs, bet ilgās stundas, stāvot kājās, turpmāk varētu būt šķērslis.

"Es nezinu, vai es vispār varēšu strādāt vēl par pavāru. Man kājā daudz metālu. Tā kā titāna kāja. Es jau smējos, ka supermens būšu."

Vīrietis ar motociklu brauca jau trīs gadus, lielākoties tas kalpoja kā transports, ne izklaide. Ātruma ierobežojumus ikdienā ievērojis, arī negadījuma vakarā braucis ar 50 līdz 55 km/h.

"Nezinu, nevaru atbildēt, vai es vēl braukšu ar motociklu. Ir bail. Galvenais, lai dzīve iet uz priekšu."

Citiem motociklistiem viņš iesaka domāt arī par to, ko dara citi apkārt. "Jādomā par mašīnām, kur tās var pagriezties, ko izdarīt. Jādomā uz priekšu. Un, protams, ļoti labu ekipējumu vajag."

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.