17. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Aija Brumermane - basketboliste.

1986. gadā Kristaps Saulītis - izdevniecības "Rīgas Viļņi" sporta žurnālists; redaktors.

1983. gadā Romāns Miloslavskis - peldētājs.

1968. gadā Ritums Ivanovs - mākslinieks.

1949. gadā Maija Sīpola - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un ārlietu darba prorektore, pianiste.

1946. gadā Arnis Gertners - Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs.

1946. gadā Raimonds Igolnieks - diriģents.

1943. gadā Atis Bīviņš - arhitekts.

1942. gadā Maija Riekstiņa - pianiste.

1942. gadā Andris Andreiko - dambretists, trīskārtējs pasaules čempions (miris 1976. gadā).

1930. gadā Jānis Vagris - padomju politiķis.

1884. gadā Voldemārs Ozols - virsnieks un militārais teorētiķis (miris 1949. gadā).

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Felisitija Džonsa - angļu aktrise.

1980. gadā Jekaterina Gamova - krievu volejboliste.

1979. gadā Kimi Raikonens - somu autosportists, pasaules F-1 čempions 2007. gadā.

1977. gadā Luišs Andrē Villašs-Boašs - portugāļu futbola treneris.

1974. gadā Janne Pūrtinens - somu mūziķis (grupas "HIM" taustiņinstrumentālists)

1974. gadā Metjū Makfeidens - britu aktieris.

1972. gadā Tarkans - Rietumvācijā dzimis turku mūziķis.

1972. gadā Eminems - amerikāņu reperis.

1971. gadā Kriss Kirkpatriks - amerikāņu dziedātājs ("'N Sync").

1969. gadā Vaiklefs Žans - Haiti mūziķis ("The Fugees") un aktieris, triju "Grammy" balvu ieguvējs.

1968. gadā Zigijs Mārlijs - jamaikiešu mūziķis.

1967. gadā Natālija Toziā - franču tenisiste.

1966. gadā Marks Getiss - angļu rakstnieks, scenāriju autors un aktieris ("Šerloks", "Doctor Who", "Troņu spēles").

1966. gadā Denijs Ferijs - amerikāņu basketbolists.

1962. gadā Džejs Hamfrīzss - bijušais amerikāņu basketbolists, pēcāk treneris.

1960. gadā Robs Māršals - amerikāņu kinorežisors.

1946. gadā Adams Mičņiks - poļu žurnālists, komunisma ēras disidents.

1921. gadā Marija Gorohovskaja - padomju vingrotāja (mirusi 2001.gadā).

1920. gadā Montgomerijs Klifts - amerikāņu aktieris (miris 1966. gadā).

1918. gadā Rita Heivorta - amerikāņu aktrise (mirusi 1987.gadā).

1915. gadā Arturs Millers - amerikāņu rakstnieks un dramaturgs (miris 2005.gadā). 1914. gadā Džerijs Sīgels - amerikāņu karikatūrists, viens no Supermena tēla radītājiem (miris 1996.gadā).

1912. gadā Jānis Pāvils I - Romas katoļu pāvests (miris 1978.gadā).

1900. gadā Džīna Artura - amerikāņu aktrise (miris 1991.gadā).

1817. gadā Saijeds Ahmeds Hans - Indijas musulmaņu reformators un politiķis (miris 1898.gadā).

1582. gadā Johans Gerhards - vācu luterāņu līderis (miris 1637.gadā).

Notikumi Latvijā

2018. gadā viņsaulē 30 gadu vecumā aiziet mūziķis un TV raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs.

2008. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņo par Latvijas uzņemšanu bezvīzu programmā.

2006. gadā no Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotes Jūras novērošanas un sakaru dienesta rezervē tiek atvaļināti pēdējā obligātā militārā dienesta iesaukuma 56 matroži.

2003. gadā Rīgā tiek atklāts Somijas lielākā tirdzniecības uzņēmuma "Stockmann" universālveikals.

2002. gadā Tramvaju un trolejbusu pārvaldes (TTP) ilggadējais direktors Aleksandrs Zālītis Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram iesniedz atlūgumu. Iepriekš Rīgas mērs bija atstādinājis Zālīti uz audita TTP veikšanas laiku.

2000. gadā Mežotnes pilī tiekas Krievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo, Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers, Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus un Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Krievijas un Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē tiek parakstīta vienošanās par darba grupas organizētās noziedzības apkarošanai izveidi.

1999. gadā Alūksnē pie Jaunās pils atklāj piemiņas plāksni Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.gadā kritušajiem Somijas karavīriem.

1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem paziņojumu sakarā ar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova dekrētu par karaspēka parādēm 7.novembrī pilsētās, kur izvietoti kara apgabalu štābi. Tiek uzsvērts, ka PSRS militārā spēka demonstrācija Latvijā ir pretrunā ar valsts suverinitāti, ir vērsta uz politiskās situācijas saasināšanu un vēlreiz demonstrē pasaules tautām, ka Latvija ir anektēta.

1987. gadā tiek sagatavots neatkarīgā žurnāla "Auseklis" pirmais numurs. Izdevēji lūdz LPSR Ministru Padomei atļauju oficiāli izplatīt žurnālu, bet tāda tiek liegta. 1986. gadā "Literatūra un Māksla" publicē Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu "Par Daugavas likteni domājot", kas bija vērsts pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību. Pēc tam sākās plaša Daugavas aizstāvēšanas masu kampaņa.

