9. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Pāvels Doroševs - futbola vārtsargs, trīskārtējs Latvijas čempions.

1977. gadā Diāna Baibusa - pianiste.

1975. gadā Kārlis Anitens - dramaturgs, scenārists, producents, režisors un aktieris.

1970. gadā Sergejs Boldaveško - hokejists.

1958. gadā Dainis Porgants - aktieris, dziedātājs.

1954. gadā Genādijs Zujevs - smaiļošanas treneris.

1939. gadā Leonīds Strekalovskis - vieglatlētikas treneris (miris 2021. gadā).

1935. gadā Elmārs Grēns - bioķīmiķis, zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors.

1924. gadā Alberts Spoģis - dzejnieks, žurnālists (miris 2020. gadā).

1890. gadā Jānis Mediņš - komponists un diriģents (miris 1966. gadā).

Jubilāri pasaulē

1996. gadā Bella Hadida - amerikāņu modele.

1986. gadā Lora Manodū - franču peldētāja.

1980. gadā Henrīks Sēterbergs - zviedru hokejists.

1979. gadā Brendons Ruts - amerikāņu aktieris.

1978. gadā Nikijs Bērns - īru mūziķis ("Westlife").

1975. gadā Marks Viduka - austrāliešu futbolists.

1975. gadā Šons Lenons - angļu mūziķis.

1970. gadā Annika Sērenstama - zviedru golfa spēlētāja.

1970. gadā Kenijs Andersons - amerikāņu basketbolists.

1969. gadā P.Dž. Hārvija - angļu mūziķe.

1969. gadā Stīvs Makkvīns - britu režisors, producents un scenāriju autors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1966. gadā Deivids Kemerons - bijušais Lielbritānijas premjerministrs.

1964. gadā Gijermo del Toro - meksikāņu kinorežisors.

1962. gadā Horhe Buručaga - argentīniešu futbola leģenda, 1986. gada Pasaules kausa finālspēles uzvaras vārtu guvējs.

1959. gadā Boriss Ņemcovs - krievu politiķis, Kremļa kritiķis (miris 2015. gadā).

1958. gadā Maikls Parē - amerikāņu aktieris.

1958. gadā Els Jurgensens - amerikāņu mūziķis ("Ministry").

1954. gadaā Skots Bekljula - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1953. gadā Tonijs Šelhaubs - amerikāņu aktieris.

1952. gadā Šērona Osborna - britu mūzikas menedžere, mūziķa Ozija Osborna sieva.

1950. gadā Džodija Viljamsa - amerikāņu skolotāja un labdarības aktīviste, Nobela miera prēmijas laureāte.

1948. gadā Džeksons Brauns - amerikāņu mūziķis.

1948. gadā Olivers Hārts - ASV zinātnieks, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

1946. gadā Tansu Čillere - bijusī Turcijas premjerministre.

1944. gadā Džons Entvistls - britu mūziķis ("The Who", miris 2002.gadā).

1940. gadā Džons Lenons - britu mūziķis ("The Beatles", miris 1980.gadā).

1938. gadā Heincs Fišers - Austrijas prezidents.

1935. gadā Princis Edvards - Kentas grāfs.

1933. gadā Pīters Mensfīlds - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1926. gadā Jevgeņijs Jevstigņejevs - krievu aktieris (miris 1992. gadā).

1911. gadā Džo Rozentāls - amerikāņu fotogrāfs, Pulicera prēmijas laureāts, Otrā pasaules kara leģendārā foto "Paceļot karogu Ivodzimā" autors (miris 2006.gadā).

1908. gadā Žaks Tatī - franču kinorežisors (miris 1982.gadā).

1892. gadā Ivo Andričs - serbu-horvātu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1975.gadā).

1892. gadā Marina Cvetajeva - krievu dzejniece (mirusi 1941.gadā).

1879. gadā Makss fon Laue - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1960.gadā).

1874. gadā Nikolajs Rērihs - krievu gleznotājs, rakstnieks un mistiķis (miris 1947.gadā).

1859. gadā Alfreds Dreifūss - Francijas armijas virsnieks (miris 1935.gadā).

1852. gadā Hermans Emils Fišers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1919.gadā).

