Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Gaviļnieka godā šodien - mākslinieks Miervaldis Polis. (Foto: LETA)

23. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2021. gada 23. jūlijā 02:56 2021. gada 23. jūlijā 02:56
  Jauns.lv / LETA
23. jūlijā dzimšanas dienu svin gan gleznotājs Miervaldis Polis, gan olimpiskais čempions volejbolā Pāvels Seļivanovs, gan tērpu māksliniece Elita Patmalniece. Pasaules vēsturē šī diena vēl iegājusi ar to, ka 1829. gadā amerikāņu izgudrotājs Viljams Ostins Bērts ASV patentē pirmo rakstāmmašīnu, bet 1881. gadā tiek dibināta pasaulē vecākā starptautiskā sporta federācija - Starptautiskā vingrošanas federācija.

Jubilāri Latvijā

1948. gadā Miervaldis Polis - gleznotājs, grafiķis, karikatūrists.

1952. gadā Pāvels Seļivanovs - olimpiskais čempions volejbolā.

1957. gadā Andris Deniņš - Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis.

1964. gadā Elita Patmalniece - modes māksliniece.

1987. gadā Inita Sondore - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1884. gadā Emīls Janningss - vācu aktieris, pirmais "Oskara" balvas ieguvējs labākā aktiera kategorijā (miris 1950. gadā).

1961. gadā Vudijs Harelsons - amerikāņu aktieris.

1961. gadā Mārtins Gors - britu mūziķis un dziesmu autors ("Depeche Mode").

1965. gadā Sols Hadsons jeb Slešs - Anglijā dzimis amerikāņu ģitārists ("Guns N' Roses").

1967. gadā Filips Seimūrs Hofmans - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs (miris 2014. gadā).

1971. gadā Elisone Krausa - amerikāņu dziedātāja.

1973. gadā Monika Levinska – bijusī ASV Baltā nama praktikante.

1973. gadā Frensiss Hīlijs - skotu mūziķis ("Travis").

1974. gadā Moriss Grīns - amerikāņu sprinteris.

1981. gadā Jarko Nieminens - somu tenisists.

1989. gadā Daniels Redklifs - angļu aktieris, Harija Potera lomas atveidotājs.

Notikumi Latvijā

1995. gadā viesuļvētra noplēš Rundāles pils jumtu.

1996. gadā Lietuvas un Latvijas Muitas departamentu vadītāji Šauļos pieņem lēmumu par kopēju robežšķērsošanas punktu izveidošanu.

1998. gadā Nacionālā radio un televīzijas padome pēc darba devēja iniciatīvas lauž darba līgumu ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Olafu Pulku.

1999. gadā Rīgā, Bezdelīgu ielā 3, tiek ielikts pamatakmens Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunbūvei. 2002.gada 18.februārī Latvijas Bankas Rīgas filiāle sāk darbu jaunajā ēkā.

2002. gadā bijušais premjers Vilis Krištopans iesniedz savienībai "Latvijas ceļš" iesniegumu par izstāšanos no šīs partijas. Krištopans 8.Saeimas vēlēšanās startē Zaļo un zemnieku savienības sarakstā kā bezpartejiskais.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanas uzsākšanai Latvijas Televīzijai no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem piešķirt 547 059 latus.

2004. gadā Daugavpilī atklāj SIA "Mamas D" jauno iesalnīcu un rapša eļļas ražotni.

2005. gadā pirmo reizi notiek geju, lesbiešu un biseksuāļu pasākums "Rīgas Praids 2005".

Notikumi pasaulē

1829. gadā amerikāņu izgudrotājs Viljams Ostins Bērts ASV patentē pirmo rakstāmmašīnu.

1881. gadā tiek dibināta pasaulē vecākā starptautiskā sporta federācija - Starptautiskā vingrošanas federācija.

1903. gadā Čikāgā dzīvojošais doktors Ernsts Fenings kļūst par automašīnas "Ford Model A" pirmo īpašnieku.

1914. gadā Austroungārija izvirza Serbijai ultimātu, pieprasot atļaut austriešiem noskaidrot, kurš Sarajevā nogalināja Austrijas erchercogu Francu Ferdinandu. Serbijai atsakoties pildīt Austroungārijas prasības, 1914.gada 28.jūlijā izceļas Pirmais pasaules karš.

1926. gadā kompānija "Fox Film" iegādājas skaņu sistēmas "Movietone" patentu skaņas ierakstīšanai uz kinolentes.

1940. gadā ASV Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss paziņo, ka ASV neatzīst trīs Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - aneksiju un iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā. ASV nostājai pievienojās vairāk nekā 50 valstis.

1942. gadā nacisti atklāj Treblinkas nāves nometni, kurā līdz 1943.gada oktobrim tika nogalināti aptuveni 800 000 cilvēki. Treblinkas nāves nometnes upuru skaitu pārsniedz tikai Aušvicas-Birkenavas nometne, kur tika nogalināti vairāk nekā miljons cilvēku, pārsvarā ebreji.

1952. gadā stājas spēkā Francijas, Rietumvācijas, Itālijas, Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes 1951.gadā noslēgtais Parīzes līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidošanu, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Ekonomisko Kopienu un galu galā par Eiropas Savienību.

1962. gadā pirmais komunikāciju satelīts "Telstar" tiešraidē pārraida pirmo transatlantisko televīzijas signālu.

1967. gadā ASV Mičiganas štata pilsētā Detroitā galvenokārt afroamerikāņu apdzīvotā priekšpilsētā 12.ielā sākas vieni no visbrutālākajiem nemieri ASV vēsturē. Piecu dienu laikā dzīvības zaudēja 43 cilvēki, 467 tika ievainoti, vairāk nekā 7500 apcietināti un nodedzinātas 2000 mājas.

1983. gadā Kanādas aviokompānijas "Air Canada" pasažieru lidmašīnai "Boeing 767" nepareizu aprēķinu dēļ lidojuma laikā beidzas degviela. Taču tās apkalpei bez degvielas, nedarbojoties nevienam dzinējiem un lidaparātam tikpat kā esot nevaldāmam izdodas planējot piezemēties neizmatotā lidlaukā Gimli pilsētiņā Kanādas vidienē.

1986. gadā Lielbritānijas princis Endrū salaulājas ar Sāru Fērgusoni.

2003. gadā Romas prokurori izdod slēdzienu, ka baņķieris Roberto Kalvi, kurš 1982.gadā atrasts pakārts kādā Londonas tiltā, neizdarīja pašnāvību, bet viņu nogalināja mafija. Par ciešajām attiecībām ar Vatikānu Kalvi tika dēvēts par "Dieva baņķieri".

2005. gadā teroristu pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Ēģiptes kūrortpilsētas Šarmelšeihas pludmalē tiek nogalināti 88 cilvēki.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Doneckas iedzīvotājus mudina evakuēties 23
Mūsu dāmas uzrāda rekordus: vēl divas brašas zemgalietes nosvin 100. dzimšanas dienu
"Es zinu, ka nekad neizārstēšos no šī visa..." - krievu okupants, valdot asaras, sievai stāsta par Ukrainā redzētajām šausmām
Pievienot komentāru