foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
20. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienā šodien līksmi jāsveic dižais mūziķis Juris Kulakovs! J
Slavenības
2022. gada 20. maijs, 02:16

20. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šīs dienas gaviļnieks ir gan komponists Juris Kulakovs, gan operdziedātājs Samsons Izjumovs. 20. maijā pasaulē nākušas arī tādas mūzikas zvaigznes kā Džo Kokers un Šēra. Pasaules vēsturē 20. maijs vēl iegājis ar to, ka 1873. gadā Levi Strauss un Džeikobs Deiviss saņem ASV patentu uz ziliem džinsiem ar vara kniedēm.

Jubilāri Latvijā

1895. gadā Uga Skulme - latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks (miris 1963. gada 6. novembrī).

1909. gadā Viktors Orehovs - dārzkopis, ap 450 gladiolu šķirņu un 300 liliju šķirņu izveidotājs, 130 liliju šķirnes starptautiski atzītas par jaunšķirnēm (miris 1998. gadā).

1942. gadā Vladimirs Grigorjevs - Valsts leļļu teātra aktieris.

1950. gadā Samsons Izjumovs - Latvijas Nacionālās operas solists (baritons).

1958. gadā Juris Kulakovs - mūziķis.

Jura Kulakova dzīves ainiņas

20. maijā savu dzimšanas dienu svin mūziķis Juris Kulakovs – grupu “Menuets” un “Pērkons” dalībnieks, komponists, taustiņmākslinieks un akordeonists.

gallery icon
64

1959. gadā Ilona Breģe - profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" direktore, komponiste, muzikoloģe.

1968. gadā Aivis Ronis -  diplomāts, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO, bijušais ārlietu un satiksmes ministrs.

Jubilāri pasaulē

1759. gadā Viljams Torntons - Rietuminidijā dzimis izgudrotājs un arhitekts, kas projektējis ASV Kapitoliju (miris 1828. gadā).

1799. gadā Onorē de Balzaks - franču rakstnieks (miris 1850. gadā).

1908. gadā Džeimss Stjuarts - amerikāņu aktieris (miris 1997. gadā).

1913. gadā Viljams Hjūlets - amerikāņu inženieris, tehnoloģiju kompānijas "Hewlett-Packard Company" līdzdibinātājs (miris 2001. gadā).

1943. gadā Al Bano - itāliešu dziedātājs.

1944. gadā Džo Kokers - britu dziedātājs (miris 2014. gadā).

Roka un blūza leģenda Džo Kokers

gallery icon
25

1946. gadā Šēra - amerikāņu dziedātāja.

1952. gadā Rožē Milla - kamerūniešu futbolists, divkārtējs Āfrikas Nāciju kausa ieguvējs.

1958. gadā Džeina Vīdlina - amerikāņu dziedātāja ("Go-Go's").

1961. gadā Klaivs Allens - angļu futbolists.

1967. gadā Goša Kucenko - krievu aktieris.

1968. gadā Timotijs Olifants - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Basta Raimss - amerikāņu reperis.

1976. gadā Virpi Sarasvo - somu distanču slēpotāja, seškārtēja pasaules čempione.

1981. gadā Ikers Kasiljass - spāņu futbola vārtsargs, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs, divkārtējs Eiropas čempions.

1982. gadā Petrs Čehs - čehu futbola vārtsargs.

Notikumi Latvijā

1994. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklē Amerikas Savienotās Valstis.

1995. gadā Latvijas un Lietuvas vadītāji noslēdz tā saukto Maišogalas memorandu, kas paredz, ka abu valstu ekonomiskās zonas jūras robeža noteikta kā viduslīnija starp pušu piedāvātajiem variantiem.

1999. gadā Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā pieņem divus likumprojektus, kas paredz ieviest ekonomiskās sankcijas pret Latviju, lai novērstu tautiešu diskrimināciju.

2003. gadā Satversmes tiesa, izskatot lietu par Augstskolu likumā noteiktā vecuma cenza profesoru, asociēto profesoru un docentu amatiem atbilstību Satversmei, atceļ vecuma ierobežojumus profesoriem un zinātniekiem.

2003. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Rīgas rajona Siguldas novada izveidošanu. Noteikumi nosaka, ka tiek apvienota Rīgas rajona Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Cēsu rajona Mores pagasts, izveidojot Rīgas rajona Siguldas novadu.

Notikumi pasaulē

325. gadā notiek pirmais Nīkajas koncils - pirmais ekumēniskais kristīgās baznīcas koncils.

526. gadā zemestrīcē Sīrijā un Antiohijā iet bojā apmēram 300 000 cilvēku.

1498. gadā Portugāļu ceļotājs Vasko de Gama sasniedz Kalikutas ostu Indijā, īstenojot pirmo tiešo jūras ceļojumu no Eiropas uz Indiju.

1506. gadā mirst spāņu ceļotājs Kristofers Kolumbs, kurš pasaulē tiek uzskatīts par Amerikas kontinenta "atklājēju".

1570. gadā beļģu kartogrāfs Abrahams Orteliuss izdod pirmo moderno atlantu.

1631. gadā Magdeburgas pilsētu Vācijā ieņem Svētās Romas impērijas karaspēks un lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju tiek nogalināti. Šis ir viens no asiņainākajiem incidentiem Trīsdesmit gadu karā.

1873. gadā Levi Strauss un Džeikobs Deiviss saņem ASV patentu uz ziliem džinsiem ar vara kniedēm.

1882. gadā Vācija, Austroungārija un Itālija izveido aliansi.

1891. gadā pirmo reizi tiek publiski demonstrēts izgudrotāja Tomasa Edisona prototipa kinetoskops.

1916. gadā viesuļvētra noposta ASV mazpilsētu Kouldlu Kanzas štatā. Šajā pašā datumā to noposta viesuļvētra arī 1917. un 1918.gadā.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas izveidotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek nogādāti pirmie ieslodzītie.

1956. gadā ASV Klusā okeāna Bikini atolā izmēģina pirmo ūdeņraža bumbu, kas nomesta no gaisa.

1989. gadā Ķīnas varas iestādes izsludina karastāvokli galvaspilsētā Pekinā, kurā pēc studentu vadītiem protestiem ielās izgājuši miljoniem cilvēku.

1991. gadā PSRS parlaments principā apstiprina likumu, kas atļauj pilsoņiem brīvi ceļot uz ārvalstīm.

2012. gadā Itālijas ziemeļaustrumus, kas līdz šim tika uzskatīti par zemas seismiskās aktivitātes zonu, satricina spēcīga, sešas magnitūdas stipra zemestrīce, kas prasa sešu cilvēku dzīvības. Tai sekojošie pēcgrūdieni un zemestrīces kopumā laupa dzīvību 25 cilvēkiem un nodara aptuveni miljarda eiro lielus postījumus.