1757. gadā Šarls X - Francijas karalis (miris 1836.gadā).

1585. gadā Heinrihs Šics - vācu komponists (miris 1672.gadā).

1328. gadā Pēteris I - Kipras karalis (miris 1369.gadā).

1261. gadā Deniss - Portugāles karalis (miris 1325.gadā).

1201. gadā Robērs de Sorbons - franču teologs un Sorbonas koledžas dibinātājs (miris 1274.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā premjers Aigars Kalvītis Latvijas sieviešu basketbola izlasei pasniedz Ministru prezidenta atzinības rakstus par veiksmīgo sniegumu Eiropas čempionātā.

2006. gadā valdības koalīcijas partijas vienojas Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzīt Aigaru Kalvīti.

2004. gadā Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas sēdē par jauno prezidentu ievēl iepriekšējo organizācijas ģenerālsekretāru Aldonu Vrubļevski.

2003. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka, izraidot Tatjanas Sļivenko ģimeni no valsts, Latvija nesamērīgi iejaukusies Sļivenko privātajā dzīvē un tiesībās uz mājokli. Tomēr šīs ģimenes prasība atzīta par pamatotu tikai vienā no 12 sūdzībām, arī tiesas piespriestā kompensācija ir 20 reizes mazāka nekā prasītā.

2002. gadā Eiropas Komisija publisko gadskārtējo ziņojumu, kurā iesaka 2004.gadā Eiropas Savienībā (ES) uzņemt Latviju un vēl deviņas citas kandidātvalstis. Komisija rekomendē 2004.gadā ES uzņemt Latviju, Poliju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju, Lietuvu, Igauniju, Slovēniju, Kipru un Maltu. Ar šīm valstīm iestāšanās sarunas jāpabeidz līdz 2002.gada beigām. Latvija iestāšanās sarunas beidz 2002.gada 13.decembrī un saņem uzaicinājumu iestāties ES.

2001. gadā Tallinā septiņas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu energokompānijas paraksta sadarbības memorandu par starptautiskā projekta "Estlink" realizāciju. Līgumu paraksta "Eesti Energia AS" no Igaunijas, VAS "Latvenergo" no Latvijas un vēl pieci enerģētikas uzņēmumi no Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas, no kuriem lielākā daļa ir valsts kompānijas.

2000. gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs Briselē paraksta līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Vides aģentūrā.

1999. gadā Latvijas Tautas frontes (LTF) 9.kongresā tiek nolemts, ka sabiedriskā organizācija LTF pašlikvidējas un izbeidz savu darbību juridiskās personas statusā.

1998. gadā autoavārijā iet bojā dramaturgs Pēteris Pētersons un viņa dzīvesbiedre.

1998. gadā Aizsardzības ministrija ierosina dienesta izmeklēšanu par Zemessardzes līdzekļu izlietojumu Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Eihmaņa dienesta dzīvokļa remontam Rīgā, Ģertrūdes ielā 16, jo parādījusies informācija, ka Eihmaņa dzīvokļa remontam no Zemessardzes līdzekļiem iztērēti aptuveni 40 000 latu.

1998. gadā Budapeštā tiek nodibināta Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu centrālo depozitāriju asociācija. Latviju dibināšanas sapulcē pārstāv Latvijas Centrālā depozitārija prezidents Mārtiņš Rikšis.

1992. gadā Baltijas reģiona virsnieku sapulču koordinācijas padome pasludina moratoriju Krievijas karaspēka izvešanai no Baltijas valstīm, motivējot to ar neatrisinātajām sociālajām problēmām.

1940. gadā tiek izpildīta 1940.gada 3.oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1.Dagdas, 2.Zilupes, 3.Abrenes, 5.Krāslavas bataljona izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. Šajā dienā, izpildot pavēli, tiek arestēti un represēti vairāk nekā 100 robežsargi, kas savus dienesta pienākumus pildīja uz valsts austrumu robežas.

1906. gadā tiek izdots Rīgas mācību apgabala kuratora D.Ļevšina rīkojums, kas atļauj tautskolām pirmās divas ziemas mācības pasniegt mātes valodā, izņemot astoņas krievu valodas mācību stundas nedēļā. Šī kārtība paliek spēkā līdz 1913.gada rudenim.

