Džilindžera sieva Inga Grencberga desmit dienas pārtiek tikai no ūdens

Kā atklāj Inga, lēmumu desmit dienas pārtikt tikai no ūdens pieņēmusi spontāni. “Svētdienas vakarā apēdu savu pēdējo makdonalda burgeri (lielo + friškas un kōlu) un trīs skudrupūznīšus un pirmdienas rītā sāku badoties. Tiesa, jau vairākus mēnešus manī bija iekšējais dialogs, ka beidzot jāsāk kaut kas darīt savas veselības un ķermeņa labā,” norāda Grencberga. Šo darīšanu “atlikt un atlikt, un atlikt” ļāvuši ārējie ierobežojumi, taču pēc Džeimsa Holisa grāmatas "Viduspāreja" izlasīšanas Inga sapratusi – visi ierobežojumi taču ir tikai galvā.

Kāds tad bija šis badošanās mērķis? Kā atklāj Inga – fiziski un mentāli attīrīt un izskalot ķermeni. Nu, un arī no tiem plus pieciem kilogramiem gribējies vaļā tikt. Smēķēšanu gan atmest nav centusies, vienīgi samazināt.

Ingas Grencbergas 10 bada dienas:

Diena Nr. 1

Pats svarīgākais apsolījums sev: IEKLAUSĪTIES savā ķermenī un sajūtās! Ja es šo desmit dienu saprastu, ka ūdens dzeršana kļūst fiziski un mentāli nepanesama – es to pārtraukšu!

Mana atkāpe no “tikai ūdens” – no rīta viena maza melna kafija, vakarā maza glāze balta vīna – maziem malciņiem, vairāk garšai mutē un tradīcijai, kā arī tā man bija kā “balva sev” par izturētu dienu/nakti.

Dienā izdzēru apmēram 2–2,5 litrus ūdens, un entuziasms sajūtās un mērķa apziņa nevienu mirkli nelika sajust izsalkumu! Pirmā bija viegla un iedvesmojoša diena.

Diena Nr. 2

No rīta svari parādīja –1 kg, smaidīdama brokastīs izdzēru pirmo glāzi ūdens. Otrās dienas vakars bija lūzuma punkts, kad šķita, ka nevarēšu šo izturēt. Vairākas stundas nervozi un dusmīgi klīdu pa dzīvokli, cīnoties ar gribasspēku un apetīti, kura urdīja tikai manu prātu, nevis ķermeni. Lai nomierinātos, lēnām apēdu vienu apelsīnu.

Diena Nr. 3 līdz diena Nr. 7

Nostabilizējās 2–2,5 litri ūdens dienā. Apjautu – cik daudz un dažādas garšas ir TĪRAM ūdenim. Iepriekš es biju ļoti kūtra ūdens dzērāja. Apetīte, ja arī parādījās, tad tikai kā doma galvā, nevis ķermenī. Un domas ir iespējas pārvirzīt uz citām lietām. Kā vēlāk izlasīju: “Ķermenis dara tikai to, ko jūs tam liekat darīt!” Jā, gatavot ēdienu ģimenei ir izaicinājums ožai un “ēstgribai galvā”. Pagatavoju brīvdienu pusdienas un eju laukā staigāt, lasīt parkā grāmatu un nopirkt jaunu – vēl nekad nedzertu ūdeni. Pārvirzīt domas un atcerēties mērķi – tad nav nemaz tik grūti.

Sajūtas ar katru dienu kļuva labākas un vieglākas. Domas asākas un koncentrētākas. Kad ķermenim nav jānodarbojas ar ēdiena pārstrādi – tas savu enerģiju pārvirza citā gultnē.

Kamēr esmu miera stāvoklī, arī fiziskā spēka ir pietiekami, bet jebkuras aktivitātes un kustības ir jāveic lēnām, jo tad paliek grūti – uzkāpjot piektajā stāvā, pulss uzlec līdz 170, bet tajā pašā laikā pavisam viegli varu lēnā garā nostaigāt ikdienas 10 000 soļu.

Diena Nr. 8 un diena Nr. 9

Tiku pie Pola Berga grāmatas "Badošanās brīnums", tā visas tās lietas, kuras biju nojautusi un iepriekšējās dienās piedzīvojusi, lieliski salika pa vietām. Es būtu gribējusi šo grāmatu izlasīt, PIRMS sāku ūdens badošanos. Tad es zinātu, ka slikta dūša ir nevis no tā, ka nav ēsts, bet no tā, ka kuņģī sakrājušies ārā skalojamie toksīni. Un, lai ar to tiktu galā, vajadzētu izdzert vēl vienu lielu glāzi ūdens un izraisīt vemšanu, lai ātrāks process. Jā, arī izsitumi, diareja un pastiprināta svīšana ir normāli.

Kafiju un vīnu vairs negribas, pat ne garšai mutē!

Diena Nr. 10

No rīta svari rādīja mīnus sešus kilogramus no pirmās dienas svara. Jā, tas ir daudz (medicīniski droši vien ļoti par daudz), bet jā – esmu atgriezusies savā “komforta svarā”, un, lai to noturētu, jo īpaši svarīgi būs tas, kā es turpināšu ēst PĒC desmit ūdens dienām. Fiziski un mentāli jūtos lieliski! Tā patiešām ir VIEGLA sajūta, kas nav atkarīga no kilogramiem uz svariem. Ir sajūta, ka ķermenis un prāts izskalots no toksīniem un sliktajām lietām.

Diena PĒC

Brokastīs glāze ūdens un glāze svaigas burkānu sulas. Vairāk nemaz neko negribas. Visas dienas laikā lēnām izdzēru 500 mililitrus “3 tomātu, 2 burkānu, 1 kartupeļa biezzupas” + joprojām vismaz divus litrus ūdens dienā. Domāju, ka nespēšu noturēties un gribēsies lielu šķēli sierainas picas, bet nē – sapņoju par avokado salātiem ar mazajiem tomātiņiem, dīgstiem, mazliet rīvēta siera un balzamiko.

Sajūta ir lieliska! Un, jā, es zinu, ka tuvākajās dienās atgūšu vismaz pāris kilogramus, un tas ir OK. Bet es esmu apņēmusies, ka turpmāk viena diena nedēļā man būs ŪDENS diena. Es gribu paturēt jauniegūtos paradumus – dzert vairāk ūdens un ēst veselīgāk. Un tad jau, kad ķermenis būs atguvies un atjaunojies – pēc pāris nedēļām varēs likt klāt vairāk fiziskās aktivitātes.

Vai es šo iesaku? Jā! Bet tikai ar to vienu pašu galveno apsolījumu sev – klausīties savā ķermenī! Un tām uzreiz nav jābūt desmit ūdens dienām. Var sākt ar vienu, piecām, septiņām… lēnām kāpināt.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!