Mācītāji atklāj mazzināmos faktus par Mārtiņa Brauna saistību ar Dievu un baznīcu

Mācītājam Mārim Santam viņš palicis atmiņā, kā viens no cilvēkiem, kurš viņu uzmundrinājis pēc „iziešanas no skapja”. Indra Skuja-Grīslis atceras, kā viņa ar komponistu sadarbojusies Svētdienas skolas lieluzvedumā Torņakalna baznīcā. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Juris Cālītis ar mīlestību atceras, kā Mārtiņš Brauns koncertēja ar viņa aprūpētājiem bērniem Zvannieku mājās. Ādažnieki ar prieku atceras gaiļa pacelšanu Baltezera baznīcas tornī.

„Paldies par Tavu īstumu, cilvēcību, vienkāršību un drosmi!”

Luterāņu mācītājs Māris Sants (tagad dzīvo un kalpo Lielbritānijā) „Facebook” atminas, ka savulaik pēc „iziešanas no skapja” un paziņojuma par savu netradicionālo seksuālo orientāciju, viņam toreiz uz ielas klāt pienācis Mārtiņš Brauns un izteicis uzmundrinājuma vārdus:
 
„Kādreiz sen atpakaļ Mārtiņš Brauns kādā Vecrīgas ielā pienāca pie manis un sacīja: „Sveiks Māri!”, un sniedza man roku. Mēs nebijām nekādā veidā iepazīstināti un man ievērojamā komponista žests bija milzīgs pārsteigums. Viņš sacīja apmēram kaut ko šādu: „Es atbalstu Tevi un apbrīnoju Tavu drosmi. Es saprotu, ka mums visiem ir vajadzīga mīlestība. Man prieks, ka Tu esi atklāts. Pat man, heteroseksuālim, ir tas labi, tas man dod brīvību būt” (precīzi gan neatceros katru vārdu).

Tas bija kāds 2005. vai 2006. gads. Laiks, kad reizēm mani uz ielas spļāva virsū, reizēm trolejbusos uz mani kliedza, šad tad uzbruka un presē mūs visus lamāja baznīcu vadītāji un šleseristi. Paldies Tev, mīļo Mārtiņ, par Tavu mākslu, bet arī par Tavu īstumu, cilvēcību, vienkāršību un drosmi. Man ir jāsaņemas, lai šo visu pateiktu. Jo patiesībā Tava mūzika un Tu jau mums visiem pietrūks. Lai Tev visas debesis atvērtas!”

Mūzika Svētdienas skolas uzvedumam

Pašreiz Kanādas latviešu luterāņu draudzēs kalpojošā mācītāja Indra Skuja-Grīslis pagājušajā gadsimta deviņdesmitajos gados darbojās Rīgas Lutera draudzes Svētdienas skolā, kuras uzvedumam mūziku bija sakomponējis Mārtiņš Brauns. Viņa par to laiku raksta:

“Fakts, ko daudzi nezina, bet atcerēsies senie draugi no Torņakalna. 90-to gadu sākumā, komponistam Mārtiņam Braunam bija brīnišķīga sadarbība ar Rīgas Lutera draudzes Svētdienas skolu, komponists uzrakstīja mūziku bērnu svētdienas skolas lieluzvedumam. Jā, un man kā bērnu ludziņas līdzautorei iznāca būt klāt un piedzīvot, kā šī mūzika tapa! Paldies, nekad neaizmirsīšu! Viņš vienkārši dāsni dalījās ar mūsu skolas bērniem ar savu laiku un talantu!”

