3. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1983. gadā Intars Dambis - bobslejists, Eiropas čempions un pasaules čempionāta bronzas medaļnieks.

1967. gadā Edgars Zalāns - arhitekts un politiķis, bijis Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kā arī Saeimas deputāts.

1966. gadā Valentīna Gotovska - tāllēcēja.

1965. gadā Mārtiņš Rikšis - AS "Eko Investors" fondu pārvaldnieks.

1959. gadā Helēna Demakova - bijusī kultūras ministre, mākslas kritiķe.

1959. gadā Ivars Eglītis – bijušais veselības ministrs, Kuldīgas slimnīcas direktors.

1952. gadā Inese Vaidere - ekonomiste un politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte.

1951. gadā Dagnija Staķe - pedagoģe un politiķe, bijusi labklājības ministre.

1949. gadā Rolands Zagorskis-Rolands - aktieris.

1941. gadā Sergejs Dolgopolovs - politiķis, bijis vairāku sasaukumu Saeimas un Rīgas domes deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

1940. gadā Andrejs Skaģers - Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs un profesors.

1932. gadā Lija Brīdaka - dzejniece.

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Žeroms Boatengs - Vācijas futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra trešās vietas ieguvējs, 2012. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas laureāts.

1979. gadā Žulio Sesars - brazīliešu futbola vārtsargs, 2004. gada "Copa America" uzvarētājs, divkārtējs Konfederāciju kausa ieguvējs.

1979. gadā Tomislavs Miliševičs - amerikāņu mūziķis un ierakstu producents, bijis grupas "Thirty Seconds to Mars" ģitārists.

1977. gadā Ūlofs Mellbergs - zviedru futbolists.

1975. gadā Kristobals Iē - franču hokeja vārtsargs, Stenlija kausa ieguvējs.

1973. gadā Deimons Studemairs - amerikāņu basketbolists.

1970. gadā Garets Soutgeits - angļu futbolists, tagad treneris.

1965. gadā Čārlijs Šīns - amerikāņu aktieris.

1955. gadā Stīvs Džonss - angļu mūziķis ("Sex Pistols").

1953. gadā Eriks Bells - īru ģitārists ("Thin Lizzy").

1953. gadā Žans Pjērs Ženē - franču kinorežisors un scenāriju autors.

1947. gadā Hjells Magne Bunnevīks - bijušais Norvēģijas premjerministrs.

1942. gadā Als Džardīns - amerikāņu mūziķis, ("Beach Boys").

1938. gadā Rjodzi Nojori - japāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1928. gadā Gastons Torns - bijušais Eiropas Komisijas prezidents (miris 2007.gadā).

1905. gadā Karls Deivids Andersons - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1991.gadā).

1900. gadā Urho Kekonens - astotais Somijas prezidents (miris 1986.gadā).

1899. gadā Frenks Makfārleins Bērnerts - austrāliešu biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1985.gadā).

1875. gadā Ferdinands Poršs - austriešu automašīnu inženieris (miris 1951.gadā).

1869. gadā Frics Pregls - austriešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1930.gadā).

1856. gadā Luiss Henrijs Salivans - amerikāņu arhitekts, "modernisma tēvs" (miris 1924.gadā).

1781. gadā Eižens de Buarnē - Napoleona sievas Žozefīnes dēls (miris 1824.gadā).

1499. gadā Diāna de Puatjē - Francijas karaļa Anrī II mīļākā (mirusi 1566.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Rēzeknē notiek pilsētas 720 gadu jubilejas svētku galvenie pasākumi.

2005. gadā tiek svinēta Slokas pilsētas 750 gadu jubileja.

2003. gadā Rīgā viesojas Berlīnes pilsētas delegācija, kurā ir Berlīnes birģermeistars Klauss Voveraits, ekonomikas, darba un sieviešu lietu senators Haralds Volfs, Berlīnes Jaunķelnes rajona birģermeistars Haincs Buškovskis. Vizītes laikā Berlīnes birģermeistars Rundāles muzeja direktoram Imantam Lancmanim dāvina pēc 18.gadsimtā klasicisma stilā radītās "Kurzemes servīzes" parauga darinātu servīzi, kuras pirmais eksemplārs savulaik veidots pēdējam Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam.

2002. gadā, uzklausot konkursa komisijas sniegto informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam pretendentiem, valdība nolemj ieteikt Saeimai KNAB priekšnieka amatā iecelt advokātu Jāni Jonāsu. 19.septembrī Saeima noraida viņa kandidatūru KNAB vadītāja amatam.

2002. gadā sākas Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus valsts vizīte Latvijā.

2001. gadā VEF "Minox" fotoaparāta radītājam, konstruktoram un izgudrotājam Valteram Capam pasniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diplomu.

2001. gadā Latvijā viesojas Beļģijas vēstnieks NATO Barons Tjerī de Grubens, Luksemburgas vēstnieks NATO Žans Žaks Kasels un Nīderlandes vēstnieks NATO Nikolass Hendriks Bīgmans.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas vizītē uz Ņujorku, lai piedalītos ANO Tūkstošgades asamblejas sammitā.

1999. gadā notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas 80.gadadienas svinības.

1999. gadā Rīgā tiek atklāts atjaunotais "Laimas" pulkstenis.

