25. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1940. gadā Jānis Brikmanis - ornitologs, zoopsihologs.

1956. gadā Baņuta Rubesa - dramaturģe, teātra režisore.

1962. gadā Leonīds Auziņš - zvērināts advokāts.

1965. gadā Benedikts Kalnačs - teātra kritiķis, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors, profesors Liepājas Universitātē.

1976. gadā Fēlikss Ķiģelis - mūziķis.

1985. gadā Kaspars Dumbris - biatlonists.

Jubilāri pasaulē

1682. gadā Džovanni Batista Morganji - itāliešu anatoms (miris 1771.gadā).

1707. gadā Karlo Goldoni - itāliešu dramaturgs (miris 1793.gadā).

1778. gadā Hosē de San Martins - argentīniešu ģenerālis un Dienvidamerikas atbrīvotājs no spāņu pārvaldes (miris 1850.gadā).

1841. gadā Pjērs Renuārs - franču gleznotājs un skulptors (miris 1919.gadā).

1842. gadā Karls Mejs - vācu rakstnieks (miris 1912.gadā).

1873. gadā Enriko Karūzo - itāliešu tenors (miris 1921.gadā).

1890. gadā Vjačeslavs Molotovs - padomju politiķis, Molotova-Rībentropa pakta parakstītājs (miris 1986.gadā).

1917. gadā Entonijs Bērdžess - angļu rakstnieks (miris 1993.gadā).

1918. gadā Bobijs Rigss - amerikāņu tenisists (miris 1995.gadā).

1938. gadā Herberts Eliots - austrāliešu skrējējs.

1943. gadā Džordžs Harisons - angļu mūziķis ("The Beatles", miris 2001.gadā).

1946. gadā Žans Tots - Starptautiskās automobiļu federācijas prezidents.

1947. gadā Dags Jūls - amerikāņu basģitārists ("The Velvet Underground").

1950. gadā Nestors Kirhners - bijušais Argentīnas prezidents (miris 2010.gadā).

1950. gadā Nīls Džordans - īru režisors, rakstnieks un scenāriju autors ("Intervija ar vampīru").

1953. gadā Hosē Marija Asnars - bijušais Spānijas premjerministrs.

1961. gadā Deivijs Elisons - amerikāņu autosportists (miris 1993.gadā).

1962. gadā Birgita Fišere - vācu smaiļotāja, astoņkārtēja olimpiskā čempione, 28 reizes uzvarējusi pasaules čempionātā.

1966. gadā Tea Leoni - amerikāņu aktrise.

1971. gadā Šons Ostins - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Hulio Iglesiass jaunākais - spāņu dziedātājs.

1982. gadā Flāvija Peneta - itāliešu tenisiste, 2015. gada ASV atklātā čempionāta uzvarētāja.

1985. gadā Žoakims Noā - amerikāņu basketbolists ar ASV, Zviedrijas un Francijas pilsonību, 2011. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs Francijas izlases sastāvā.

1999. gadā Džanluidži Donnarumma - itāliešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1304. gadā redzot, ka Rīga turpina sadarboties ar Lietuvu, ordenis gatavojas atsākt cīņu par virskundzību pār Rīgas pilsētu un hegemoniju visā Livonijā. Lai nostiprinātu savas pozīcijas, ordenis 25. februārī Paidē (Igaunijā) sapulcina Tērbatas un Sāmsalas bīskapus kopā ar viņu kapituliem, kā arī Dānijas karaļa Igaunijas vasaļus un noslēdz ar tiem savienību. Šis notikums Livonijas politiskajā dzīvē ir nozīmīgs ar to, ka pirmo reizi dažādu valstu un kārtu pārstāvji pulcējas saskaņotas politikas izstrādāšanai.

1989. gadā Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

1996. gadā Latvijas Tautas frontes (LTF) 8.ārkārtas kongress nolemj uz LTF bāzes veidot Kristīgo tautas partiju, bet LTF darbību atjaunot sabiedriskās organizācijas statusā.

1999. gadā Tartu tiek atklāta Baltijas valstu aizsardzības koledža (BALTDEFCOL).

1999. gadā ar autobusu Viļņa-Rīga Latvijā atgriežas desmit jūrnieki, kuri tika atbrīvoti Francijā pēc narkotiku atrašanas uz kuģa "Nemo".

2002. gadā Kristīgi demokrātiskā savienība un Jaunā kristīgā partija paziņo, ka 8.Saeimas vēlēšanās startēs ar kopīgu sarakstu.

2003. gadā Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru tiek ievēlēts asociētais profesors Staņislavs Buka, kurš līdz šim institūtā ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu.

2003. gadā, pamatojoties uz darba grupas konstatētajiem pārkāpumiem Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecības organizēšanā, Ministru kabinets uzdod finanšu ministram Valdim Dombrovskim lauzt noslēgto darba līgumu ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektoru Kalvi Brici.

