foto: CAMERA PRESS/James Veysey / Vida Press
7. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dižajam mūziķim Tomam Veitsam šodien - 71!
Slavenības
2020. gada 7. decembris, 03:04

7. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1993. gadā ASV paziņo, ka Nevadā slepus veikusi 204 kodolizmēģinājumus, tos noslēpjot bijušajai Padomju Savienībai, bet 2006. gadā nāk klajā Latvijas Nacionālās operas veidotais Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes bērnu operas "Putnu opera" DVD.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jubilāri Latvijā

1977. gadā Mārtiņš Skirmants - basketbolists.

1974. gadā Voldemārs Lūsis - šķēpmetējs.

1969. gadā Vairis Stašāns -  ziņu producents, žurnālists.

1962. gadā Māris Bērziņš - Rīgas sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, rakstnieks.

1954. gadā Boriss Gluhmans - daudznozaru kompānijas "Reaton" līdzīpašnieks, prezidents.

1954. gadā Valdis Ķikuts - mākslinieks-marīnists.

1903. gadā Hugo Legzdiņš - Latvijas Kara flotes komandkapteinis, jūrskolu mācībspēks, Latvijas zemūdenes "Ronis" komandieris, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (miris 2004. gadā.)

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Aleksandrs Meņkovs - krievu vieglatlēts, 2013. gada pasaules čempions tāllēkšanā.

1990. gadā Ursula Radvanska - poļu tenisiste.

1989. gadā Nikolass Holts - angļu aktieris.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

1988. gadā Emīlija Brauninga - austrāliešu aktrise un dziedātāja.

1987. gadā Ārons Kārters - amerikāņu aktieris un dziedātājs ("Backstreet Boys").

1984. gadā Roberts Kubica - pirmais Polijas F1 pilots.

1980. gadā Džons Terijs - angļu futbolists.

1980. gadā Dens Bilzerjans - amerikāņu azartspēļu spēlmanis un interneta zvaigzne.

1979. gadā Dženifera Kārpentere - amerikāņu aktrise ("Deksters").

1977. gadā Dominiks Hovards - britu roka bundzinieks ("Muse").

1974. gadā Nikola Epltone - Kanādā dzimusi dziedātāja.

1973. gadā Demiens Raiss - īru mūziķis.

1972. gadā Hermans Maiers - austriešu kalnu slēpotājs.

1971. gadā Vladimirs Akopjans - armēņu šahists.

1960. gadā Kreigs Skenlons - angļu ģitārists ("The Fall").

1956. gadā Lerijs Bērds - amerikāņu basketbolists, trīskārtējais NBA čempions un 1992. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs.

1949. gadā Toms Veitss - amerikāņu dziedātājs, komponists un aktieris.

1932. gadā Elena Bērstina - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1928. gadā Noams Čomskis - amerikāņu lingvists.

1924. gadā Mario Soarešs - bijušais Portugāles prezidents.

1863. gadā Pjetro Maskaņji - itāliešu komponists (miris 1945.gadā).

1863. gadā Ričards Sīrss - amerikāņu uzņēmējs (miris 1914.gadā).

1810. gadā Teodors Švans - vācu fiziologs (miris 1882.gadā).

1598. gadā Džanlorenco Bernīni - itāliešu mākslinieks (miris 1680.gadā).

521. gadā Svētais Kolumbs - īru kristiešu misionārs Skotijā (miris 597.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā nāk klajā Latvijas Nacionālās operas veidotais Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes bērnu operas "Putnu opera" DVD, kas ir pirmais bērnu operas DVD ieraksts Baltijā.

2005. gadā Latvijā valsts vizītē viesojas Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par nopelniem Latvijas valsts labā Rītelam pasniedz I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2002. gadā studentu korporācija "Lacuania" rīko 75 gadu jubilejai veltītus pasākumus. "Lacuania" dibināta 1927.gada 7.decembrī un ir jaunākā pirmskara Latvijā dibinātā latviešu studentu korporācija, kuras biedri vairumā nākuši no Latgales. "Lacuania" ir 1925.gada 7.decembrī dibinātās Latvijas Universitātes studentu biedrības "Unitas Letgalica" turpinājums.

2001. gadā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs svinīgi atklāj rekonstruēto Ventspils autoostu.

2001. gadā vizītē Latvijā ierodas UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macura.

2000. gadā Palangā notiek Baltijas valstu izglītības ministru sanāksme. Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns paraksta vienošanos par kopējas augstākās izglītības telpas izveidi Baltijas valstīs.

1999. gadā Vidzemes apgabaltiesa Gulbenes bērnudārza bērnu slepkavam Aleksandram Korjakovam piespriež mūža ieslodzījumu. Korjakovs 1999.gada 22.februārī Gulbenes 1.bērnudārzā ar nazi nogalināja trīs guļošas 4, 5 un 6 gadus vecas meitenītes, kā arī viņu audzinātāju.

1988. gadā Latvijā sākas palīdzības vākšana zemestrīcē Armēnijā cietušajiem.

