6. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1978. gadā Igors Vihrovs - olimpiskais čempions vingrošanā.

1977. gadā Jānis Kurševs - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

1970. gadā Normunds Jakušonoks - mūziķis un uzņēmējs.

1970. gadā Rolands Auziņš - Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors.

1965. gadā Ivars Zālītis - bijušais Valsts robežsardzes koledžas direktors, robežsardzes ģenerālis.

1957. gadā Ilmārs Lešinskis - Latvijas Aizsardzības spēku apvienības direktors (miris 2013. gadā.).

1951. gadā Jānis Kalviņš - bijušais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.

1943. gadā Gunārs Matisons - Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesoru grupas docents.

1937. gadā Arnis Akmeņlauks - dokumentālā kino režisors.

1929. gadā Aloizs Brenčs - kinorežisors, politķis (miris 1998. gadā).

1922. gadā Biruta Baumane - gleznotāja (mirusi 2017. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Sebastians Lāšons - zviedru futbolists.

1978. gadā Karls Barats - angļu mūziķis ("The Libertines", "Dirty Pretty Things").

1976. gadā Džonatans Nolans - britu/amerikāņu scenāriju autors, TV producents, režisors un rakstnieks.

1970. gadā Džeimss Šafers - amerikāņu ģitārists ("KoЯn").

1970. gadā Alverts Ferrers - spāņu futbolists, tagad treneris, 1992. gada olimpiskais čempions.

1969. gadā Fernando Redondo - argentīniešu futbolists, 1993. gada "Copa America" uzvarētājs.

1967. gadā Pols Džamati - amerikāņu aktieris, divu "Zelta globusu" un vienas "Emmy" balvas ieguvējs.

1966. gadā Mērdoks Nikals - angļu mūziķis ("Gorillaz").

1964. gadā Džejs Bentlijs - amerikāņu mūziķis ("Bad Religion").

1961. gadā Toms Araja - čīliešu mūziķis ("Slayer").

1960. gadā Stīvs Vejs - amerikāņu mūziķis, triju "Grammy" balvu ieguvējs.

1956. gadā Bjerns Borgs - zviedru tenisists, 11 "Grand Slam" turnīru uzvarētājs, Deivisa kausa ieguvējs, bijušais pasaules ranga līderis.

1949. gadā Roberts Inglunds - amerikāņu aktieris.

1948. gadā Tonijs Levins - amerikāņu basģitārists ("King Crimson").

1947. gadā Deivids Blankets - angļu politiķis.

1944. gadā Filips Allens Šārps - amerikāņu ģenētiķis un biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1943. gadā Ričards Smollijs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1934. gadā Alberts II - bijušais beļģu karalis.

1933. gadā Heinrihs Rorers - šveiciešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2013. gadā).

1918. gadā Edvins Krebss - amerikāņu bioķīmiķis, Nobel prēmijas laureāts (miris 2009.gadā).

1917. gadaā Kērkors Kerkorjans - amerikāņu uzņēmējs (miris 2015. gadā).

1909. gadā Jesaja Berlins - Rīgā dzimis ebreju izcelsmes britu filozofs un ideju vēsturnieks (miris 1997. gadā).

1903. gadā Arams Hačaturjans - armēņu komponists (miris 1978.gadā).

1901. gadā Sukarno - Indonēzijas pirmais prezidents (miris 1970.gadā).

1888. gadā Valerians Kuibiševs - krievu revolucionārs un padomju politiķis (miris 1935. gadā).

1875. gadā Tomass Manns - vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1955.gadā).

1872. gadā Aleksandra - Krievijas cariene (mirusi 1918.gadā).

1868. gadā Roberts Falkons Skots - angļu ceļotājs, Antarktikas pētnieks (miris 1912.gadā).

1850. gadā Karls Ferdinands Brauns - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1918.gadā).

1799. gadā Aleksandrs Puškins - krievu dzejnieks (miris 1837.gadā).

1755. gadā Neitans Heils - amerikāņu rakstnieks un patriots (miris 1776.gadā).

1606. gadā Pjērs Korneijs - franču dramaturgs (miris 1684.gadā).

1599. gadā Djego Velaskess - spāņu gleznotājs (miris 1660.gadā).

1519. gadā Andrea Česalpīno - itāļu filozofs, mediķis un botāniķis (miris 1603.gadā).

1502. gadā Žoau III - Portugāles karalis (miris 1557.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Rīgā tiek atklāta skola SPA industrijas speciālistiem - "SPA School International".

2005. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tiekas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barozu Briselē, lai pārrunātu Eiropas Savienības aktualitātes.

2004. gadā Gulbenes rajona Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atzīmē 100.gadskārtu.

2003. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili.

2003. gadā Satversmes tiesas tiesneši atkārtoti par tiesas priekšsēdētāju ievēl Aivaru Endziņu. Arī līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Romāns Apsītis atkārtoti tiek ievēlēts amatā. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesas vadība tiek ievēlēta uz trim gadiem.