1918. gadā Rīgā, tagadējā Baumaņa skvērā, pretī Rīgas apgabaltiesai, tika atklāts piemineklis - vācu karavīru skulptūra, kas tautā plašāk zināms ar nosaukumu "Koka Fricis". Šādus pieminekļus vācieši uzstādīja Pirmā pasaules kara laikā iekarotajās teritorijās. Šādu nosaukumu piemineklis ieguvis, jo skulptūra un tās pamatne bija veidota no koka, savukārt katrs okupācijas varai lojāls pilsonis, kurš iestājās par Rīgas pievienošanu Vācijai, varēja iesist postamentā naglu. Pēc tam, kad Rīga nonāca lielinieku varā ar Pēteri Stučku priekšgalā, karavūra vietā uzstādīja krūšutēlu Kārlim Marksam. Kad Latvija ieguva neatkarīgas valsts statusu, krūštēls tika noņemts, bet postaments palika stāvam, kuru nojauca tikai 1924.gada 8.maijā.

1886. gadā sāk iznākt jaunstrāvnieku dienas laikraksts "Dienas Lapa".

Notikumi pasaulē

2009. gadā pēc vairāk nekā diviem mēnešiem kopš amerikāņu popmūzikas zvaigznes Maikla Džeksona nāves 25.jūnijā Losandželosas kapsētā "Forest Lawn Memorial Park" tiek guldītas viņa mirstīgās atliekas.

2007. gadā 43 gadu vecumā Lielbritānijā mirst Džeina Tomlinsone, kura kļuva par iedvesmas avotu cīņai pret neārstējamu vēzi, piedaloties maratonos, apceļojot ASV teritoriju un savācot pusotru miljonu sterliņu mārciņu labdarības akcijā.

2004. gadā Krievijas spēki iebrūk čečenu kaujinieku sagrābtajā Beslanas skolā Ziemeļosetijā, kur par ķīlniekiem turēti vairāk nekā 1200 skolēnu, vecāku un skolotāju. Neveiksmīgajā ķīlnieku atbrīvošana operācijā iet bojā 344 civiliedzīvotāji, no kuriem 186 bija bērni, un vēl vairāki simti tiek ievainoti.

2002. gadā interneta failu apmaiņas dienests "Napster" iesniedz bankrota pieteikumu pēc tam, kad ASV tiesa bloķē tā pārdošanu Vācijas mediju grupai "Bertelsmann AG".

2000. gadā pāvests Jānis Pāvils kanonizē 19.gadsimta pāvestu Piju IX, neskatoties uz protestiem no ebreju un liberālo katoļu puses.

1996. gadā ASV uzsāk vienu no lielākajiem uzbrukumiem Irākai Persijas līča karā, izšaujot 27 spārnotās raķetes uz mērķiem Irākas dienvidos atbildē uz Irākas uzbrukumiem kurdiem.

1995. gadā tiek dibināta interneta izsoļu kompānija "eBay".

1994. gadā Krievija un Ķīna vienojas izbeigt gadu desmitiem ilgo naidīgumu un pārvietot savstarpēji nomērķētās kodolraķetes.

1993. gadā Kambodžas valdība vienojas par konstitucionālas monarhijas atjaunošanu ar karaļa Norodoma Sihanuka atgriešanos tronī.

1991. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija lūdz tās uzņemt ANO.

1991. gadā mirst itāļu izcelsmes amerikāņu kinorežisors Frenks Kapra.

1989. gadā brīdi pēc pacelšanās no Havanas lidostas avarē Kubas aviokompānijas lidmašīna, bojā ejot 126 pasažieriem un apkalpes locekļiem un vēl 45 cilvēkiem uz zemes.

1984. gadā stājas spēkā jaunā Dienvidāfrikas Republikas konstitūcija, kas sadala parlamentu trijās palātās pēc rasu principa.

1976. gadā ASV kosmosa kuģis "Viking 2" piezemējas uz Marsa un sāk nosūtīt atpakaļ uz Zemi fotogrāfijas no Sarkanās planētas virsmas.

1969. gadā 79 gadu vecumā mirst Vjetnamas prezidents Ho Šimins, kas uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem komunistu līderiem.

1967. gadā Zviedrijā mainās autobraukšanas puses, no kreisās pārejot uz braukšanu pa labo autoceļa pusi.

1962. gadā 68 gadu vecumā mirst amerikāņu dzejnieks Edvards Estlins Kamingss.

1939. gadā pēc Vācijas iebrukuma Polijā, Lielbritānija un Francija, kā arī Austrālija un Jaunzēlande, piesaka karu Vācijai.

1935. gadā Malkolma Kembela automašīna Bonnevilas sāls līdzenumos ASV Jūtas štatā sasniedz ātrumu 301 jūdzes stundā (485 km/h), kas ir pirmais oficiāli reģistrētais sauszemes transporta līdzekļa ātrums virs 300 jūdzēm stundā.

1933. gadā krievu alpīnists Jevgeņijs Abalakovs iekaro augstāko virsotni Padomju Savienībā - 7495 metrus augsto Komunisma smaili.

1914. gadā par Romas katoļu pāvestu tiek ievēlēts kardināls Džakomo Della Kjesa, kurš izvēlas sev Benedikta XV vārdu.

1878. gadā izklaides braucienu kuģim "Princess Alice" ietriecoties Baivela pilī Temzas upes krastā, iet bojā vairāk nekā 640 cilvēki.

1783. gadā ASV un Lielbritānijas karaliste paraksta Parīzes miera līgumu, izbeidzot Amerikas neatkarības karu.

1188. gadā Vestminsteres abatijā tiek kronēts Anglijas karalis Ričards I, kas pazīstams arī kā Ričards Lauvassirds.

301. gadā tiek nodibināta Sanmarīno, kas ir viena no mazākajām valstīm pasaulē un vecākā pasaulē vēl joprojām pastāvošā republika.