Kriminālās pasaules vilinājums. Seriāla "Peaky Blinders" recenzija

Vara un nauda ir tēmas, ar kurām veiksmīgi manipulē seriālu veidotāji, lai piesaistītu un noturētu skatītāju interesi. Un īpaši vilinoši ir vērot, kā attēlotie varoņi vai nevaroņi līdz šai varai un naudai nonāk.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Tomass Šelbijs un viņa vecākais brālis Artūrs Šelbijs pamet armiju un atgriežas dzimtajā Birmingemā. Karš ir atstājis viņos savus nospiedumus un būs klātesošs līdz pat seriāla beigām. (Darbība noslēdzas ar 1933. gadu un sausā likuma atcelšanu ASV.) Kara atblāzma jūtama arī industriālajā Birmingemā, kur strādnieku šķiras apstākļi ir neapskaužami un savu ceļu cenšas izlauzt dažādas vairāk vai mazāk noziedzīgas kliķes.

Brāļi Šelbiji nodibina savu bandu, kuras locekļus var atpazīt pēc melnā apģērba, izskūtajiem deniņiem un naģenēs nēsātajiem bārdas nažu asmeņiem (seriāla nosaukums burtiski tiek tulkots kā «Spicās naģenes»). Viņi mēģina izsisties kriminālajās aprindās kā bukmeikeri un reketieri un pamazām pārņem kontroli pār pilsētu. Tie, kuri liek ceļā šķēršļus, tiek novākti. Šelbiji kļūst par īstajiem pilsētas saimniekiem. Šantāža un nežēlīgas slepkavības salauž cilvēkus un iezīmē viņus ar asinīm. Šausmas, ko Šelbiji iedveš pilsētas iedzīvotājiem, ir tik lielas, ka ar naģeņu bandu Birmingemā biedē nepaklausīgus bērnus.

Taču Šelbijiem ir lielākas ambīcijas, nekā tikai kontrolēt vietējos krogus. Viņi cīnās pret likuma pārstāvjiem un konkurentiem, paplašina kriminālo organizāciju un iekuģo arvien bīstamākos ūdeņos. Šelbiju būvētā biznesa impērija izplešas kā indīgs astoņkājis, kura taustekļi sniedzas līdz citām pilsētām, valstīm un ar laiku pat citiem kontinentiem. Viņu darbības sfērā ietilpst mahinācijas melnajā tirgū, totalizatori ar sarunātiem spēļu rezultātiem, uzpirkti policisti, darījumi ar ieročiem un narkotikām un pat koķetēšana ar fašistiem, kas 20. gadsimta 30. gados iegūst arvien lielāku ietekmi Eiropas politikā, vēloties mainīt vēstures gaitu un visu pasauli. Politiķi un bandīti maisās vienā katlā, un arī Tomass Šelbijs kā jau kārtīgs bandīts panāk savu ievēlēšanu parlamentā. (Līdzīgā vēsturiskā konteksta dēļ «Birmingemas banda» dažreiz tiek salīdzināta ar amerikāņu seriālu «Bordvokas impērija».)

Pasaule, kuru cenšas iekarot jaunie gangsteri, ir asiņaina un brutāla. Notiek cīņa par izdzīvošanu un ietekmes sfēru dalīšanu starp itāļu, ebreju un īru bandām. Vietējā valūta nav nauda, bet asinis. Šelbiju ģimenes skapis lūst no neskaitāmiem skeletiem – ģimenes locekļu vājībām, noziegumiem, ārlaulības bērniem. Taču Šelbiju saimē viss tiek attaisnots ar vārdu «ģimene». Viss tiek darīts ģimenes labā, pat ja laiku pa laikam kāds no šīs ģimenes locekļiem (parasti jau sievietes) sāk iebilst pret izvēlētajiem nežēlīgajiem risinājumiem.

Paradoksāli, bet seriāla vizuālo šarmu un izturēto stilu rada tumšā krāsu gamma, industriālās pilsētas netīrība, dūmaka, putekļi, nolaistās ielas un nabadzība. Būtībā tā ir īsta «dubļu filma». Arī sižetā nav nekā romantiska, un visi vīriešu dzimuma varoņi (izņemot bandas vadoni Tomasu Šelbiju) ir galēji nepievilcīgi un nepatīkami tipi – gan vizuāli, gan pēc rakstura īpašībām. Tas rada skatītājā īstu emociju kokteili, jo  esam spiesti just līdzi varoņiem, kuriem pēc racionālas loģikas būtu jāizsauc nosodījums. Šiem ciniskajiem dendijiem nav vispār nekādu morāles robežu, un tas ir reizē baisi un vilinoši.

Ģimenes bizness

Bandas īstenās smadzenes ir Tomass Šelbijs – īru aktieris Kilians Mērfijs. Tāds pats nelietis kā visi pārējie, tikai ārkārtīgi izskatīgs, ar aukstasinīgu stratēģa prātu un tikpat ziemeļnieciski aukstām debeszilām acīm, vienmēr ar cigareti mutes kaktiņā. Kā kaķis ar neskaitāmām dzīvībām, viņš vienmēr krīt uz kājām. Viņš ir Birmingemas ielu karalis, un tieši viņa ceļš no netīrām ielām līdz varas gaiteņiem ir seriāla sižeta centrā.

