Uģis Joksts kāpj uz teātra skatuves un sapņo par filmēšanos kino
"Es lieliski apzinos, ka man ir, kur augt un augt, ka esmu vēl mīcāms materiāls," žurnālam "Kas Jauns" atzīstas TV žurnālists Uģis Joksts, kas kā aktieris nospēlējis jau četrās teātra izrādēs.
Nesen pirmizrādi piedzīvoja Ādažu amatierteātra Kontakts muzikālā izrāde "Alise", kur viena no lomām tika Uģim Jokstam. Viņš šajā teātrī darbojas jau piecus gadus, nokļuva tajā zināmā mērā nejaušības dēļ. Bet nu Uģis atzīst, ka teātra trupā gūtā pieredze lieliski noder viņa pamatdarbam televīzijā.
Iepatikās redzētais
“Pirms 12 gadiem pārcēlos dzīvot uz Ādažiem, un reiz aizgāju uz vietējā amatierteātra "Kontakts" izrādi jaunajā Ādažu Kultūras centrā. Biju ļoti pārsteigts, ka visas biļetes bija izpārdotas, ka šā teātra izrādes vietējie gaida ar tādu pašu nepacietību kā mūsu hokeja fani pasaules čempionātus. Noskatījos izrādi, un tā bija... Neesmu liels teātra mākslas pazinējs, es izvairos no subjektīvas vērtēšanas un izrāžu kritizēšanas, jo teātris nepavisam nav tā lieta, kurā būtu kompetents. Taču šī izrāde mani uzrunāja. Biju pārsteigts, ka amatieru teātris spējīgs uz ko tādu tik kvalitatīvu! Un es arī gribēju būt tajā visā iekšā. Tā kā jau pirms tam biju pazīstams ar Ādažu amatierteātra režisoru Artūru Breidaku, jo mūs vieno riteņbraukšana Ādažu velo klubā, izteicu viņam vēlmi pievienoties teātra trupai. Artūrs, kolektīvs un galvenā režisore Vaira Baltgaile teica – esi sastāvā,” atceras Joksts, kam pirms tam ar teātra mākslu nav bijis nekāda sakara: “Protams, katrs bērnudārzā ir spēlējis kādā ludziņā, arī es, bet mana darbošanās aktiermeistarībā ar to beidzās. Skolas dramatiskajā pulciņā neesmu gājis.”
Tā kā Uģa darba specifika televīzijā ir strādāšana pa vakariem, kā dēļ viņš amatierteātrī varēja apmeklēt divus mēģinājumus mēnesī, Uģis palūdza, lai viņam piedāvā tikai epizodiskas, nelielas lomiņas, kurās nav jāiegulda tik liels darbs, lai varētu atļauties, kā pats saka, “brīvi gozēties skatuves priekšplānā”. “Un tā tas kaut kā aizgāja. Katru gadu iestudējām pa jaunai izrādei. Mums ir kolosāls kolektīvs, ir atļauts radīt pašam, ir atļauts iesaistīties izrāžu tapšanā ar savām idejām, skatījumu, neviens netiek ierobežots. Šis process ir ļoti radošs, un praktiski visu mēs darām paši – gan taisām dekorācijas, gan šujam tērpus. Mūsu kolektīvā ir profesionāļi savā ikdienas jomā, un tas lieliski noder. Protams, liels paldies arī Ādažu kultūras centram par palīdzību dažādās tehniskās lietās, piemēram, izrāžu apskaņošanā,” žurnālam "Kas Jauns" teic TV žurnālists un raidījumu vadītājs.
Visgrūtākais – atcerēties tekstu
Vai Uģis atceras savu pirmo lomu un pirmo iznācienu publikas priekšā teātra izrādē? “Darbs televīzijā un pasākumu vadīšana ir devusi pietiekamu pieredzi, lai spētu nebaidīties no TV kamerām, varētu justies brīvi publikas priekšā, taču, protams, uztraukums bija! Mana pirmā izrāde bija komēdija "Krustmāte Jūle no Tūles", kurā tēloju vecu, marasmātisku, bet omulīgu dakteri pensijā. Tā loma bija ļoti epizodiska, kur man maz kas bija jāspēlē, jau biju lieliski nogrimēts par vecu veci. Bet uztraucos, ka bija grūtības ar teksta atcerēšanos. Man tā nebija daudz, taču pat šo mazumiņu nespēju atcerēties!
Es vispār apbrīnoju ikvienu aktieri kaut vai par to, ka viņi spēj atcerēties visu milzīgo tekstu apjomu, kas nepieciešamas katrai lomai, tik daudz dažādās izrādēs. Labi, ka man toreiz bija jātēlo vecs opis, līdz ar to jebkuru manu mulsumu un saminstināšanos varēja norakstīt uz mana varoņa mentālo un fizisko stāvokli.
Neslēpšu, debija bija arī kā maza vilšanās sevī, ka nespēju atcerēties nieka desmit teikumu. Biju uz sevi dusmīgs.
Bet laikam jau pie vainas bija pirmā reize un stress, cenšoties panākt, lai mans tēlojums, ķermeņa kustības un valoda būtu dabiska, nevis samākslota.”
Sapņo par filmēšanos kino
Uģis atzīst: darbojoties amatierteātrī, viņš lieliski pavada laiku. “Es pats nebūt neesmu radošs cilvēks, taču, ja ir lielisks kolektīvs un apkārt radoši cilvēki, tad viņiem pavelkos līdzi. Šis teātris atsvaidzina manu dzīves rutīnu, turklāt iegūtā pieredze lieliski noder ikdienas darbam televīzijā. Tas ir mans ieguvums, un es to arī izmantoju. Jo, piemēram, mūsu režisors Artūrs Breidaks ir viens no labākajiem improvizācijas aktieriem Latvijā, un viņš mums māca arī attīstīt improvizācijas spējas, valodu, spēju reaģēt uz situācijām. Un tas noder,” uzsver Joksts, piebilstot: “Esam piedalījušies arī amatierteātra skatēs, un vienu reizi bijām tuvu uzvarai un pat spēlēšanai uz Dailes teātra skatuves! Bet tas gan nav mūsu pašmērķis, mēs necenšamies par visām varītēm būt labākais amatierteātris Latvijā. Protams, rezultāts ir svarīgs, bet mums svarīgākais ir pats darbošanās process. Vismaz man. Redzēt, kā mani kolēģi progresē, kā pats savā lomā izaugu.”
Un kādi ir Uģa Joksta nākotnes plāni aktiermeistarības jomā? Vai viņš necer uz lomām kino? “Tas joprojām ir mans sapnis – nofilmēties kinofilmā. Esmu palaidis garām tik daudz iespēju to darīt kaut vai masu skatos... Bet jāskatās patiesībai acīs – ja jau neviens režisors nav mani uzaicinājis uz kādu epizodisku lomu savā filmā, tad neesmu tām derējis. Nu neesmu es nekāds spīdošais aktieris, man līdz šim tikušas tikai mazas lomiņas amatierteātrī. Bet esmu arī par tām ļoti priecīgs. Es lieliski apzinos, ka man ir, kur augt un augt, ka esmu vēl mīcāms materiāls. Bet kino? Visam savs laiks. Taču joprojām neesmu atmetis cerības. Man gribas kaut reizi piedalīties kino tapšanas procesā kaut vai tāpēc, ka tas ir ļoti interesants un aizraujošs,” atklāj TV žurnālists Uģis Joksts.
Citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!
