12. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1934. gadā Gunārs Zemgals - mākslinieks, scenogrāfs (miris 2018. gadā).

1968. gadā Māris Olte - vides eksperts, žurnālists, aktieris.

1969. gadā Arvis Piziks - riteņbraucējs.

1967. gadā Aleksandrs Šabalovs - šahists, lielmeistars, tagad pārstāv ASV, četrkārtējs ASV čempions.

1978. gadā Nauris Skraustiņš - kamaniņu braucējs.

1983. gadā Jurijs Sokolovs - futbolists.

1985. gadā Rihards Lepers – aktieris.

Jubilāri pasaulē

1494. gadā Fransuā I - Francijas karalis (miris 1547.gadā.)

1812. gadā Ričards Ho - amerikāņu izgudrotājs un rūpnieks, iespiedpreses izstrādātājs (miris 1886.gadā).

1818. gadā Ričards Getlings - amerikāņu ieroču izgudrotājs, Getlinga ložmetēja radītājs (miris 1903.gadā).

1913. gadā Džese Ovens - melnādains amerikāņu vieglatlēts, kas šokējis Ādolfu Hitleru, iegūstot četras zelta medaļas Berlīnes olimpiādē (miris 1980.gadā).

1921. gadā Staņislavs Lems - poļu filozofs, rakstnieks, satīriķis un publicists (miris 2006. gadā).

1931. gadā Ians Holms - angļu aktieris (miris 2020. gadā).

1933. gadā Tatjana Doroņina - krievu aktrise.

1944. gadā Berijs Vaits - amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis, komponists un ierakstu producents (miris 2003. gadā).

1945. gadā Ričards Tālers - amerikāņu ekonomists, Nobela balvas ieguvējs 2017. gadā.

1951. gadā Džo Pantoliano - amerikāņu aktieris, ieguvis "Emmy" balvu par lomu seriālā "Soprano ģimene".

1957. gadā Hanss Cimmers - vācu komponists, filmu mūziku autors, "Oskara" ieguvējs par labāko oriģinālmūziku animācijas filmai "Karalis Lauva".

1958. gadā Vilfredo Benitess - puertorikāņu bokseris.

1961. gadā Milēna Fārmere - franču dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.

1967. gadā Luiss C.K. - amerikāņu komiķis, aktieris un režisors.

1972. gadā Džeisons Steitems - angļu aktieris.

1973. gadā Pols Volkers - amerikāņu aktieris (miris 2013. gadā).

1973. gadā Dārens Kempbels - britu vieglatlēts.

1977. gadā Džeimss Makartnijs - britu mūziķis.

1977. gadā 2 Chainz - amerikāņu reperis.

1980. gadā Jao Mins - ķīniešu basketbolists, astoņkārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks, trīskārtējs Āzijas kausa ieguvējs, tagad Ķīnas Basketbola asociācijas prezidents.

1981. gadā Dženifera Hadsone - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1986. gadā Emija Rouzuma - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

Notikumi Latvijā

1204. gadā viens no lībiešu virsaišiem - Turaidas vecākais Kaupo - atgriežas no ceļojuma uz Romu, tādējādi, pāvesta Innocenta III pamudināts un apdāvināts, viņš pievērsās kristīgajai ticībai.

1234. gadā Zobenbrāļu pakļautais Kurzemes novads tiek pārveidots par Kurzemes bīskapiju, kur par pirmo bīskapu ieceļ Engelbertu.

1237. gadā pirmo reizi oficiāli ar dokumentiem tiek iezīmētas Rīgas, Kurzemes un Zemgales teritoriju robežas. To veic pāvesta legāts Modenas Vilhelms, tādējādi iezīmējot Livonijas diecēžu robežas, bet faktiski nosakot minēto vietu robežas, kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.

1517. gadā Rīgā ierodas viens no reformācijas kustības aizsācējiem Latvijā Andreass Knopke.

1919. gadā Latvijas pagaidu valdība, kuras priekšgalā ir Kārlis Ulmanis, saņem Krievijas piedāvājumu uzsākt miera sarunas, tādējādi 1920.gadā tiek parakstīts abu valstu robežlīgums un tika atzīta Latvija kā neatkarīga valsts.

1929. gadā 64 gadu vecumā mirst izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs un teātra darbinieks Rainis (Jānis Pliekšāns).

1934. gadā Ženēvā Tautu Savienības sesijas laikā triju Baltijas valstu ārlietu ministri paraksta Saprašanās un sadarbības līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Šī līguma iespaidā tiek izveidota tā sauktā Baltijas Antante.

1959. gadā sākas pirmās Raiņa (kopš 1963.gada - Dzejas) dienas.

1999. gadā Jelgavā tiek atklāta piemiņas plāksne Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Piemiņas plāksne Akadēmijas un Lielās ielas skvērā tiek atklāta, pieminot Čakstes 140 gadu jubileju.

2007. gadā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē Madridē svinīgā ceremonijā tiek uzņemta leģendārā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova.

Notikumi pasaulē

1609. gadā Angļu pētnieks Henrijs Hadsons atklāj Hudzonas (Hadsona) upi ASV austrumu piekrastē.

1683. gadā vairākas Eiropas armijas pievienojas Vīnes kaujai pret turku spēkiem. Divas dienas ilgajā kaujā Austrijas un poļu spēki sakauj osmaņu karavīrus, atbrīvojot Vīni. Turki kaujā zaudē aptuveni 15 000 vīru, bet Habsburgu un poļu spēki ap 4000.

1857. gadā apmēram 160 jūdzes no Ziemeļkarolīnas piekrastes nogrimst kuģis "SS Central America", aiznesot dzelmē 426 pasažieru dzīvības un 13-15 tonnas zelta, kas iegūts Sanfrancisko "zelta drudža" laikā.

1919. gadā Ādolfs Hitlers pievienojas Vācu Strādnieku Partijai.

1935. gadā ASV miljonārs Hovards Hjūss ar savu izstrādāto lidmašīnu sasniedz ātrumu 567,21 km/h, sasniedzot pirmo no saviem daudzajiem aviācijas rekordiem.

1938. gadā Nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers pieprasa autonomiju vāciešu apdzīvotajai Čehoslovākijas provincei Sudetijai.

1940. gadā četri pusaudži, dodoties pakaļ savam sunim alā netālu no Francijas pilsētas Lasko, atklāj aptuveni 13 000 gadus vecus alu zīmējumus, kas ir vieni no senākajiem zināmajiem alu zīmējumiem.

1953. gadā par Padomju Savienības Komunistiskās partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru tiek ievēlēts Ņikita Hruščovs.

1968. gadā Albānija paziņo par izstāšanos no Varšavas pakta valstīm.

1970. gadā Londonas Hītrovas lidostā pirmo reizi piezemējas virsskaņas aviolaineris "Concorde", izraisot virkni sūdzību par sacelto troksni.

1972. gadā Islandes karakuģis Ziemeļjūrā nogremdē divus britu zvejas tralerus, sākoties abu valstu "mencu karam".

1990. gadā Austrumvācija, Rietumvācija un Otrā pasaules kara laika sabiedrotās valstis paraksta līgumu par apvienotas Vācijas suverenitātes atjaunošanu un definē tās starptautisko statusu.

1992. gadā paceļas ASV kosmosa kuģis "Endeavour", kura apkalpē ietilpst Marks Lī un Džena Deivisa - pirmais precētais pāris Visumā.

2005. gadā Honkongā tiek atklāta Disnejlenda.