27. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1968. gadā Imants Parādnieks - uzņēmējs un politiķis, bijis trīs Saeimu deputāts.

1962. gadā Jānis Straume - ārsts, politiķis, bijis Saeimas priekšsēdētājs.

1957. gadā Lolita Bemhena - uzņēmēja, miljonāre.

1950. gadā Aira Andriksone - tūrisma nozares eksperte.

1948. gadā Aleksandrs Kiršteins - bijušais Saeimas deputāts.

1944. gadā Mamerts Vaivads - uzņēmējs.

1882. gadā Jūlijs Druva - žurnālists, sabiedriskais darbinieks (miris 1950. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Lūks de Jongs - nīderlandiešu futbolists, 2019. gada Nāciju kausa izcīņas sudraba godalgas ieguvējs.

1988. gadā Aleksa Vega - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1983. gadā Džamala - ukraiņu dziedātāja, Eirovīzijas konkursa uzvarētāja 2016. gadā.

1979. gadā Sāra Noifelda - kanādiešu mūziķe ("The Arcade Fire").

1979. gadā Ārons Pols - amerikāņu aktieris ("Breaking Bad").

1977. gadā Deku - portugāļu futbolists, 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1976. gadā Karloss Moja - spāņu tenisists, Francijas "open" uzvarētājs, Deivisa kausa ieguvējs, bijis pasaules ranga līderis.

1976. gadā Marks Vēbers - austrāliešu autosportists.

1973. gadā Ditmārs Hamans - vācu futbolists.

1972. gadā Džimijs Pops - amerikāņu mūziķis, komponists, reperis, multiinstrumentālists un ierakstu producents, grupas "Bloodhound Gang" līdzdibinātājs un dziesmu autors.

1970. gadā Pīters Ebdons - angļu snūkera spēlētājs.

1970. gadā Tonijs Kanals - Lielbritānijā dzimis mūziķis ("No Doubt").

1966. gadā Renē Igita - kolumbiešu futbola vārtsargs, divkārtējs "Copa America" trešās vietas ieguvējs.

1966. gadā Juhans Partss - bijušais Igaunijas premjerministrs.

1962. gadā Adams Outss - kanādiešu hokejists.

1961. gadā Toms Fords - amerikāņu dizainers un režisors.

1959. gadā Gerhards Bergers - austriešu autobraucējs, startējis 210 F-1 posmos.

1956. gadā Glens Metloks - angļu mūziķis, "Sex Pistols" basģitārists.

1953. gadā Pēters Stormars - zviedru aktieris, teātra režisors, lugu autors un mūziķis, 

1944. gadā Džordžs Beilijs - amerikāņu aktieris.

1941. gadā Sezārija Evora - Zaļā raga mornas dziedātāja (mirusi 2011.gadā).

1928. gadā Osamu Simomura - japāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1926. gadā Kristens Nigārds - norvēģu matemātiķis un datorzinātnieks (miris 2002.gadā).

1915. gadā Normans Remsijs - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1908. gadā Lindons Džonsons - ASV 36.prezidents (miris 1973.gadā).

1877. gadā Čārlzs Rolls - autoražotāja "Rolls-Royce" līdzdibinātājs (miris 1910.gadā).

1875. gadā Katrīna Makormika - amerikāņu sieviešu tiesību aktīviste (mirusi 1967.gadā).

1874. gadā Karls Bošs - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1940.gadā).

1871. gadā Teodors Dreizers - amerikāņu rakstnieks (miris 1945.gadā).

1865. gadā Čārlzs Deivss - ASV 30.viceprezidents, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1951.gadā).

1858. gadā Džuzepe Peano - itāļu matemātiķis (miris 1932.gadā).

1770. gadā Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis - vācu filozofs (miris 1831.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā norisinās atklātās stopēšanas sacensības, kurās noskaidro ātrāko stopētāju.

