LNSO koncerti ar Egilu Siliņu 2021. gada decembrī

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar pasaulslaveno basbaritonu Egilu Siliņu 10. decembrī aizvadīja koncertu koncertzālē „Cēsis“, savukārt 11. decembrī ...

gallery icon
Mūzika
2021. gada 13. decembris, 16:16

FOTO: Cēsīs un Rēzeknē izskan LNSO un Egila Siliņa koncerti

Jauns.lv

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar pasaulslaveno basbaritonu Egilu Siliņu 10. decembrī aizvadīja koncertu koncertzālē "Cēsis", savukārt 11. decembrī - Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē.

Uz skatuves kāpa arī soprāns Liene Kinča, tenors Mihails Čuļpajevs, bass Edgars Ošleja un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncertos varēja dzirdēt Latvijā reti skanošo Sergeja Rahmaņinova operu “Aļeko”, kā arī Franča Šūberta un Gustava Mālera dziesmas. Pie diriģenta pults stājās Andris Poga. Koncerts notika zīmīga notikuma - Egila Siliņa apaļās jubilejas - priekšvakarā. Abi koncerti noslēdzās ar stāvovācijām.

Latvijas dziedātāju zvaigznāja lepnums Egils Siliņš pasaules slavu ieguva 1996. gadā, Vīnes Tautas operā izpildot Mefistofeļa lomu Šarla Guno operā "Fausts". Pēcāk 2003. gadā ar titullomu operā "Klīstošais holandietis" un Votāna lomu operās "Reinas zelts", "Valkīra" un "Zīgfrīds" sevi apliecinājis kā izcils Riharda Vāgnera opermūzikas interprets. Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts 1996, 2003 un 2014. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2008).

Koncerti Cēsīs un Rēzeknē nav Egila Siliņa un LNSO pirmā sadarbība. Šoreiz mūziķi tikās romantisma un smalkas lirikas apdvestajās Franča Šūberta un Gustava Mālera dziesmās, kā arī atskaņojot pirmo no Sergeja Rahmaņinova operām – "Aļeko". Latvijā opera “Aļeko” pirmo reizi tika uzvesta 1932. gadā, pēdējais līdzšinējais iestudējums tapis 1971. gadā. Šoreiz operas atgriešanās Latvijā notika koncertizpildījuma formātā.

Uz skatuves varēja redzēt arī soprānu Lieni Kinču, tenoru Mihailu Čuļpajevu, basu Edgaru Ošleju un Valsts akadēmisko kori “Latvija”.

Soprāns Liene Kinča ir viena no starptautiski pazīstamākajām latviešu operdziedātājām, kura arī šogad svin apaļu dzimšanas dienu. Liene Kinča Latvijas Nacionālajā operā debitēja 2005. gadā. Viņa divreiz – 2011. un 2013. gadā – ir saņēmusi “Latvijas Gāzes” gada balvu operai kā labākā operas soliste. Starptautiski pazīstama kā lieliska Riharda Vāgnera mūzikas interprete.

Tenora Mihaila Čuļpajeva meistarīgās vokālās prasmes paspilgtina aktiermeistarības talants. 2015. gadā dziedātājs nominēts Lielajai mūzikas balvai kā “Gada jaunais mākslinieks”, savukārt 2017. gadā ieguvis Latvijas Nacionālās operas fonda gada balvu kategorijā "Labākais operas solists”.

Edgars Ošleja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves debitēja 2015. gadā. 2017. gadā viņš iekļuva Antoņinas Kampi starptautiskā vokālistu konkursa pusfinālā, bet Alīdas Vānes starptautiskajā vokālistu konkursā ierindojās starp finālistiem. Patlaban saistīts ar Prāgas operu, kur dzied Kolinu, Andželoti, Banko un Faraonu.

Koncertā piedalījās arī Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais. Kori savās koncertprogrammās regulāri vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Uzstājušies ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā, Kanādā, ASV, Singapūrā u.c. 2022. gadā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” atzīmēs 80 gadu jubileju.

Andris Poga ir Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents, LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents no 2013. līdz 2021. gadam. Patlaban Andris Poga ir LNSO mākslinieciskais padomnieks. Diriģents uzstājies ar vadošajiem Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un citu valstu orķestriem. Pēc veiksmīgas debijas atkārtoti diriģējis NHK Tokijas SO, Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonijas orķestri, Ķelnes Radio SO, “Minhenes filharmoniķus”, Berlīnes Vācu SO, “Drēzdenes filharmoniķus”, Leipcigas Gewandhaus, Cīrihes Tonhalle orķestri un “Honkongas filharmoniķus”. Poga uzstājies arī ar Vīnes SO, Romas Sv. Cecīlijas orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Sidnejas SO un daudziem citiem.