1765. gadā apstiprināts jaunais Rīgas tirdzniecības nolikums, kurā paredzētas tirgotāju namnieku privilēģijas, notiek neliela piekāpšanās ārzemju tirgotājiem. Rīgas rāte tiek ierobežota tirdzniecības noteikumu izstrādē un pieņemšanā.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Spānijā tiek arestēts bēguļojošais horvātu ģenerālis Ante Gotovina, kurš ir viens no trim vismeklētākajiem apsūdzētajiem par bijušajā Dienvidslāvijā pastrādātajiem kara noziegumiem.

2005. gadā sprādzienā akmeņogļu raktuvēs Ķīnas ziemeļos iet bojā 91 cilvēks.

2004. gadā par pirmo Afganistānas tautas ievēlētu prezidentu kļūst Hamids Karzai, kurš sola nest mieru kara plosītajai valstij un pārtraukt valsts ekonomikas atkarību no narkotikām.

2002. gadā titulu "Mis Pasaule" iegūst Azra Akina. Skaistumkonkursam bija jānotiek Nigērijā, tomēr tas tika pārcelts uz Londonu reliģisku nemieru dēļ, kurā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēki.

2001. gadā islāma kustības "Taliban" kaujiniekiem noliekot ieročus, beidzas radikālās organizācijas valdīšana pēdējā tās bastionā Afganistānā - Kandahārā.

1999. gadā NASA atzīst, ka 165 miljonus dolāru vērtais kosmosa kuģis "Mars Polar Lander" ir zaudēts.

1995. gadā no kosmosa kuģa "Galileo" palaista kosmiskā zonde sekmīgi sasniedz Jupitera atmosfēru.

1993. gadā mirst Felikss Upuē-Buaņī, kurš bija Āfrikas visilggadējākais valsts vadītājs un vienīgais Kotdivuāras prezidents.

1993. gadā ASV paziņo, ka Nevadā slepus veikusi 204 kodolizmēģinājumus, tos noslēpjot bijušajai Padomju Savienībai.

1988. gadā palestīniešu līderis Jasirs Arafats atzīst Izraēlas valsts tiesības pastāvēt.

1988. gadā 6,9 magnitūdas stipra zemestrīce satricina Armēniju, nogalinot vairāk nekā 25 000 cilvēku, ievainojot vēl 15 000 un atstājot bez pajumtes 400 000.

1987. gadā ASV Kalifornijas štatā nogāžas pasažieru lidmašīna ar 43 cilvēkiem, kad neapmierināts pasažieris nošauj savu bijušo priekšnieku, abus pilotus un nošaujas pats.

1983. gadā biezā miglā uz Madrides lidostas skrejceļa saduroties divām pasažieru lidmašīnām, iet bojā 93 cilvēki.

1982. gadā Čārlijs Brūkss juniors kļūst par pirmo ASV uz nāvi notiesāto, kuram tiek izpildīts augstākais soda mērs, izmantojot nāvējošu injekciju.

1975. gadā Indonēzijas armija iebrūk Austrumtimorā, izceļoties pilsoņu karam, kad valsti atstāj portugāļi, kas valdīja trīs gadsimtus.

1974. gadā prezidents Makarijs atgriežas Kiprā pēc četrarpus gadu trimdas.

1972. gadā ASV uzsāk pēdējo "Apollo" misiju, nosūtot uz Mēnesi "Apollo 17".

1971. gadā Lībija paziņo par kompānijas "British Petroleum" īpašumu nacionalizāciju.

1970. gadā Pakistānā notiek pirmās vispārējās vēlēšanas.

1966. gadā ugunsgrēkā Erzurumas armijas barakās Turcijā iet bojā 68 cilvēki.

1953. gadā no amata atkāpjas Dāvids Bengurions, kurš bija Izraēlas premjerministrs kopš tās dibināšanas.

1946. gadā ugunsgrēkā "Winecoff Hotel" Atlantā, ASV Džordžijas štatā, iet bojā 119 cilvēki.

1941. gadā Japānas kara aviācija dod triecienu ASV Klusā okeāna flotei Pērlharborā Havaju salās, iznīcinot daudz lidmašīnu un kuģu un tādējādi paātrinot ASV kara pieteikumu Japānai.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Kanāda piesaka karu Somijai, Ungārijai, Rumānijai un Japānai.

1917. gadā pirmajā pasaules karā ASV piesaka karu Austroungārijai.

1916. gadā par britu premjeru kļūst aizsardzības ministrs Deivids Loidls Džordžs, kurš apņemas mest visus britu spēkus cīņā pret Vāciju.

1815. gadā Francijas maršalam Mišelam Nejam tiek izpildīts nāvessods nošaujot, kad viņš tiek atzīts par vainīgu valsts nodevībā, atbalstot Napoleonu I.

1732. gadā Koventgārdenā Londonā tiek atklāta Karaliskā opera.

43. gadā p.m.ē. tiek nogalināts Romas valstsvīrs Marks Tūlijs Cicerons.