2003. gadā Viļņā notiek Baltijas Ministru padomes Muitas komitejas vecāko amatpersonu sanāksme, kuras laikā muitas amatpersonas vienojas, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā jāturpina kontrolēt kravu plūsma pāri iekšējai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežai, taču jāmaina līdzšinējā kontroles forma. Latviju sanāksmē pārstāv muitas vadītājs Mārtiņš Tols.

2002. gadā Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņem Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Likumā detalizēti reglamentēts, kā valsts pārvaldes funkcijas tiek deleģētas privāto tiesību subjektiem, piemēram, nevalstiskām organizācijām. Tāpat likumā precīzāk ir iezīmēta valsts un pašvaldību iestāžu sadarbība, to saimnieciskās darbības reglamentācija, normatīvo aktu tiesiskā saskaņošana un to likumības pārbaude.

2002. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē apmeklē Islandi.

2001. gadā Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiek noraidīts opozīcijas iesniegtais lēmumprojekts par Privatizācijas aģentūras (PA) likvidācijas termiņiem un kārtību, kas paredz neuzsākt PA likvidāciju, līdz Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests nav pabeiguši PA darbības izvērtējumu.

2001. gadā Rīgā notiek Eiropas diplomu atzīšanas jeb tā saucamās Lisabonas konvencijas Starptautiskās komitejas sēde, kurā par tās priekšsēdētāju tiek ievēlēts Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers.

2000. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders ar delegāciju.

2000. gadā viņsaulē aiziet ārsts, rakstnieks un publicists Miervaldis Birze (dzimis 1921. gadā).

1999. gadā nacionālā aviokompānija "airBaltic" uzsāk regulārus lidojumus maršrutā Rīga-Budapešta. 2001.gada 28.oktobrī "airBaltic" pārtrauc tiešos lidojumus šajā maršrutā, jo biļešu pārdošanas ieņēmumi nespēj segt lidojuma izdevumus.

1998. gadā Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības dibināšanas kongress.

1997. gadā Brazīlijas pilsētā Sanpaulu Nacionālo numerācijas aģentūru asociācijas pilnsapulcē Latvijas Centrālais depozitārijs tiek apstiprināts par asociācijas dalībnieku.

1997. gadā Rīgas apgabaltiesa attaisno Ivana Haritonova brigādes locekļus epizodē, kas attiecas uz naudas izspiešanu no uzņēmēja Genādija Tovanceva. Augstākā tiesa 1998.gada 29.maijā atceļ šo lēmumu un atzīst Haritonova brigādes locekļus par vainīgiem arī tā dēvētajā Tovanceva epizodē. Viņiem tiek piespriesti ilgstoši cietumsodi.

1996. gadā pie valdības ēkas piketē aptuveni 50 tirgus darbinieki no visiem Rīgas tirgiem, kā arī pārstāvji no Jelgavas, Liepājas, Ogres un Daugavpils tirgiem, ar prasību valdībai atcelt līdz 31.augustam lēmumu par kases aparātu ieviešanu Latvijas tirgos.

Notikumi pasaulē

2013. gadā britu laikraksts "The Guardian" publisko pirmo atmaskojošo rakstu par ASV izlūkdienestu darbībām. Vēlāk atklājas, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī ārvalstis un ES birojus. 9.jūnijā "The Guardian" atklāj, ka atmaskojošās informācijas avots ir bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens.

2006. gadā 59 gadu vecumā mirst amerikāņu taustiņinstrumentālists Billijs Prestons, kurš papildus savai veiksmīgajai solo karjerai piedalījās "The Beatles" un "Rolling Stones" ierakstu tapšanā.

2004. gadā Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ierodas Normandijā, lai piedalītos "D-dienas" piemiņas pasākumos, pirmo reizi kopā ar Otrā pasaules kara laika ienaidniekiem godinot kritušos abās frontes pusēs.

2003. gadā ANO paraksta vienošanos ar Kambodžu par speciālu tiesu izveidošanu, kurās tiktu tiesāti sarkano khmeru septiņdesmito gadu "nogalināšanas lauku" politikas arhitekti un īstenotāji.

2002. gadā virs Vidusjūras eksplodē meteorīts, kura diametrs sasniedz apmēram desmit metrus un sprādziena spēks - 26 kilotonnas, kas ir mazliet vairāk nekā Nagasaki pilsētai Japānā nomestās atombumbas sprādziena spēks.

2001. gadā zvērināto tiesa liek tabakas kompānijai "Philip Morris" samaksāt trīs miljardus dolāru lielu kompensāciju smēķētājam, kurš saslimis ar neārstējamu plaušu un smadzeņu vēzi. Tiesa nolemj, ka ražotājs nav pietiekami skaidri brīdinājis smēķētāju par smēķēšanas izraisīto risku veselībai. Tas ir visu laiku lielākais kādai tabakas kompānijai piespriestais kompensācijas apjoms vienam cilvēkam.