2004. gadā Rīgas centrāltirgus gaļas paviljonā Latvijas zemnieki atklāj bioloģiski sertificētas produkcijas stendu. Lai atvērtu šo stendu, tika nodibināts kooperatīvs "Zaļais tirdziņš", kurā iesaistījās trīs Latvijas pārstrādes uzņēmumi un deviņas zemnieku saimniecības.

2005. gadā Latvijas Bankas centrālajā ēkā Vecrīgā senās naudas glabātavas telpās tiek atklāts finanšu izglītības un informācijas centrs "Naudas pasaule", kura galvenais mērķis ir palīdzēt sabiedrībai izprast centrālās bankas darbību.

2005. gadā Valkā FM viļņos sāk darboties Latvijā pirmais skolas radio. Radio skan Valkā un tās apkārtnē.

2006. gadā Saulkrastos norisinās 1.Baltijas kantri vesterna deju čempionāts, kurā piedalās dejotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Nīderlandes.

Notikumi pasaulē

1570. gadā Romas pāvests Pijs V izslēdz no Katoļu baznīcas Anglijas karalieni Elizabeti I.

1836. gadā amerikāņu rūpnieks Semjuels Kolts patentē revolveri "Colt".

1901. gadā amerikāņu uzņēmējs Džons Morgans dibina kompāniju "United States Steel Corporation".

1914. gadā mirst angļu mākslinieks Džons Tennīls, kura darbu vidū ir arī "Alises Brīnumzemē" ilustrācijas.

1921. gadā boļševistiskā Krievija okupē Gruzijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu Tbilisi.

1932. gadā Ādolfs Hitlers naturalizācijas ceļā iegūst Vācijas pilsonību, kas viņam ļauj izvirzīt savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās.

1941. gadā Nīderlandē sākas ģenerālstreiks, protestējot pret nacistu īstenoto politiku pret ebrejiem un valstī ieviestajiem likumiem.

1945. gadā Turcija piesaka karu nacistiskajai Vācijai.

1947. gadā Prūsija pārstāj eksistēt kā teritoriāla vienība.

1948. gadā Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs pieņem atlūgumus no ministriem, kas nav komunisti. Tādējādi par "februāra apvērsumu" dēvētajā procesā varu valstī pārņem komunisti.

1951. gadā Buenosairesā notiek pirmās Panamerikas spēles.

1956. gadā padomju līderis Ņikita Hruščovs Komunistiskās partijas kongresā slepenā runā par personības kultu un tā sekām nosauc savu priekšgājēju Josifu Staļinu par tirānu.

1964. gadā Kasijs Klejs (Muhameds Ali) kļūst par pasaules čempionu boksā smagsvariem, Maiami pieveicot Soniju Listonu.

1969. gadā Vācija izmaksā piecus miljonus ASV dolāru arābu teroristiem kā izpirkumu par nolaupītas lidmašīnas pasažieru dzīvībām.

1970. gadā amerikāņu gleznotājs Marks Rotko tiek atrasts miris savās mājās Ņujorkā. Viņš izdarījis pašnāvību, pārgriežot vēnas. Autopsijā noskaidrojas, ka 66 gadus vecais mākslinieks pirms nāves pārdozējis arī antidepresantus.

1980. gadā valsts apvērsumā tiek gāzta Surinamas valdība.

1983. gadā mirst amerikāņu dramaturgs Tenesī Viljamss.

1986. gadā pēc 20 gadus ilgās valdīšanas no Filipīnām bēg prezidents Ferdinads Markoss. Korasona Akino kļūst par pirmo sieviešu dzimuma Filipīnu prezidenti.

1991. gadā Irākas raķete "Scud" trāpa ASV bāzē Saūda Arābijā, nogalinot 28 amerikāņu karavīrus.

1992. gadā kaujās par Kalnu Karabahu Azerbaidžānā armēņu armija nogalina 613 civiliedzīvotājus.

1994. gadā ebreju apmetnes iedzīvotājs Raruhs Goldšteins mošejā Hebronā nošauj 29 musulmaņu dievlūdzējus un vēl 125 ievaino. Pats uzbrucējs notikuma vietā tiek nosists līdz nāvei. Šim incidentam sekojošajos nemieros dzīvības zaudē vēl 26 palestīnieši un deviņi izraēlieši.

1996. gadā Losandželosā tiek nogalināts kambodžiešu aktieris Hains Ngors, kurš 1984. gadā ieguva "Oskaru" par darbu filmā "The Killing Fields".

2005. gadā 83 gadu vecumā mirst ar Nobela prēmiju apbalvotās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" dibinātājs Pīters Benensons.

2006. gadā tiek paziņots, ka pasaules iedzīvotāju skaits ir sasniedzis 6,5 miljardus.

2006. gadā Ņujorkā mirst Etiopijas slavenākais dzejnieks Tsegaije Gabre-Medins, kura poēma "Lepns būt afrikānis" ir Āfrikas Savienības himna.

2008. gadā Kosova pasludina neatkarību no Serbijas.