28. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Veronika Iļjina - tenisiste.

1988. gadā Vladimirs Kamešs - futbolists.

1974. gadā Sandris Jūra - režisors, operators.

1903. gadā Jānis Plaudis - rakstnieks (miris 1952. gadā).

1888. gadā Kārlis Zāle - tēlnieks, viens no Brīvības pieminekļa autoriem (miris 1942. gadā).

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Obafemi Martinss - nigēriešu futbolists.

1981. gadā Milans Barošs - čehu futbolists.

1980. gadā Alans Smits - angļu futbolists.

1979. gadā Aki Hakala - somu bundzinieks ("The Rasmus").

1974. gadā Hoakins Fīnikss - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Bens Hārpers - amerikāņu mūziķis.

1967. gadā Džons Romero - amerikāņu videospēļu ("Wolfenstein 3D", "Doom", un "Quake") izstrādātājs.

1967. gadā Džūlija Robertsa - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Eross Ramazoti - itāliešu mūziķis.

1958. gadā Viljams Rīds - skotu mūziķis ("Jesus and Mary Chain").

1956. gadā Mahmuds Ahmadinedžads - Irānas prezidents.

1956. gadā Deivs Vindorfs - amerikāņu dziedātājs ("Monster Magnet").

1955. gadā Bils Geitss - amerikāņu uzņēmējs un "Microsoft" vadītājs.

1953. gadā Pjērs Buavēns - Kanādas uzņēmējs un Monreālas "Canadiens" bijušais prezidents.

1949. gadā Keitlīna Dženere - amerikāņu TV personība, agrāk zināma kā Brūss Dženers, 1976. gada olimpisko spēļu čempions desmitcīņā.

1944. gadā Deniss Francs - amerikāņu aktieris.

1937. gadā Lenijs Vilkinss - amerikāņu basketbolists un treneris.

1933. gadā Garinča - brazīliešu futbola leģenda, 1958. un 1962. gada Pasaules kausa ieguvējs (miris 1983. gadā).

1930. gadā Bērnijs Eklstouns - britu uzņēmējs, bijušais koncerta "Formula One" vadītājs.

1928. gadā Jons Mihajs Pacepa - rumāņu ģenerālis, augstākā ranga padomju izlūkošanas dienestu virsnieks, kas aizbēdzis uz rietumvalstīm.

1914. gadā Džonass Salks - amerikāņu medicīnas zinātnieks, kas izstrādājis pirmo vakcīnu pret bērnu trieku (miris 1995.gadā).

1914. gadā Ričards Lorenss Millingtons Sindžs - britu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.gadā).

1909. gadā Frensiss Beikons - angļu gleznotājs (miris 1992.gadā).

1896. gadā Hovards Hensons - amerikāņu komponists (miris 1981.gadā).

1697. gadā Kanaleto - itāļu mākslinieks (miris 1768.gadā).

1691. gadā Pēders Turdenšolls - norvēģu jūras kara flotes varonis (miris 1720.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments nolēma atstāt negrozītu AT Krimināllietu tiesu palātas 22.augusta nolēmumu, ar kuru 9.Saeimas deputāts Juris Boldāns ir atzīts par vainīgu Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanā Balvu rajona Kubulu pagastā un noteikts, ka viņam ieslodzījumā būs jāpavada vēl divi mēneši. Līdz ar tiesas lēmuma stāšanos spēkā Juris Boldāns ir izslēgtu no Saeimas sastāva un zaudē deputāta amatu.

2008. gadā valdība nolemj ar 2009.gada 1.janvāri likvidēt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, pievienojot to Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Reorganizācijas rezultātā tiks izveidota Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

2004. gadā, Saeimai noraidot nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā un visus ar to saistītos likumprojektus, tiek gāzta Induļa Emša (ZZS) vadītā mazākuma valdība, kuru veidoja Zaļo un zemnieku savienība, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.

1999. gadā Krievijas vēstniecības Latvijā telpās Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs, izpildot prezidenta Borisa Jeļcina rīkojumu, pasniedz Draudzības ordeni aktrisei Vijai Artmanei.

1998. gadā Korejā, Seulā, tiek atklāts Latvijas Goda konsulāts.

1709. gadā Krievu armija sasniedz Daugavas kreiso krastu iepretī Rīgai un ieņem Kobronskansti. Sākas Rīgas aplenkums.

1610. gadā Jēkabs Ketlers - viens no ievērojamākajiem Kurzemes hercogiem, kurš hercogisti vadīja 40 gadus.