2001. gadā 115 gadu vecumā nomirst francūziete Marī Bremona, kas tiek uzskatīta par pasaules vecāko cilvēku.

1999. gadā no Putimas stingra režīma cietuma Brazīlijā izbēg 345 ieslodzītie. Tas ir lielākais ieslodzīto skaits, kam izdevies aizbēgt Brazīlijas cietumu vēsturē un desmitā sekmīgā bēgšana no trīs gadus vecā Putimas cietuma. Vajāšanas operācijā divi bēgļi tiek nogalināti, savukārt pieci nejauši garāmgājēji kļūdas dēļ tiek ieslodzīti cietumā.

1995. gadā DĀR atceļ nāvessodu.

1993. gadā Mongolijā notiek pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas.

1991. gadā 64 gadu vecumā mirst amerikāņu džeza mūziķis Stens Gecs.

1985. gadā Brazīlijā tiek ekshumētas "Volfganga Gerharda" mirstīgās atliekas un tiek pierādīts, ka tās patiesībā pieder nacistiskajam kara noziedzniekam, Aušvicas nāves nometnes "Nāves eņģelim" Jozefam Mengelem. Tiek uzskatīts, ka Mengele noslīcis peldoties 1979.gada februārī.

1984. gadā Indijas karavīri pēc Indiras Gandijas pavēles iebrūk sikhu svētākajā vietā - Amritsaras Zelta templī - un nogalina apmēram tūkstoti cilvēku. Operācijas mērķis ir teroristu padzīšana no tempļa, tomēr krustugunīs iet bojā arī simtiem, pat tūkstošiem neapbruņotu sikhu civiliedzīvotāju.

1982. gadā Izraēla sāk invāziju Libānā, iesaistoties smagās kaujās ar Sīrijas karaspēku.

1981. gadā vienā no pasaules traģiskākajiem dzelzceļa negadījumiem Indijas Biharas štatā iet bojā vairāk nekā 800 cilvēki, kad septiņi pasažieru vilciena vagoni noskrien no sliedēm un iegāžas upē.

1976. gadā mirst amerikāņu miljardieris Pols Getijs, kurš izveidoja vienu no pasaulē lielākajiem privātajiem kapitāliem, darbojoties naftas biznesā.

1974. gadā Zviedrija kļūst par parlamentāru monarhiju.

1972. gadā pazemes sprādzienā Vankī ogļraktuvēs Rodēzijā iet bojā 427 ogļrači.

1968. gadā no iepriekšējā dienā atentātā gūtiem ievainojumiem mirst ASV prezidenta amata kandidāts un bijušā prezidenta Džona F. Kenedija brālis Roberts F. Kenedijs.

1966. gadā pēc trīs dienas ilgas misijas jūrā nosēžas amerikāņu kosmosa kuģis "Gemini 9". Šīs misijas laikā kosmonauts Judžīns Kernans uzstāda ilgākās "kosmosa pastaigas" rekordu - divas stundas un astoņas minūtes.

1961. gadā mirst šveiciešu psihologs un psihiatrs Karls Gustavs Jungs.

1949. gadā tiek izdots angļu rakstnieka Džordža Orvela romāns "1984", kurā sniegta viņa vīzija par "Lielā brāļa" pārvaldītu pasauli.

1944. gadā Otrajā pasaules karā notiek sabiedroto spēku izsēšanās Normandijas piekrastē, kas ir vēsturē lielākā invāzija no jūras un pazīstama kā "D-diena". Normandijas piekrastē izsēžas 155 000 sabiedroto karavīru.

1941. gadā mirst autoražotāja "Chevrolet Motor Car Company" dibinātājs Luijs Ševrolē.

1933. gadā Kamdenā, ASV Ņūdžersijas štatā, tiek atklāts pirmais "drive-in" kinoteātris, kurā ir vietas 400 automašīnām.

1925. gadā Volters Persijs Kraislers dibina autoražotāju "Crysler Corporation".

1882. gadā vairāk nekā 100 000 Bombejas iedzīvotāju iet bojā, kad ciklons no Arābu jūras gāž milzīgus viļņus pār pilsētas ostu.
1808. gadā par Spānijas karali tiek kronēts Napoleona Bonaparta brālis Žozefs Bonaparts.

1752. gadā plašs ugunsgrēks iznīcina trešdaļu Maskavas, kur nodeg 18 000 māju.

1654. gadā par Zviedrijas karali kļūst Kārlis X.

1523. gadā par Zviedrijas karali kļūst Gustavs Vasa, iezīmējot Kalmāras ūnijas beigas. Kalmāras ūnija apvienoja Dāniju, Norvēģiju (ietverot Īslandi un Grenlandi) un Zviedriju, kuras sastāvā bija arī Somija.

1513. gadā Šveices armija pieveic Francijas karaspēku, padzenot francūžus no Milānas.