„Visu mums var atņemt, tikai mīlu ne”

Savukārt mācītāja, bijušā  Latvijas teoloģijas fakultātes dekāna (tagad – docenta) Jura Cālīša dzīvesbiedre Sandra Dzenite-Cālīte, kura kopā ar vīru vada „Zvannieku” mājas, kuras dod sirds siltumu un pajumti dzīves apdalītajiem, raksta:

„Mīļo Mārtiņ Braun! Šovakar pavadām Tevi ceļā pie Tēva, klausoties Tavās, mums visiem tik dārgajās skaņās. Atceramies, kā Tu Zvanniekos ar lielu prieku, aizrautību veidoji ozolu jaunaudzi, kuru, kopā smejoties, tā arī nosaucām par Mārtiņa „birzi”... atceramies, kā Tu lielajā istabā ar mūsu bērniem muzicēji, gatavojoties iznācienam koncertā Anglikāņu baznīcā. Tu sēdēji pie savām, mums dāvinātajām klavierēm, un ar savu enerģiju piepildīji visu māju... atceramies, ar kādu spēku, pārliecību 2006. gadā iestājies par savu Rīgas Reformātu-Brāļu draudzes mācītāju Juri Cālīti. Paldies Tev par to! Mēs skumstam, pateicamies, priecājamies un turam Tevi, Mārtiņ, gaišā piemiņā. Tava Zvannieku ģimene; Tava Rīgas Reformātu-Brāļu draudze. 

Draudzes locekle Ilze Jansone Mārtiņam Braunam velta šādus vārdus: „Atmiņas ir interpretatīvas, un es nekad neesmu ieplūdusi Zvannieku saimē (sev par nožēlu). Bet es atceros to dievkalpojumu Mārstaļu ielā, kad daži konsistorijas melnsvārči eksaminēja, ko tad tas Cālītis savā draudzē sludina. Atceros, ka pianiste-ērģelniece nebija ieradusies un, atsaucoties Cālīša lūgumam, pie klavierēm liturğiju un dziesmas spēlēt sēdās Mārtiņš Brauns.
 
Atceros kaismīgās diskusijas pēc dievkalpojuma un kāda draudzes brāļa ironisko „tad visi būsim Cālīša sektā!” Atceros, ka draudze lēma - aiziet no LELB kopā ar mācītāju vai palikt.
 
Atceros, ka tad, kad lēmām aiziet, Brauns sāka spēlēt „Visu mums var atņemt, tikai mīlu ne”. Mēs cēlāmies un dziedājām līdzi, un no tā brīža, pat nekur nepiederīga, es sirdī nesu „Cālīša sektu” un vienmēr tai piederēšu (..) un mācoties mīlēt. 

Paldies Dievam, ka mums bija Mārtiņš Brauns. Mums visiem viņa pietrūks”. 

Pats mācītājs Juris Cālītis uz to atbild: „Paldies par aizpildītajiem atmiņu robiem. Tik svarīgus momentus biju aizmirsis - varbūt arī emociju pārlādiņš darīja savu. Cik ļoti būtiski tagad lielā Mārtiņa piemiņā Tu tik skaisti atcerējies. Mīļš paldies!”

Baltezera baznīcas torņa gaiļa dziesma

Mārtiņu Braunu ar labu vārdu piemin ne tikai tie garīdznieki, kuriem dažādu iemeslu dēļ nācās aiziet no konservatīvās LELB (arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca) un pievienoties LELBPasaulē (tautā vēl joprojām sauktai par „trimdas baznīcu”).

Baltezera (Ādažu) draudze savā „Facebook” kontā raksta: “Ādažu ev. lut. draudze piemin mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu. Paldies un līdzjūtība ģimenei! Mūžīgo mieru dod viņam, ak, Kungs!”, kavējoties atmiņās video ar Mārtiņa Brauna dalību Baltezera baznīca gaiļa iesvētīšanas pasākumā 2019. gada 14. aprīlī:

Jāpiebilst, ka Ādažu baznīca bija Mārtiņa Braunam, kurš dzīvoja Baltezerā, tuvākais dievnams.

Mārtiņš Brauns Vecauces baznīcā (2019. gada marts):

Mārtiņa Brauna dziesmu "Veltījums" ar Māras Zālītes vārdiem Ziemassvētku koncertā Rīgas jaunās Ģertrūdes baznīcā izpilda Stirāne un Artūrs Skrastiņš: