Brāļus Auzānus beidz nost koncerta tērpi. FOTO
Māksla prasa upurus. To droši var teikt par mūziķiem un viņu izvēlētajiem skatuves tērpiem. Piemēram, kamēr ballētāji “Slavenā Jersikas orķestra” mūzikas pavadībā lec uz nebēdu, orķestra galvenie muzikanti brāļi Auzāni ir tuvu ģībonim.
Kopš brāļi Jānis un Atis Auzāni izveidojuši “Slaveno Jersikas orķestri”, viņi ir galanti kungi frakās, kas spēlē lustīgu mūziku, jautri dzied un no dzīvīgas horeogrāfijas nevairās. Tikai retais iedomājas, ka, likdami klausītājiem ja ne dejot, tad vismaz piesist kāju ritmā, Auzāni paši uz skatuves ir tuvu spēku izsīkumam, un pēc koncertiem ir slapji, kā tikko no pirts iznākuši.
Pie vainas ir iespaidīgais skatuves tērpu, kas jāsavelk mugurā. „Nu pamēģiniet paši tādā uzstāties!” nosmej Atis Auzāns, detalizēti pievērsdamies apģērbam, kas esot trijās kārtās. „Krekls ar stāvkrāgu, veste, fraka no vilnas materiāla, cilindrs, kurpes ar uzlikām, kas papildu karsē, un vēl rokās cimdi! Nav nekā, caur ko uzstāšanās laikā varētu atvēsināties, īsta pirts!” noskaita Auzāns, sakot, ka visvairāk karsējot cilindrs.
Mūziķis salīdzina – viņš jūtas tāpat kā, ja karstā vasarā staigātu pižikā, vatenī un cimdos. „Uzstājoties dažkārt šķiet, ka nāk ģībiens. Atļaujos uz skatuves vien novilkt cimdus, un jau tad jūtos kā no kažoka atbrīvojies,” nosmej Atis.
Ņemot vērā, ka no skatuves brāļi nokāpj slapji līdz pēdējai vīlītei, rodas aizdomas, ka no uzstāšanās ir vēl kāds labums – liekā svara zaudēšana. Jautāts par to, Atis piekrītoši māj ar galvu, atklājot, ka vienas uzstāšanās laikā viņš zaudējot kilogramu, ko pēc tam ar ūdens dzeršanu tūlīt dabūjot atpakaļ. Viņa svars diezgan nemainīgi grozoties ap simtiņu, kamēr brālis Jānis, kurš ir arī tērpu idejas autors, kopš grupas nodibināšanas zaudējis jau desmit kilogramu. „Jānis palicis kā „skals”, drīz viņam cauri varēs redzēt,” novērojis vecākais brālis Atis.
“Slavenais Jersikas orķestris”
Kasjauns.lv / Foto: Anete Janševica, Māris Bartulāns (publicitātes)
