22. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
22. jūlijā pirms desmit gadiem ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks sarīko sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudē astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tiek ievainoti. Pēc tam viņš dodas uz Ūteijas salu, kur uzbrūk valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem, nošaujot 69 cilvēkus.
Jubilāri Latvijā
1948. gadā Oskars Zīds – politiķis, Baltijas Starptautiskās akadēmijas rektors.
1966. gadā Larisa Neilande - ukraiņu izcelsmes Latvijas tenisiste, bijusi pasaules ranga līdere dubultspēlē, Francijas "open" un Vimbldonas čempione.
1967. gadā Laine Skopiņa - biroja "Liepa, Skopiņa/Borenius" advokāte.
Jubilāri pasaulē
1510. gadā Alesandro de Mediči - Florences hercogs (miris 1537. gadā).
1890. gadā Roza Ficdžeralda Kenedija - ietekmīgās amerikāņu Kenediju ģimenes ciltsmāte (mirusi 1995. gadā).
1932. gadā Oskars de la Renta - Dominikānas/ASV modes dizainers (miris 2014. gadā).
1938. gadā Terenss Stamps - angļu kinoaktieris.
1941. gadā Džordžs Klintons - amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents, viens no fankmūzikas tēviem.
1946. gadā Mireija Matjē - franču dziedātāja.
1947. gadā Dons Henlijs - amerikāņu bundzinieks, dziedātājs un dziesmu autors ("Eagles").
1947. gadā Denijs Glovers - amerikāņu aktieris.
1949. gadā Lase Virens - somu vieglatlēts, garo distanču skrējējs, četrkārtējs olimpiskais čempions.
1951. gadā Oļegs Gazmanovs - krievu dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un producents.
Oļega Gazmanova radošais vakars festivālā “Jaunais vilnis 2016”
Krievijas dziedātāja Oļega Gazmanova radošais vakars festivālā “Jaunais vilnis 2016” Sočos, kurā uzstājās daudzas Krievijas estrādes zvaigznes un Latvijas dziedātāji ...
1955. gadā Vilems Defo - amerikāņu aktieris.
1963. gadā Emilio Butragenjo - spāņu futbolists,
1966. gadā Ivans Ohlobistins - krievu aktieris, režisors, scenārists, producents, dramaturgs, žurnālists un rakstnieks.
1967. gadā Rīss Ifanss - velsiešu aktieris un mūziķis.
1970. gadā Sergejs Zubovs - krievu hokejists, olimpiskais čempions un divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.
1973. gadā Rufuss Veinvraits - amerikāņu/kanādiešu mūziķis.
1974. gadā Franka Potente - vācu aktrise.
1980. gadā Dirks Kujts - Nīderlandes futbolists, 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs un 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.
1983. gadā Decls, īstajā vārdā Kirils Tolmackis - krievu reperis (miris 2019. gadā).
Maskavā pēdējā gaitā izvadīts 35 gadu vecumā mirušais reperis Decls
1987. gadā Šarlote Kalla - zviedru distanču slēpotāja, trīskārtēja olimpiskā un trīskārtēja pasaules čempione.
1992. gadā Selēna Gomesa - amerikāņu dziedātāja un aktrise.
Selēna Gomesa "Dior" kleitā apmeklē labdarības pasākumu "We Day"
2013. gadā Kembridžas princis Džordžs.
Princis Džordžs un princese Šarlote slimnīcā apciemo jaundzimušo brāli
Notikumi Latvijā
1997. gadā Rīgas Tirdzniecības osta iegūst brīvostas statusu.
1998. gadā tiek parakstīts līgums par līzinga kompāniju "Hanza līzings" un "Latvijas Zemes bankas līzings" apvienošanos.
1999. gadā darbu sāk Būtiņģes naftas terminālis Lietuvā.
2001. gadā Jūrmalas pilsētas svētkos svinīgi atklāj Latvijas vecāko restaurēto jahtu "Amata", kas būvēta 1909. gadā.
2003. gadā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī, atklāj pieminekli valstsvīram un tautsaimniekam, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.
Notikumi pasaulē
1298. gadā Anglijas karaļa Edvarda I spēki Folkērkas kaujā sakauj Viljama Vollesa vadītos skotu nemierniekus.
1456. gadā Ungārijas karalistes reģents Johans Hunjadi sakauj Osmaņu impērijas Mehmeta II spēkus, izbeidzot Belgradas aplenkumu. Šī uzvara uz 70 gadiem apturēja osmaņu virzīšanos katoliskajā Eiropā.
1917. gadā Aleksandrs Kerenskis kļūst par Krievijas pagaidu valdības ministru prezidentu.
1933. gadā amerikāņu aviators Vilijs Pousts kļūst par pirmo personu, kas vienatnē aplidojis apkārt pasaulei, septiņās dienās, 18 stundās un 45 minūtēs pārvarot 25 094 kilometrus.
1934. gadā pie Čikāgas kinoteātra "Biograph" ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģenti nošauj slaveno banku laupītāju Džonu Dilindžeru.
1942. gadā nacisti sāk sistemātiski no Varšavas geto uz nāves nometnēm deportēt vācu rūpnīcās nenodarbinātos ebrejus. Nākamo 52 dienu laikā uz Treblinkas nāves nometni tika izvesti 300 000 ebreji.
1946. gadā ebreju kaujinieku grupējums "Irgun" uzspridzina Lielbritānijas civilās un militārās administrācijas galveno mītni Jeruzalemes viesnīcā "King David", nogalinot 91 cilvēku. Uzbrukumu organizēja viens no "Irgun" līderiem, Dāvids Bengurions, kurš vēlāk kļuva par Izraēlas pirmo premjerministru.
2003. gadā ASV spēku uzlidojumā Irākas pilsētā Mosulā tiek nogalināti gāztā Irākas līdera Sadama Huseina dēli Udajs un Kusajs, kā arī Kusaja 14 gadus vecais dēls Mustafa Huseins.
2005. gadā Lielbritānijas policisti Londonas metro ar septiņiem šāvieniem galvā nogalina brazīlieti Žanu Šarlu de Menezišu, kļūdaini noturot viņu par pašnāvnieku spridzinātāju.
2008. gadā Serbijā aiztur vienu no pasaulē vismeklētākajiem cilvēkiem - Bosnijas serbu kara laika līderi Radovanu Karadžiču, kurš gandrīz 13 gadus bēguļoja no ANO kara noziegumu tribunāla.
2011. gadā 32 gadus vecais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks sarīko sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudē astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tiek ievainoti. Pēc tam viņš dodas uz Ūteijas salu, kur uzbrūk valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošauj 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tiek ievainoti.
Breivīks tiesas sēdē 2016.gada 16.martā
2013. gadā pasaulē nāk Lielbritānijas prinča Viljama un viņa sievas Ketrīnas pirmdzimtais. Viņam tiek dots vārds Džordžs Aleksandrs Luiss.
Princis Džordžs un karaliene Elizabete II