Notikumi pasaulē

2007. gadā Argentīnā pirmo reizi par prezidentu ievēl sievieti - vēlēšanās ar lielu pārsvaru uzvar Kristina Fernandesa Kirhnere, iepriekšējā prezidenta Nestora Kirhnera dzīvesbiedre.

2006. gadā netālu no Kijevas tiek pārapbedīti 817 no aptuveni 100 000 ukraiņu civiliedzīvotājiem, kurus 20.gadsimta trīsdesmitajos gados un četrdesmito gadu sākumā boļševiki nogalināja Bikivņas ciemata apkārtnē.

2005. gadā ASV viceprezidenta Dika Čeinija personāla vadītājs Luiss Libijs tiek apsūdzēts par informācijas sniegšanu medijiem un melošanu izmeklētājiem Centrālās Izlūkošanas pārvaldes aģentes Valērijas Pleimas vārda izpaušanas medijos lietā. Libijs nākamajā dienā atkāpjas no amata.

1999. gadā Luiss Alfredo Garavito atzīstas, ka septiņu gadu laikā Kolumbijā nogalinājis apmēram 140 bērnus, kļūstot par Kolumbijas visu laiku bēdīgi slavenāko masu slepkavu.

1995. gadā Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, aizdegoties metro vilcienam, iet bojā 289 cilvēki un vēl 270 gūst ievainojumus.

1985. gadā Mihails Gorbačovs kļūst par PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.

1981. gadā Sanfrancisko tiek dibināta smagā metāla grupa "Metallica".

1971. gadā Lielbritānijas parlamenta pārstāvju palāta ar 356 balsīm par un 244 pret nobalso par iestāšanos Eiropas Ekonomiskajā kopienā.

1965. gadā otrajā Vatikāna koncilā ebreji tiek atbrīvoti no kolektīvās atbildības par Jēzus Kristus nogalināšanu, atceļot pāvesta Inocenta III pirms 760 izdoto deklarāciju.

1962. gadā beidzas Kubas raķešu krīze pēc Padomju Savienības līdera Ņikitas Hruščova solījuma izvest no Kubas tur uzstādītās padomju raķetes. ASV prezidents Džons Kenedijs atbildē solīja atcelt Kubas blokādi.

1958. gadā par Romas pāvestu tiek ievēlēts Venēcijas patriarhs kardināls Andželo Džuzepe Ronkalli, kurš kļūst par pāvestu Jāni XXIII.

1956. gadā pēc Polijas politbiroja jaunā vadītāja Vladislava Gomulkas ievēlēšanas no cietuma tiek atbrīvots Polijas arhibīskaps kardināls Stefans Višiņskis, kurš ieslodzījumā pavadīja trīs gadus.

1954. gadā Nīderlandes karaliste kļūst par federālu monarhiju.

1942. gadā nacistu spēki uz Belzecas nāves nometni deportē 2000 ebreju bērnus un 6000 ebreju pieaugošos no Krakovas.

1942. gadā tiek atklāta Aļaskas autošoseja.

1941. gadā nacistu spēki nogalina vairāk nekā 9000 Lietuvas pilsētas Kauņas ebreju. Nacistu spēki sešos no rīta visus Kauņas geto ebrejus - vīriešus, sievietes un bērnus - sadzina Kauņas Demokrātu laukumā, nošāva un vēlāk apbedīja lielos masu kapos.

1940. gadā Itālijas spēki caur Albāniju iebrūk Grieķijā, iesaistot Atēnas Otrajā pasaules karā.

1922. gadā Itālijas fašisti Benito Musolīni vadībā sāk gājienu no Neapoles uz Romu, kur ar Katoļu baznīcas atbalstu pārņem varu Itālijā. Romas katoļu pāvests Pijs XI paziņo, ka "Musolīni ir cilvēks, kas sūtīts ar Dieva ziņu".

1919. gadā ASV Kongress apstiprina Volsteda aizlieguma likumu, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu.

1918. gadā Čehoslovākija iegūst neatkarību no Austroungārijas.

1886. gadā ASV prezidents Grovers Klīvlends Ņujorkas ostā svinīgi atklāj Francijas dāvināto Brīvības statuju.

1848. gadā Spānijā tiek atklāta pirmā dzelzceļa līnija, kas stiepjas starp Barselonu un Mataro.

1628. gadā ar hugenotu jeb Francijas protestantu padošanos beidzas Larošelas aplenkums, kas ilga 14 mēnešus. Pēc Francijas karaļa Šarla IX rīkojuma sākas hugenotu jeb Francijas protestantu nogalināšana.

1492. gadā Kristofers Kolumbs sasniedz Kubu.