2. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1978. gadā Intars Busulis - mūziķis.

1971. gadā Sandra Sondore-Kukule - skaistumkonkursu dalībniece, juriste, prezidentu padomniece.

1966. gadā Zigmunds Bekmanis - biologs, žurnālists, kultūras darbinieks, literāts.

1965. gadā Jānis Brečs - AS "Paraugtipogrāfija" prezidents, AS "Rīgas Zīmogu fabrika" direktors.

1953. gadā Jānis Bunkšs - bijušais pašvaldības lietu ministrs, bijušais Latvijas Pašvaldību savienības prezidents.

1950. gadā Pēteris Ušpelis - keramiķis (miris 2003.gadā).

1950. gadā Savelijs Semjonovs - Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības (LDzSA) valdes priekšsēdētājs.

1950. gadā Indulis Sūna - vijolnieks.

1942. gadā Jānis Ranga - fagotists.

1941. gadā Ints Burāns - aktieris un režisors (miris 2008. gadā).

1930. gadā Dzidra Uztupe-Karamiševa - bijusī latviešu basketboliste un trenere. Latvijas sieviešu PSR izlases un PSRS sieviešu basketbola izlases dalībniece (mirusi 2014. gadā).

1912. gadā Pauls Kovaļevskis - rakstnieks un žurnālists (miris 1979. gadā).

1907. gadā Alfreds Dziļums - rakstnieks (miris 1976. gadā).

Jubilāri pasaulē

2015. gadā Šarlote Elizabete Diāna - Lielbritānijas princese.

1985. gadā Sāra Hjūsa - amerikāņu slidotāja.

1985. gadā Lilija Allena - angļu dziedātāja.

1984. gadā Sauļus Mikoļūns - lietuviešu futbolists.

1983. gadā Tina Maze - slovēņu kalnu slēpotāja, divkārtējā olimpiskā un četrkārtējā pasaules čempione.

1981. gadā Kriss Kērklends - angļu futbolists.

1980. gadā Breds Ričardss - kanādiešu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1980. gadā Tims Borovskis - vācu futbolists.

1975. gadā Deivids Bekhems - angļu futbolists.

1973. gadā Florians Henkels fon Donnersmarks - vācu kinorežisors un scenārists.

1972. gadā Dveins Džonsons - amerikāņu aktieris.

1962. gadā Džimmijs Vaits - angļu snukera spēlētājs.

1962. gadā Stīvens Doldrijs - angļu kinorežisors.

1958. gadā Deivids O'Līrijs - īru futbolists un treneris.

1955. gadā Donatella Versače - itāļu modes dizainere.

1947. gadā Džeimss Daisons - angļu izgudrotājs un inženieris.

1946. gadā Deivids Sušē - britu aktieris, pazīstams kā detektīva Erkila Puaro lomas atveidotājs.

1945. gadā Bjanka Džegera - cilvēktiesību aktīviste un Mika Džegera bijusī sieva.

1942. gadā Žaks Roge - Starptautiskās olimpiskās komitejas 8. prezidents.

1936. gadā Engelberts Hamperdinks - angļu popmūziķis.

1935. gadā Faisals II - Irākas karalis (miris 1958.gadā).

1921. gadā Satjadžits Rejs - indiešu kinorežisors (miris 1992.gadā).

1912. gadā Aksels Kesars Špringers - vācu izdevējs (miris 1985.gadā).

1906. gadā Filips Halsmans - Rīgā dzimis ebreju izcelsmes fotogrāfs, pazīstams ar saviem fotoportretiem amerikāņu ilustrētajā žurnālā "Life" (miris 1979.gadā).

1903. gadā Bendžamins Spoks - amerikāņu pediatrs un autors (miris 1998. gadā).

1873. gadā Jurģis Baltrušaitis - lietuviešu dzejnieks (miris 1944.gadā).

1859. gadā Džeroms K. Džeroms - angļu rakstnieks (miris 1927.gadā).

1772. gadā Novaliss - vācu dzejnieks un domātājs (miris 1801.gadā).

