"Vīram jākārto invaliditātes papīri," - Kristīne Lemberga neslēpj asaras un bezspēcību

“Kad Aivars nokļuva ieslodzījumā, viņš vairākkārt rakstīja iesniegumus, lai viņam nodrošina vakcīnu pret kovidu, jo ļoti labi saprot, ka ir vecuma riska grupā, ir arī papildu slimības – bruka, par kuru neviens no 5. septembra neliekas ne zinis un neved viņu operēt," žurnālam "Kas Jauns" stāstījusi Lemberga.

"Cik man zināms, uz Aivara vairākkārtējiem lūgumiem tika nodrošināts, ka visiem ieslodzītajiem un apcietinātajiem bija iespēja vakcinēties pret Covid-19 ar "Janssen" vakcīnu. Taču šobrīd mediķi stāsta, ka šai vakcīnai ir neliela iedarbība, līdz ar to ir nekavējoties jāveic balstvakcīna ar "Pfizer" vai "Moderna". Līdzko šo informāciju Aivars uzzināja, viņš lūdza, lai nodrošina ar balstvakcīnu. Protams, ne jau tikai viņu vien, bet visus tos, kas ir apcietinājumā. Cilvēki, kuri atrodas ieslodzījumā, atrodas slēgtā telpā ar ļoti augstu risku saslimt. Nedod Dievs, ja viens saslimst, – tā infekcija izplatās mežonīgā ātrumā. Pirms trim nedēļām Aivars (viņš pats atrodas 3. korpusā) man teica, ka 4. korpusā jau 60 cilvēki inficējušies ar kovidu."

Kā zināms, Lembergam apcietinājumā konstatēts kovids. "Viņš nezināja, vai vēl varēs man piezvanīt, bet teica, lai es neuztraucos... Balss bija ļoti smagnēja, viņš daudz un smagi klepoja, bija arī iesnas un drebulis. Sākotnēji viņš domāja, ka ir saaukstējies, un lūdza, lai viņam iedod medikamentu "Nimesil", ko viņš vienmēr lieto, ja ir saaukstēšanās pazīmes. Taču viņam pateica, ka tas ir dārgs un tādu neiegādājas. Viņam vispār nekādas zāles neiedeva. Tad arī, veicot iknedēļas pārbaudi, secināja, ka viņam ir kovids. Un tad medijos izlasīju, ka viņš ir pārvests uz Olaines slimnīcu. Es pat to nezināju. Man ir ļoti liels uztraukums, jo, lasot pieejamo publisko informāciju, tiek pateikts, ka tie ieslodzītie vai apcietinātie, kuriem ir vidēja vai smaga slimības gaita, tiek nogādāti uz Olaines slimnīcu.”

“Tāpat arī viņam ir nopietnas muguras problēmas,” atgādina Kristīne Lemberga. “Pirms divām nedēļām bija ārstu konsīlijs, kas secināja, ka viņam jākārto papīri uz invaliditāti, jo ar muguru ir slikta situācija. Iepriekšējos gadus Aivars sevi uzturēja fiziskā formā – katru dienu pildot fizioterapeita norādītos vingrojumus. Šobrīd viņam nav iespējas izpildīt šos vingrojumus, kā rezultātā saasinājās un progresēja muguras sāpes,” sarunā ar "Kas Jauns" par vīra veselības stāvokli stāsta Kristīne.

Lemberga sieva neslēpj: lai arī ir sazinājusies ar cietumu, jūtas bezspēcīga: “Interesējos, vai var nosūtīt medikamentus. Man atbildēja, ka nevar, jo ir karantīna. Jebkas, ko es sūtīšu, stāvēs karantīnā vismaz 14 dienas, un arī tad nevar zināt, vai viņš tiks pie sūtītajiem preparātiem. Iepriekš, kad biju sūtījusi uztura bagātinātājus un vitamīnus, pagāja vairāk nekā mēnesis, līdz viņam tos iedeva. Tā ka šobrīd esmu bezspēcīga... Nezinu, ko varu darīt lietas labā (aizlūst balss, un Kristīne sāk raudāt). Es arī nezinu, kāda ir Olaines slimnīcā pārtika, lai viņš varētu uzņemt vitamīnus. Cietumā viņš katru nedēļu papildus iegādājās ingveru, sīpolus un ķiplokus, medu un citronus, lai stiprinātu imunitāti. Cik saprotu, šobrīd nav tādas iespējas. Pieļauju, ka pirmdien slimnīcā ārsti skatīsies, kāda ir situācija.”

“Es pat nerunāju konkrēti par Aivaru, bet kopumā par cietumu,” uzsver viņa, skot, ka “šobrīd tur tiek īstenota apzināta cilvēku dzīvību apdraudēšana”. “Vai tad tiešām ir grūti nodrošināt visus cilvēkus, kuri to vēlas – tostarp arī ieslodzījuma vietā, kur inficēšanās risks ir ļoti augsts –, ar balstvakcīnām? Esmu šokēta par to, ka valdība saka – nāciet un vakcinējaties, un mēs darām visu, bet tajā pašā laikā valsts institūciju pārraudzībā esošās iestādēs šī politika netiek īstenota, to ignorē.”

Beidzamo reizi klātienē mīļoto vīru un dēla Artūra tēti Kristīne satikusi pirms deviņiem mēnešiem. Neklātienē bija iespēja sazināties vasarā, kad laulātais pāris sarunājies skaipā. “Sazināmies ar vēstulēm. No Aivara nedēļas laikā saņemu pat vairākas. Un priecājos par katru viņa zvanu, jo ne jau es varu piezvanīt, bet varam runāt tikai tad, kad viņam tas tiek atļauts,” tā Kristīne. Viņa nespēj valdīt sāpju un izmisuma asaras, turklāt pati vairs nespēj rast atbildi, kas tad viņai palīdz pašai nesalūzt, lai pārdzīvotu gan vīra apcietinājumu, gan šā brīža smagās veselības problēmas. “Ir ļoti grūti... Ja viss ir šādi...” sāpju asaras aptur sarunu.