Kriminālprocess par emocionālu vardarbību - Andris Kivičs apsūdz savu bijušo sievu Madaru

Jau pagājuši astoņi mēneši, kā Andris Kivičs nav ne redzējis, ne dzirdējis savas meitas Keitiju un Kimu. Sarunā ar "Kas Jauns" mūziķis atklāj, ka beidzot “šī lieta sāk kustēties uz priekšu” un viņam ir radusies cerība: “Pozitīvs moments, jo ir ierosināts kriminālprocess pēc 174. panta 2. daļas, kas ir emocionāla vardarbība pret bērniem, noskaņošana pret otru vecāku un tādā garā."

"Ja viņš astoņus mēnešus redz un vēro, ka meitenēm mamma neļauj parunāties ar tēti, tad viņš varētu iedot savu telefonu, lai meitenes piezvana savam tētim. Viņš visu redz, bet neko nedara. Tas ir noziegums. Man nav bijusi sodāmība, es neko tādu neesmu izdarījis, lai astoņus mēnešus nevarētu dzirdēt savu meitu balsis un redzēt viņu sejas. Tikai tāpēc, ka māte viņām to aizliedz un ir sastāstījusi visādas pasakas. Tā kā ir ierosināts kriminālprocess, varēšu bērniem dabūt neatkarīgu ekspertu – psihologu. Bāriņtiesa jau gribēja meitenes vest pie psihologa, bet Madara pateica, ka neļaus to darīt. Bāriņtiesa man teica, ka ar varu viņi nevar to darīt, tikai tad, ja ir ierosināts kriminālprocess, var prasīt neatkarīga psihologa vērtējumu.”

Situāciju vērtēs neatkarīgs bērnu psihologs

“Pirmo reizi rakstīju iesniegumu pērn augustā, bet toreiz no policijas atnāca atteikums par kriminālprocesa uzsākšanu. Policija vadījās pēc tā, ko Madara bija viņiem sastāstījusi. Viņa bija par mani melojusi,” saka Kivičs.

“Piemēram, teikusi, ka es gribu meitenes piekukuļot ar saldējuma kasti un terorizējot viņas. Protams, kad meitenes netika palaistas uz savas jaunākās māsas Mias pirmo dzimšanas dienu un Madara paziņoja, ka viņas gan todien, gan visas pārējās dienas būs aizņemtas, sāku zvanīt meitām. Taču meitenes šajās dienās nebija aizņemtas, sēdēja mājās. Taču tā arī nespēju viņas sazvanīt, jo viņu telefoni bija nobloķēti. Vai tad tā ir terorizēšana, ka savām meitām zvanu vairākas reizes dienā? Iedomājieties, ja savam bērnam zvani desmit reizes dienā, izrādās, esi vajājošs,” neizpratni pauž Andris.

“Toreiz, nemiera dzīts, zvanīju izmeklētājai. Teicu, ka man ir trīs pierādījumi. Viens no tiem ekrānuzņēmums, kurā Keitija raksta, ka grib ar tēti runāt, tikai mamma neļauj. Vēl vienā ekrānuzņēmumā var lasīt, kur Kima raksta, ka es savas meitas gribot likt bērnunamā. Un vēl man bija nofilmēts video, kurā redzams, ka Keitija saka, ka grib mani satikt, bet pēkšņi sarunā iejaucas Madara.

Vēl Madara izmeklētājai paziņoja, ka vienai no meitām ir emocionāla trauma, jo es biju kliedzis uz Madaru un lauzis viņai rokas. Bet tā nav patiesība, jo es neesmu pacēlis roku pret viņu. Protams, biju pateicis Madarai, lai viņa nerādās vairs manas mammas mājās, jo viņa bija apvainojusi un pretīgi izturējusies pret manu mammu, meiteņu vecmāmiņu. Teicu, lai tālāk par vārtiņiem nenāk. Iedomājieties, kā var apvainot manu mammu, kas vienmēr ir rūpējusies par savām mazmeitām, atšķirībā no Madaras mammas, kas nekad nav paņēmusi pie sevis meitenes.

Tad arī Madara sāka mani vainot emocionālā vardarbībā. Pienāca no policijas papīrs, ka nevaru Madarai tuvoties 100 metrus, jo viņai no manis esot bail. Rezultātā es nevarēju tuvoties arī saviem bērniem, jo meitenes jau ir tur, kur mamma.

Izmeklētāja man ieteica, lai rakstu vēlreiz iesniegumu. Uzrakstīju, norādot sīki un smalki, ko Madara ir samelojusi. Šoreiz atteikuma nav un kriminālprocess ir ierosināts. Tagad ļoti vēlos, lai neatkarīgs psihologs pasaka, kas ar meitām izdarīts, jo tā nevar, ka meitas pagājušā gada jūnija beigās saka, ka mīl mani vairāk par visu pasaulē, bet jau 12. jūlijā ierunā balss ziņu, kurā paziņo, ka tēti vairs nekad negrib satikt. Kas visu šo laiku tiek darīts ar meiteņu smadzenēm? Keitijai un Kimai tika pēkšņi nomainīti telefona numuri, un es tiku nobloķēts.”