2004. gadā Latvijas sportiste Jeļena Rubļevska Atēnu olimpiskajās spēlēs modernās pieccīņas sacensībās izcīnīja sudraba godalgu, kas Latvijai ir jau trešā medaļa šajā Olimpiādē. Pirmo sudraba medaļu izcīnīja vingrotājs Jevgēņijs Saproņenko, otro - svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.

2004. gadā Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes Lazdonas baznīca atzīmē 200 gadu jubileju.

2003. gadā Daugavpils dome ārkārtas sēdē no pilsētas mēra amata atbrīvo Ivaru Šķinču, kurš pārstāv partiju "Latgales gaisma". Viņš atkāpjas pēc paša vēlēšanās. Šķinčs 2003.gada 10.aprīlī Daugavpils domes priekšsēdētāja amatā nomainīja Rihardu Eigimu, kurš par pilsētas mēru tika ievēlēts 2001.gada 19.martā pēc pašvaldību vēlēšanām. 2003.gada 4.septembrī Daugavpils dome par jauno domes priekšsēdētāju ievēl savienības "Latvijas ceļš" pārstāvi Ritu Strodi.

2002. gadā Rīgas dome Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā ieceļ Jāni Geduševu.

2002. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu par Rīgas Meža aģentūras izveidošanu, reorganizējot Rīgas domes Īpašuma departamentu.

2001. gadā Latvijā viesojas Dānijas ārlietu ministrs Mogenss Liketofts.

1999. gadā Latviju apmeklē Lietuvas Vides ministrijas delegācija ministrijas viceministra Imanta Lazdiņa vadībā, lai pārrunātu sadarbības līgumu vides aizsardzībā un priekšlikumus sadarbības līgumam par avārijas seku likvidāciju jūrā.

1999. gadā, sadarbojoties Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, uz Latviju tiek atvests Vjačeslavs Goilo, kurš apsūdzēts par pusmiljona ASV dolāru izkrāpšanu.

1998. gadā Bonnā Vācijas un Latvijas Ārlietu ministriju pārstāvji apmainās ar notām par kompensāciju izmaksu nacionālsociālisma upuriem Latvijā. Vācijas Federatīvās Republikas valdība pauž gatavību piešķirt vienreizēju maksājumu 2 miljonu Vācijas marku apjomā sociāla projekta realizēšanai cietušo vajadzībām. Ar notu apmaiņu tiek pabeigtas kopš 1993.gada starp abām valstīm notikušās konsultācijas par kompensāciju nacionālsociālisma laikā cietušajiem.

1940. gadā LPSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu pārveidot Latvijas armiju par Sarkanās armijas 24.Teritoriālo strēlnieku korpusu. Līdz ar to tajā tika apvienoti 14 467 Latvijas armijas karavīri un 720 virsnieki.

1501. gadā Livonijas un Krievijas robežas tuvumā pie Vestselinas notiek pirmā sadursme Livonijas un Krievijas karā, kas beidzas ar ordeņa spēka uzvaru. Tai seko Livonijas karaspēka reids Krievijas teritorijā un Ostrovas pils aplenkšana septembrī. Izvērstākas militāras operācijas izpaliek Lietuvas nostājas dēļ - tās valdnieks Aleksandrs, kurš tostarp ir kļuvis par Polijas karali, ir aizņemts ar citām problēmām un gatavs meklēt izlīgumu ar krieviem. Situācija sāk attīstīties Livonijai ļoti nelabvēlīgi - tā ir uzsākusi karu ar Krieviju bez stabiliem sabiedrotajiem.

Notikumi pasaulē

2003. gadā Marss pietuvojas Zemei 55,76 miljonu kilometru attālumā, kas ir tuvākā abu planētu atrašanās kopš Akmens laikmeta.

2002. gadā Japānas tiesa pirmo reizi atzīst, ka Otrā pasaules kara laikā Japāna pret Ķīnu izmantoja bioloģiskos ieročus. Japānas valdība to nekad nav oficiāli atzinusi.

2001. gadā Izraēlas uzlidojumā Jordānas upes rietumkrastā tiek nogalināts kaujinieku grupējuma Palestīnas atbrīvošanas tautas frontes līderis Abu Ali Mustafa.