1729. gadā Katrīna Lielā - Krievijas cariene (mirusi 1796.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lūdzot lemt tiesu par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūras apturēšanu. 10.maijā Satversmes tiesa paziņo, ka robežlīguma ratifikāciju tomēr neapturēs.

2006. gadā Latvijā viesojas Polijas Senāta priekšsēdētājs Bogdans Boruševičs, kurš tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), kā arī Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS).

2006. gadā Tautas partija (TP) ar paplašinātu valdes sēdi, kurā piedalās arī rajonu nodaļu vadītāji un TP pilsētu mēri, atzīmē astoto dzimšanas dienu. 2.maijā aprit astoņi gadi kopš TP dibināšanas kongresa Rēzeknē. Jubilejas laikā TP apvieno ap 4000 biedru un atbalstītāju.

2006. gadā Latvijas aviokompānija "airBaltic" sāk lidojumus uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi.

2005. gadā stājas spēkā noteikumi, kas paredz stingrākas prasības autoskolām. Apmācības autoskolās turpmāk jāveic, pamatojoties uz rakstveida līgumu, kas noslēgts starp apmācāmo personu un mācību iestādi. Jaunie noteikumi paredz stingrākas prasības arī autoskolu licencēšanai. Savukārt par braukšanas apmācībām atbildība jāuzņemas instruktoram. Ja mazāk par 55% no viņa audzēkņiem valsts braukšanas eksāmenu nenokārto pirmo reizi, viņam draud apliecības zaudēšana. Autoskola var zaudēt licenci, ja netiek ievērota apmācību kārtība un netiek pildīti ar audzēkņiem noslēgto līgumu nosacījumi.

2003. gadā Saeima ārkārtas sēdē Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā uz pieciem gadiem ieceļ Jāni Kažociņu.

2003. gadā pirmo reizi tiek anulēta azartspēļu organizēšanas licence. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija anulē firmai SIA "Betacom Alfa" izsniegto licenci, kas paredz kazino spēļu organizēšanu. Inspekcija konstatējusi, ka "Betacom Alfa" azartspēļu organizēšanas vietā ir uzstādītas un tiek ekspluatētas atsevišķas nemarķētas azartspēļu iekārtas, turklāt tās nav reģistrētas arī Valsts ieņēmumu dienestā.

2002. gadā Labklājības ministrijā notiek pirmā Dzimumu līdztiesības padomes sēde.

2002. gadā Prāgā notiek Baltijas valstu prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas, Arnolda Rītela un Valda Adamkus tikšanās ar Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu.

2000. gadā turpinās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Igaunijas Republikā. Tā ir Latvijas prezidenta pirmā valsts vizīte Igaunijā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

1998. gadā notiek Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) ārkārtas kongress, kurā pieņem programmu, ar kuru Latvijas sociāldemokrāti startē 7.Saeimas vēlēšanās ar Latvijas Sociāldemokrātu apvienības sarakstu.

1998. gadā Rēzeknē notiek Tautas partijas (TP) dibināšanas kongress. Par partijas priekšsēdētāju ievēl Andri Šķēli. Kongresā tiek apstiprināts TP manifests, kas balstās uz trim pamatprincipiem: morāli, valsti un ģimeni. TP mērķis ir astoņos gados nodrošināt, lai, abiem vecākiem strādājot, ģimene spēj izaudzināt un izskolot trīs bērnus, teikts manifestā.

1996. gadā Igaunijas robežapsardzības kuģi liek vairākiem Latvijas zvejas kuģiem atstāt kopīgo zvejas zonu Rīgas jūras līcī, par kuras izveidi vienojās Latvijas un Igaunijas premjerministri 14.aprīlī Viļņā.

1994. gadā Latvijas Banka laiž apgrozībā 50 un 100 latu naudas zīmes.

1989. gadā grupas "Helsinki-86" dalībnieki dibina Latvijas Atdzimšanas partiju.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Dubļu lavīnām aprokot ciematu Afganistānas Badahšanas provincē, iet bojā 350 līdz 2700 cilvēki.