“Man daudzi prasa, kāpēc neesmu gājis uz tiesu, lai panāktu saskarsmi ar bērniem. Jāteic, ka es varu cīnīties par saskarsmi videozvanā, bet nevēlos tādu saskarsmi, kur man pretī sēž nozombēts bērniņš, kam aiz kameras stāv mamma un krata pirkstu. Tāpēc, lai tagad psihologs pasaka savu atzinumu, un tad es cīnīšos tālāk par videozvaniem ar meitām. Esmu pārliecināts, ka psihologa slēdziens būs, ka meitas ir ietekmētas. Nezinu, vai lieta aizies līdz tiesai. Protams, ka es negribu, lai divu bērnu māte iet cietumā, bet piespiedu darbs viņai nenāktu par ļaunu, lai mazliet padomā ar galvu. Madara savās interesēs ir izcūkojusi dzīvi vairākiem cilvēkiem. Abām meitām, kurām nezin kāpēc vairs nav sava atraktīvā tēta, man atņēmusi bērnus, un mana mamma savos 76 gados neko sliktu Madarai nav izdarījusi, ka vairs nevar satikt savas mazmeitas. Es domāju, ka Madarai ir paniskas bailes no tā, ka nāks gaismā tas, ko viņa ir izdarījusi. Madara ir reāli noskaņojusi meitas pret mani,” savu stāstu cīniņā par saskarsmi ar meitām atklāj Andris Kivičs.

Vai tiešām ļauns atriebības plāns?

Viņš ir pārliecināts, ka Madara šobrīd īsteno savu ļauno atriebības plānu: “Tas sākās ar Madaras un meiteņu pārcelšanos uz Siguldu. Pirms tam mums ir bijušas lielākas vai mazākas kasīšanās, bet tā, ka nogriež kā ar nazi un meitas pilnībā izolē no tēta, tā vēl nebija bijis. Iepriekš Madara bija pat priecīga un pateicīga, ka es rūpējos par meitām un viņas pie manis dzīvo ne tikai norunātās trīs dienas, bet ilgāku laiku. Tā kā Madaru pazīstu, domāju, ka viņa izprātoja: ja reiz ir jauns dzīvesbiedrs, pilsēta, dzīvoklis, tad sāks visu no baltas lapas un bērnu tēti vienkārši izslēgs no meiteņu dzīves, un gan jau viņš ar laiku liksies mierā.”

Andris Kivičs sarunā ar "Kas Jauns" stāsta, ka viņa šķiršanās no Madaras bijusi neizbēgama. Viņš esot pusotru gadu sievu brīdinājis, ka šādi kopdzīve vairs nevar turpināties. “Vismaz reizi nedēļā teicu, ka vienmēr rūpēšos un mīlēšu savas meitenes, bet šādi dzīvot vairs nevar. Kā mums parādījās nauda, tā pēkšņi kaut kas notika un Madara ļoti mainījās. Zāģēja un zāģēja mani... Un paziņoja: ja es aiziešu, viņa nodos mani un visu izstāstīs dzeltenai presei. Tad arī sapratu, ka dzīvoju kopā ar nodevēju,” stāsta mūziķis.

Uz jautājumu, vai tiešām Andris ar Madaru nevar atrast kopīgu valodu, lai meitām rastu iespēju komunicēt un tikties ar tēti, Andris teic, ka tas ir neiespējami. Tiesa gan, pagaidu aizliegums pret emocionālo vardarbību, kad Andrim bija liegts tuvoties Madarai tuvāk par 100 metriem, nu ir atcelts. Taču Andris piebilst, ka Madara ar viņu nekomunicē ne e-pastā, ne sociālajos tīklos. Tieši tāpēc viņš par visām savām darbībām, lai atgūtu saskarsmes iespējas ar meitām, ievieto informāciju savos soctīklos, lai Madara izlasa un ir lietas kursā. “Mana lielākā vēlēšanās, lai es varētu normāli piezvanīt no rīta saviem bērniem un novēlēt labu dienu, kā arī vakarā piezvanīt un aprunāties, kā gājis. Tagad būs vasara, un es tik ļoti gribētu, lai mana mamma atlido uz Norvēģiju ar abām meitenēm, lai mēs varam normāli padzīvoties, lai viss ir atkal kā agrāk. Jūnijā lidosim uz Ameriku paciemoties pie draugiem. Es varētu paņemt līdzi meitenes. Pat Bāriņtiesai uzrakstīju, ka man ir iespēja vasarā paņemt līdzi bērnus uz Ameriku, aizvest uz Disnejlendu,” plānus kaļ Kivičs.

“Negribu atņemt Madarai bērnus, bet viss, ko vēlos, lai varu ar meitenēm normāli sazvanīties. Es pat varu nerunāt ar meitenēm par pagātni un necilāt visus šos jautājumus,” piebilst viņš.

“Nemitīgi interesējos par meitām. Zinu, kur Keitija mācās ģitāru spēlēt un kur Kima iet mākslas skolā. Zinu no skolas, ka abas meitenes ir ļoti labas, gaišas un jaukas. Protams, par savām meitām domāju katru dienu, bet esmu iemācījies sadzīvot ar to, ka man liegta iespēja ar viņām sazināties. Manai sievai Lienei ir līdzīgas problēmas. Arī viņai bijušais vīrs Ārens neļauj sazināties ar meitām. Liene šobrīd arī ir uzrakstījusi iesniegumu, lai to iesniegtu policijā. Tajā teikts precīzi tas pats, kas manā gadījumā. Šo noziegumu Ārens ir paveicis kopā ar savu tagadējo sievu Lilitu un citiem līdzdalībniekiem. Kā var tā būt, ka Lienes meita Esterīte, kas visu laiku bija mammai pielipusi kā dadzītis, pēkšņi vairs nevēlas ar viņu runāt? Nu ne jau meita to pati ir izdomājusi. Nozombēšanas faktu jau citādāk nevar pierādīt, kā tikai bērnus vedot pie neatkarīga psihologa, pie kura var tikt, ja ir uzsākts kriminālprocess,” pastāsta Kivičs.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!