2000. gadā ugunsgrēkā Ostankinas televīzijas tornī Maskavā iet bojā trīs cilvēki, kā arī nopietni tiek traucētas Krievijas televīzijas pārraides.

1995. gadā Izraēla un Palestīnas atbrīvošanas organizācija Kairā paraksta vienošanos par palestīniešu autonomijas paplašināšanu no Gazas sektora uz Jordānas upes rietumkrastu.

1991. gadā Moldova pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1991. gadā Eiropas Kopiena atzīst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.

1990. gadā ASV izraida 36 no Irākas vēstniecības 55 darbiniekiem Vašingtonā.

1979. gadā Īru republikāņu armijas sarīkotā sprādzienā Īrijā tiek nogalināts Lielbritānijas karalienes brālēns lords Luiss Mountbatens un vēl trīs cilvēki. Citā bumbu uzbrukumā Ziemeļīrijā tiek nogalināti 18 britu karavīri.

1975. gadā 83 gadu vecumā trimdā mirst gāztais Etiopijas imperators Heile Selasijs.

1967. gadā savās mājās Londonā miris tiek atrasts bijušais "The Beatles" menedžeris Braiens Epsteins.

1962. gadā uz Venēru izlido ASV kosmosa kuģis "Mariner II".

1952. gadā Luksemburgā noslēdzas repatriācijas sarunas starp Rietumvāciju un Izraēlu. Rietumvācija piekrīt repatriācijās samaksāt trīs miljardus vācu marku.

1946. gadā Francija un Laosa vienojas par Laosas karalistes izveidošanu Francijas pārvaldībā.

1941. gadā divas dienas pēc britu un krievu spēku ieiešanas Irānā tās valdība atkāpjas no amata.

1939. gadā savā pirmā lidojumā no Marienē, Vācijas ziemeļos paceļas pirmā reaktīvā lidmašīna "Heinkel He 178".

1936. gadā Ēģipte un Lielbritānija paraksta vienošanos par britu spēku izvešanu, izņemot Suecas kanāla rajonu.

1928. gadā sešdesmit nācijas paraksta tā dēvēto Keloga-Briāna paktu, kas aizliedz karu kā nacionālās politikas instrumentu. Pakts nosaukts ASV valsts sekretāra Frenka Keloga un Francijas ārlietu ministra Aristida Briāna vārdā.

1920. gadā Argentīnas radio sāk regulāras pārraides no Buenosairesas. Tā tiek uzskatīta par pasaulē pirmo sabiedrisko radiostaciju.

1916. gadā Pirmajā pasaules karā Rumānija piesaka karu Austroungārijai.

1896. gadā starp Lielbritāniju un Zanzibāru sākas un arī noslēdzas pasaulē īsākais karš, kas ilgst no plkst. 9.02 līdz 9.40.

1883. gadā Indonēzijā Zunda šaurumā starp Javas un Sumatras salām izvirst Krakatau vulkāns, kas ir viens no spēcīgākajiem vulkāna izvirdumiem mūsdienās. Vulkāna izvirdums gaisā izmeta 25 kubikkilometrus akmeņu, pelnu un pumeku un noslēdzās ar milzīgu sprādzienu, kas bija dzirams daudzu tūkstošu kilometru attālumā pat Austrālijā un Mauritānijā. Atmosfēriskie šoka viļņi apgāja planētu septiņas reizes un bija jūtami piecas dienas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem vulkāna izvirdums iznīcināja 165 pilsētas un ciematus un prasīja vismaz 36 417 cilvēku dzīvības.

1859. gadā Titusvillā, ASV Pensilvānijas štatā tiek atklāta nafta, kas ir pirmā veiksmīgā naftas ieguves vieta.

1813. gadā Napoleons Drēzdenes kaujā sakauj Austrijas, Krievijas un Prūsijas spēkus.

479. gada p.m.ē. spartiešiem un grieķiem vienā dienā sakaujot persiešus divās atsevišķās kaujās beidzas persiešu invāzija Grieķijā.