2014. gadā ugunsgrēkā Odesas Arodbiedrību namā un konfrontācijā starp Ukrainas vienotības atbalstītājiem un prokrieviski noskaņotajiem aktīvistiem iet bojā 46 cilvēki.

2011. gadā ASV īpašo spēku vienības operācijā Pakistānā tiek nogalināts starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.

2004. gadā Nigērijas kristieši iebrūk Jelvas ciematā un nogalina vairāk nekā 630 nomadu musulmaņus. Uzbrukums sekoja vairākiem savstarpējiem uzbrukumiem kristiešu un musulmaņu kopienu starpā.

2001. gadā ASV tiesa piespriež mūža ieslodzījumu bijušajam kukluksklana loceklim Tomasam Blentonam par afroamerikāņu baznīcas uzspridzināšanu 1963.gadā Alabamas štata pilsētā Birmingemā, nogalinot četras afroamerikāņu meitenes.

2000. gadā ASV prezidents Bils Klintons paziņoja ASV armijas līdz šim izmantotā globālās pozicionēšanas sistēma (GPS) turpmāk būs pieejama ikvienam pilsonim.

1998. gadā Briselē tiek dibināta Eiropas Centrālā banka, lai definētu un realizētu ES monetāro politiku.

1997. gadā leiboristu partija uzvar vēlēšanās Lielbritānijā, izbeidzot Konservatīvo partijas 18 gadus ilgo atrašanos pie varas. Par Lielbritānijas premjerministru kļūst Tonijs Blērs.

1995. gadā Serbijas spēki ar kasešbumbām apšauda Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, nogalinot septiņus un ievainojot 175 civiliedzīvotājus.

1994. gadā Dienvidāfrikas prezidents F.V de Klerks atzīst Nelsona Mandelas uzvaru valstī pirmajās vēlēšanās, kur piedalījās visu rasu pārstāvji.

1982. gadā Folklendu salu karā britu zemūdene "Conqueror" nogremdē Argentīnas kreiseri "General Belgrano", kā rezultātā iet bojā vairāk nekā 350 cilvēki.

1972. gadā mirst ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) dibinātājs un agrākais direktors Džons Edgars Hūvers.
1969. gadā savā pirmajā braucienā uz Ņujorku dodas britu okeāna laineris "Queen Elizabeth 2".

1965. gadā sāk darboties pirmais komunikāciju satelīts televīzijas attēlu pārraidīšanai. Satelīts "Early Bird" nodrošināja pārraides 24 valstīs.

1955. gadā Tenesijs Viljamss saņem Pulicera prēmiju par viņa darbu "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta".

1953. gadā par Jordānijas karali kļūst Huseins. Irākā pie varas atgriežas karalis Faisals.

1952. gadā no Londonas uz Johannesburgu pēc lidojuma grafika izlido pirmā reaktīvā pasažieru lidmašīna ar 36 pasažieriem.

1951. gadā Irānas šahs paraksta rīkojumu par valsts naftas industrijas nacionalizēšanu.

1945. gadā Berlīni aplenc padomju spēki un Hamburgā sākas sarunas par pilsētas padošanos.

1936. gadā Etiopijas imperators Haile Selasijs Ras Tafari ar ģimeni aizbēg no Adisabebas, kas trīs dienas vēlāk krīt itāļu rokās.

1933. gadā pirmo reizi tiek ziņots par Lohnesa ezera briesmoni.

1933. gadā nacistiskās Vācijas vadītājs Ādolfs Hitlers aizliedz arodbiedrības.

1918. gadā "General Motors" iegādājas "Chevrolet Motor Company".

1889. gadā Etiopijas imperators Meneliks II paraksta draudzības līgumu ar Itāliju, atdodot Itālijas kontrolē Eritreju.

1816. gadā salaulājas Sakskoburgu Leopolds un princeses Šarlote Augusta no Velsas. Sakskoburgu Leopolds vēlāk kļūst par beļģu pirmo karali.

1808. gadā Madrides iedzīvotāji saceļas pret Francijas okupāciju, aizsākot Spānijas karu par neatkarību.