Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Laiks ballītei, Int? (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

7. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
7. maijā 02:16 2022. gada 7. maijā 02:16
  Jauns.lv / LETA
Populārais kordiriģents Ints Teterovskis šodien svin savu 50. dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka viņš dzimis vienā datumā ar pasaulslaveniem komponistiem Brāmsu un Čaikovski. Pasaulē 7. maijs vēl iegājis vēsturē ar to, ka 1429. gadā Žanna D'Arka palīdz izbeigt Orleānas aplenkumu, izvelkot bultu sev no pleca un atgriežoties, lai vadītu pēdējo uzbrukumu. Uzvara pie Orleānas iezīmē pagrieziena punktu Simts gadu karā.

Jubilāri Latvijā

1874. gadā Miķelis Valters - pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedriskais darbinieks. (miris 1968. gadā).

1899. gadā Bruno Kalniņš - politiķis (miris 1990. gadā).

1992. gadā Rolands Kalniņš - kinorežisors.

1924. gadā Ruta Birgere - Valmieras Drāmas teātra aktrise (mirusi 2019. gadā).

1924. gadā Jānis Gleizds - fotogrāfs (miris 2010. gadā).

1955. gadā Aleksandrs Muzičenko - burātājs, Olimpiskais čempions burāšanā.

1958. gadā Edmunds Krastiņš - matemātiķis un politiķis, bijis finanšu ministrs.

1969. gadā Dita Torstere - TV šovu režisore un producente.

1972. gadā Ints Teterovskis – kordiriģents.

Jubilāri pasaulē

1833. gadā Johanness Brāmss - vācu komponists (miris 1897.gadā).

1840. gadā Pjotrs Čaikovskis - krievu komponists (miris 1893.gadā).

1861. gadā Rabindranats Tagore - indiešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1941.gadā).

1867. gadā Vladislavs Reimonts - poļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1925.gadā).

1901. gadā Gērijs Kūpers - amerikāņu aktieris (miris 1961.gadā).

1919. gadā Eva Perona - Argentīnas pirmā lēdija (mirusi 1952.gadā).

1961. gadā Fils Kempbels - mūziķis ("Motörhead").

1973. gadā Paolo Savoldelli - itāliešu riteņbraucējs, divkārtējs "Giro d'Italia" uzvarētājs.

1978. gadā Šons Merions - amerikāņu basketbolists, NBA čempions, četrkārtējs NBA Visu zvaigžņu spēles dalībnieks, 2004. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1982. gadā Filips Novāks - čehu hokejists.

1982. gadā Dāvids Gamezardašvili - gruzīnu futbolists, bijis Rīgas "Skonto" kapteinis.

1997. gadā Juri Tīlemanss - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1992. gadā toreizējais Latvijas Bankas prezidents un Ministru prezidents Ivars Godmanis, kādā Latvijas televīzijas raidījumā uzrunājot Latvijas pilsoņus, paziņoja, ka krievu naudas ēra ir beigusies un Latvijā tiek ieviests pagaidu maksāšanas līdzeklis - Latvijas rublis jeb tā tautā dēvētais "repšiks".

1996. gadā Rīgas dome nolemj Kosmonautikas gatvi Purvciemā pārdēvēt par Džohara Dudajeva ielu.

2005. gadā Latvijā norisinās ASV prezidenta Džordža Buša vizīte, kuras laikā viņš tiekas ar triju Baltijas valstu prezidentiem - Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķu-Freibergu, Lietuvas valsts vadītāju Valdi Adamku un Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu. ASV prezidentam tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.

2006. gadā Latvijas svarcēlājs Viktors Ščerbatihs Polijā kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu svara kategorijā virs 105 kilogramiem.

Notikumi pasaulē

558. gadā Konstantinopolē iebrūk Sofijas katedrāles kupols. Austrumromas imperators Justinians I nekavējoties liek sākt būvēt jaunu kupolu.

1429. gadā Žanna D'Arka palīdz izbeigt Orleānas aplenkumu, izvelkot bultu sev no pleca un atgriežoties, lai vadītu pēdējo uzbrukumu. Uzvara pie Orleānas iezīmē pagrieziena punktu Simts gadu karā.

1697. gadā ugunsgrēkā tiek iznīcināta viduslaikos celtā Stokholmas pils. 18.gadsimtā tās vietā uzbūvēta pašreizējā karaliskā pils.

1824. gadā Vīnē pirmatskaņojumu piedzīvo Ludviga van Bēthovena 9.simfonija, kuru diriģēja Mihaels Umlaufs jau kurlā komponista uzraudzībā.

1832. gadā saskaņā ar Londonas līgumu tiek atzīta Grieķijas neatkarība. Par tās karali tiek izraudzīts Bavārijas princes Oto fon Vitelsbahas.

1895. gadā krievu zinātnieks Aleksandrs Popovs Sanktpēterburgā demonstrē savu izgudrojumu - pasaulē pirmo radiouztvērēju. Bijušajā Padomju Savienībā šī diena tika svinēta kā Radio diena.

1915. gadā vācu zemūdene nogremdē britu pasažieru laineri "Lusitania", nogalinot 1198 pasažierus un apkalpes locekļus. Tā kā starp upuriem ir 128 amerikāņi, Pirmajā pasaules karā iesaistās ASV.

1920. gadā ar Maskavas līguma parakstīšanu padomju Krievija atzīst Gruzijas neatkarību, taču sešus mēnešu vēlāk iebrūk tajā.

1945. gadā Nacistiskās Vācijas armijas štāba komandieris ģenerālis Alfreds Jodls ASV ģenerāļa Eizenhauera galvenajā mītnē Reimsā, Francijā paraksta vienošanos par Vācijas spēku beznosacījumu padošanos Otrajā pasaules karā. Vienošanās stājas spēkā nākamajā dienā.

1946. gadā Japānā tiek dibināta kompānija "Tokyo Telecommunications Engineering" ar aptuveni 20 darbiniekiem. Vēlāk kompānija tiek pārdēvēta par "Sony".

1960. gadā Padomju Savienības vadītāja Klimena Vorošilova vietā stājas Leonīds Brežņevs.

1980. gadā no cietuma Bīkonā, Ņujorkā tiek atbrīvots Pols Geidels pēc 68 gadu un 245 dienu cietumsoda izciešanas. Tas ir ilgākais cietumsods, ko kāds notiesātais ir izcietis.

1992. gadā savā pirmajā lidojumā dodas NASA daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Endeavour".

1999. gadā Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II ierodas vizītē Rumānijā, kļūstot par pirmo pāvestu, kas apmeklējis pareizticīgo valsti kopš 1054.gada.

2001. gadā Lielbritānijas varas iestādēm pēc 35 gadu ilgas bēguļošanas un slēpšanās Brazīlijā padodas Ronijs Bigss, kurš piedalījās "Lielajā vilciena aplaupīšanā" Lielbritānija.

2007. gadā Izraēliešu arheologu grupa paziņo par jūdu ķēniņa Hēroda Lielā kapa vietas atrašanu tuksnesī 12 kilometru attālumā uz dienvidiem no Jeruzalemes.

Citi šobrīd lasa

Marhila dzīve - vesela izrāde. Lūk, iepriekš mazzināmi fakti par Uldi Marhileviču
Zemenēm pilnas dobes! Dažiem gan tās var pat kaitēt
Jurijs Šatunovs paredzēja savu nāvi, apgalvo viņa menedžeris
Pievienot komentāru