Tomija tuvākais līdzgaitnieks un vecākais brālis Artūrs Šelbijs (Pols Andersons) neizceļas ar intelektu. Bijušajam kara varonim smadzenes izskalojis alkohols un narkotikas. Būdams visai nožēlojams, truls un brutāls kā lauku kroga plencis, viņš ik pa laikam padodas savas sievas Lindas (Keita Filipsa) ietekmei, kura ir pats morāles un reliģiskas šķīstības paraugs, un nožēlo savus daudzos grēkus, atkal aizkustinot skatītājus un atgūstot to simpātijas. Ir arī jaunākais brālis Džons Šelbijs (Džo Kols), taču nozīmīgāku lomu ģimenē ieņem māsa Eida Šelbija (Sofija Randla), kura dižojas briljantos un kažokādās, tajā pašā laikā uzskatot sevi par sociālisti.

Apliecinot, ka šis nav vienkārši bariņa mačo tipa vīriešu bizness, Šelbiju ģimenē cieši līdzās Tomijam vienmēr ir brāļu mīļotā un ļoti cienītā tante Pollija (Helēna Makkrorija) – ar alkoholu un seksu apsēsta vulgāra kundzīte, kurai piemīt visas iespējamās vājības un kurai bandā ir ļoti liela ietekme un autoritāte. Kad pēc piektās sezonas uzņemšanas talantīgā aktrise zaudē cīņā ar smagu slimību, seriāla autoram Stīvenam Naitam nākas atrisināt sižetu, kas, šķita, bez tantes Pollijas klātbūtnes nav iespējams. Tantes Pollijas skarbais paredzējums, ka Šelbiju ģimenē sāksies karš un kādam būs jāmirst, iezīmē visu seriāla noslēgumu.

Ik pa brīdim seriālam pievienojas tādas zvaigznes kā Toms Hārdijs, Adriens Brodijs, Sems Klaflins dažādu krāšņu tipāžu lomās. Protams, ir arī vairākas liktenīgās sievietes, kaut gan īsti liktenīga ir tikai viena – Toma Šelbija pirmā sieva Greisa (Anabella Vollisa), kura ar viņu atrodas pretējās likuma pusēs. Pārējām sievietēm sižetā ir visai pastarpināta nozīme, arī bandas vadoņa otrajai sievai – bijušajai prostitūtai un sekretārei Lizijai (Nataša O’Kīfa).

Šelbiju mistisko varu iezīmē arī viņu jaukti čigāniskā izcelsme. Klīst nostāsti, ka šīs ģimenes pārstāvji spēj sazināties ar mirušo gariem, uzlikt lāstus un paredzēt nākotni. Un čigānu tabors ar visiem zirgiem un furgoniem vienmēr ir kaut kur tuvumā un iesaistās darbībā tad, kad jāatrisina kāds īpaši bīstams uzdevums.

Mūzikas grandi

Seriāla veiksmi nodrošina lielisks scenārijs un intriģējoša aktieru atlase, kur otrā plāna lomās mirdz pirmā plāna zvaigznes. Seriāla radītājs Stīvens Naits ir scenārija autors arī tādām populārām filmām kā «Loks» (2013), «Upurējot bandinieku» (2014), «Spensere» (2021), kā arī scenārija autors un režisors seriālam «Tabu» (2017).

Pavisam īpašs stāsts ir seriāla mūzika, kas miksē dažādus rokmūzikas skaņdarbus. Te ir «Black Sabbath», «Radiohead», «Joy Division». Īpaši trešajai sezonai jaunu dziesmu sarakstījis leģendārais mūziķis Leonards Koens. Bet seriāla vizītkarte ir «Nick Cave & the Bad Seeds» skaņdarbs «Red Right Hand», kas katrā sērijā uzvēdī ļaunu vēstošas noskaņas, liekot noprast, ka te būs darīšana ar skarbiem puišiem.

Kā jau parasti tas gadās ar seriāliem, kas turpinās vairākas sezonas, arī «Birmingemas bandā» ar laiku intriga nedaudz atslābst un sižets sāk rotēt. Un vienmēr ir jautājums, kā efektīgi pielikt stāstam punktu, – tika paziņots, ka sestā sezona būs pēdējā un stāstu noslēdzošā. Un te nu seriāla autori ir bijuši uzdevuma augstumos – atšķirībā, piemēram, no blokbāstera «Troņa spēles», kura fināls sacēla brēku un milzu vilšanos fanu vidū, pieprasot pat pārtaisīt nobeigumu, «Birmingemas banda» savu uzvaras gājienu televīzijas ekrānos noslēdz patiesi triumfāli, saglabājot spriedzi un intrigu līdz beigām. No sava likteņa nevar izbēgt mūžīgi, un pēdējās sērijās šķiet, ka tas būs Tomu Šelbiju panācis – nāves ēna ir klātesoša nemitīgi. Viņam būs jācīnās uzreiz trijās frontēs un divos kontinentos. Jo karš vēl nav beidzies. Fani nebūs sarūgtināti par gaidāmo grand finale. Turklāt vēl seriāla autori sola, ka, iespējams, gaidāms kāds bandas piedzīvojumu turpinājums filmas veidolā.

"Peaky Blinders"

Producē: BBC; tiesības izplatīt seriālu ASV un visā pasaulē: «Netflix».

Pirmā sērija: 2014. gada 30. septembrī.

Sezonu skaits: 6.

Idejas un scenārija autors: Stīvens Naits.

Režisori: Oto Batērsts, Toms Hārpers, Kolms Makkartijs, Tims Mielants, Deivids Kafrejs, Entonijs Bērns.

Lomās: Kilians Mērfijs, Pols Andersons, Helēna Makrorija, Anabella Vollisa, Toms Hārdijs, Adriens Brodijs, Sems Klaflins, Keita Filipsa, Džo Kols, Sofija Randla, Nataša O’Kīfa u. c.