1334. gadā Rīgā notiek Livonijas ordeņa kapitula paplašinātā sanāksme, kurā piedalās Vācu ordeņa virsmestra sūtņi, to skaitā ordeņa galvenais maršals Dītrihs fon Altenburgs, lai Livonijas ordenim ar padomiem palīdzētu likumu izstrādāšanā.

Notikumi pasaulē

2015. gadā Nobela Miera prēmija tiek piešķirta Tunisijas Nacionālā dialoga kvartetam par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011.gada revolūcijas.

2006. gadā Ziemeļkoreja veic savu pirmo kodolizmēģinājumu.

2005. gadā Lielbritānijas dzelzceļa sistēmā tiek pilnībā aizliegta smēķēšana.

2005. gadā Ķīnas amatpersonas paziņo, ka pasaules augstākā kalna Everesta augstums ir 8844,38 metri virs jūras līmeņa, kas ir par gandrīz četriem metriem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim.

2004. gadā Afganistānā notiek pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvar Hamids Karzai.

2002. gadā Krievija rīko pirmo tautas skaitīšanu kopš Padomju Savienības sabrukuma.

1997. gadā viesuļvētra "Paulīne" Meksikas kūrortā Akapulko prasa vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības.

1990. gadā Nelsons Mandela atgriežas Dienvidāfrikas bēdīgi slavenajā Robena salas cietumā, kur viņš bija ieslodzīts 20 gadus, un aizvada emocionālas tikšanās ar cietumniekiem.

1989. gadā oficiāla Padomju Savienības ziņu aģentūra vēsta par NLO piezemēšanos Voroņežā.

1989. gadā Austrumvācijas pilsētā Leipcigā 70 000 demonstrantu pieprasa opozīcijas grupu legalizāciju un demokrātiskas reformas.

1986. gadā ASV sāk raidīt telekanāls "Fox".

1981. gadā Francija atceļ nāvessodu.

1975. gadā Nobela Miera prēmiju saņem padomju disidents un cilvēktiesību aktīvists Andrejs Saharovs.

1974. gadā 66 gadu vecumā mirst vācu uzņēmējs Oskars Šindlers, kurš Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba apmēram 1200 ebrejus.

1970. gadā Kambodža pasludina sevi par Khmeru Republiku.

1967. gadā Bolīvijas spēki nogalina Argentīnā dzimušo kaujinieku līderi un revolucionāru Ernesto Če Gevaru.

1963. gadā Itālijas ziemeļaustrumos pārplūst Vaionta dambis, appludinot četrus ciematus un nogalinot vairāk nekā 2000 cilvēkus.

1962. gadā Uganda iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1958. gadā 82 gadu vecumā mirst pāvests Pijs XII, kurš Romas katoļu baznīcu vadīja Otrā pasaules kara laikā.

1944. gadā padomju līderis Josifs Staļins un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils Maskavā sāk deviņas dienas ilgu konferenci, lai apspriestu karu ar Vāciju un Eiropas nākotni.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nakts gaisa uzlidojumā Vācijas lidmašīnas sabombardē Svētā Pāvila katedrāli Londonā.

1934. gadā Marseļā tiek nogalināts Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs un Francijas ārlietu ministrs Luī Barto.

1914. gadā Beļģijas pilsēta Antverpene nonāk Vācijas spēku kontrolē.

1824. gadā Kostarika atceļ verdzību.

1820. gadā Gvajakila pasludina neatkarību no Spānijas.

1806. gadā Prūsija piesaka karu Francijai.

1799. gadā pie Holandes krastiem nogrimst britu kuģis "HMS Lutine", aiznesot dzelmē 240 cilvēkus un 1,2 miljonus sterliņu mārciņu vērtu kravu.

1760. gadā Septiņu gadu karā Krievijas armija okupē Berlīni.

1514. gadā Francijas karalis Luī XII salaulājas ar Mēriju Tjūdori.

1238. gadā Aragonas karalis Haime I iekaro Valensiju un dibina Valensijas karalisti.

1075. gadā par Horvātijas karali tiek kronēts Dmitars Zvonimirs.

1000. gadā norvēģu ceļotājs Leifs Eriksons sasniedz Ziemeļameriku.