1921. gadā ļaunprātīgi tiek aizdedzināta Satversmes sapulces izmantotā ēka (agrākais Vidzemes bruņniecības nams). Ugunsgrēkā izdega galvenā reprezentācijas zāle, kuru izmantoja kā Sēžu zāli. To atjaunoja pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, piemērojot Latvijas Republikas parlamenta vajadzībām. Nedaudz tika pārveidotas arī pārējās reprezentācijas telpas. 1922.gada 3.novembrī atjaunotajās telpās notika pēdējā Satversmes sapulces sēde, bet 7.novembrī - pirmā Saeimas sēde.

1905. gadā tiek publicēts cara manifests, kas sola sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību.

Notikumi pasaulē

2007. gadā svinīgā ceremonijā ASV Kapitolija ēkā Tibetas budistu garīgajam līderim Dalailamam tiek pasniegta ASV Kongresa Zelta medaļa, kas ir augstākais civilais apbalvojums Amerikas Savienotajās Valstīs.

2006. gadā ASV iedzīvotāju skaits sasniedz 300 miljonus.

2003. gadā Taipejas debesskrāpja "Taipei 101" celtniecībā tiek sasniegts celtnes augstākais punkts, 508 metrus augsto biroju namu padarot par pasaules augstāko celtni un uz otro vietu nobīdot Malaizijas "Petronas" torņus.

2001. gadā Jeruzalemē tiek nošauts Izraēlas tūrisma ministrs Rehavams Zeevi. Atbildību uzņemas Palestīnas Atbrīvošanas tautas fronte (PFLP).

1998. gadā bijušais Čīles diktators Augusto Pinočets pēc Spānijas izdošanas pieprasījuma tiek arestēts Londonā, kur viņš atguvās pēc operācijas.

1997. gadā, trīsdesmit gadus pēc leģendārā kreisā kaujinieka Ernesto Če Gevaras nogalināšanas Bolīvijā Kuba beidzot viņu apglabā mauzolejā Santaklaras pilsētā valsts vidienē.

1994. gadā ANO vidutāji paziņo, ka Angolas valdība un grupējuma UNITA kaujinieki panākuši principiālu vienošanos par gandrīz 20 gadus ilgā pilsoņu kara izbeigšanu.

1994. gadā Jordānija un Izraēla vienojas par līgumu, kas izbeidz 46 gadus pastāvējušo karastāvokli starp abām valstīm.

1989. gadā 103 nāciju pārstāvētais Apdraudēto sugu starptautiskās tirdzniecības konvents apstiprina ziloņkaula tirdzniecības aizliegumu visā pasaulē.

1989. gadā Sanfrancisko līča reģionu satricina nāvējošākā zemestrīce ASV kopš 1906.gada, nogalinot 67 cilvēkus.

1980. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete II tiekas ar pāvestu Jāni Pāvilu II, kļūstot par pirmo britu monarhu, kas oficiālā vizītē apmeklējis Vatikānu.

1979. gadā Nobela Miera prēmija tiek piešķirta Mātei Terēzei.

1973. gadā arābu valstis, kas iegūst naftu, samazina ieguvi un paaugstina cenas, šādi izdarot spiedienu pret ASV par to atbalstu Izraēlai.

1968. gadā Meksikas olimpisko spēļu apbalvošanas ceremonijā uz podesta stāvošie afroamerikāņu vieglatlēti Tomijs Smits un Džons Karloss, kas saņēma attiecīgi zelta un bronzas medaļas 200 metru skrējienā, ASV himnas atskaņošanas laikā demonstrē melnādaino diskriminācijas protesta žestu - virs galvas paceltu dūrē savilktu roku. 1961. gadā Parīzē notiek sadursmes starp policiju un demonstrantiem pret Francijas koloniālo pārvaldi Alžīrijā. Varas iestādes apgalvo, ka sadursmēs nogalināti tikai trīs cilvēki, taču cilvēktiesību organizācijas ziņo par vairāk nekā 240 nogalinātajiem. 1945. gadā cilvēku masas Argentīnā pieprasa Huana Perona atbrīvošanu. Šī diena tiek uzskatīta par peronisma dzimšanu.

1941. gadā Otrajā pasaules karā vācu zemūdene pirmo reizi uzbrūk amerikāņu kuģim. 1933. gadā, bēgot no nacistiem, Alberts Einšteins no Vācijas pārceļas uz ASV.

1931. gadā mafijas vadonis Als Kapone ASV tiek notiesāts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

1917. gadā briti Pirmajā pasaules karā sāk Vācijas bombardēšanu.

1912. gadā Bulgārija, Grieķija un Serbija piesaka karu Osmaņu impērijai, pievienojoties Melnkalnei Pirmajā Balkānu karā.

1902. gadā Detroitā tiek izgatavota pirmā automašīna "Cadillac".

1888. gadā Tomass Edisons patentē optisko fonogrāfu jeb filmu kameru.

1662. gadā Anglijas karalis Čārlzs II pārdod Dankērku Francijai par 40 000 sterliņu mārciņu.

1346. gadā kaujā Kalē Skotijas karali Deividu II sagūsta Anglijas karalis Edvards III un iesloga viņu Londonas Tauerā uz 11 gadiem.

1244. gadā Forbī kaujā ēģiptieši un kvarezmiešu algotņi sakauj krustnešu armiju.

539. gada p.m.ē. Persijas karalis Kurošs Lielais iemaršē Babilonas pilsētā, atbrīvojot ebrejus no gandrīz 70 gadus ilga izsūtījuma un izplatot pirmo cilvēktiesību deklarāciju.