26. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Valters Frīdenbergs - mūziķis, TV raidījumu un pasākumu vadītājs (miris 2018. gadā).

1973. gadā Kaspars Putniņš - diriģents.

1958. gadā Ainars Baštiks - politiķis un mācītājs, bijušais bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

1957. gadā Gastons Neimanis - AS "Olainfarm" produktu portfolio attīstības vadītājs.

1950. gadā Irēna Nelsone - mūzikas pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore, senās mūzikas ansambļa "Canto" vadītāja.

1945. gadā Magnuss Vircavs - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās vides zinātnes katedras vadītājs, profesors.

1943. gadā Gundega Cebere - mākslas zinātniece.

1937. gadā Ansis Epners - kino režisors (miris 2003. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Andrea Barnjāni - itāliešu basketbolists.

1984. gadā Džefersons Farfans - Peru futbolists.

1984. gadā Saša Koena - amerikāņu daiļslidotāja.

1980. gadā Kristians Kivu - bijušais rumāņu futbolists, tagad komentētājs.

1976. gadā Mīka Kiprusofs - somu hokejists.

1973. gadā Sets Makfārlins - amerikāņu aktieris, animācijas filmu autors un mūziķis, piecu "Emmy" balvu ieguvējs.

1967. gadā Kīts Ērbans - jaunzēlandiešu mūziķis, Holivudas zvaigznes Nikolas Kidmenas vīrs.

1963. gadā Natālija Mērčanta - amerikāņu dziedātāja ("10,000 Maniacs").

1961. gadā Dilans Makdermots - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1959. gadā Evo Moraless - Bolīvijas prezidents.

1956. gadā Rita Vilsone - amerikāņu aktrise, Holivudas zvaigznes Toma Henksa sieva.

1952. gadā Larss Pīters Hansens - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

1951. gadā Džulians Šnābels - amerikāņu gleznotājs un kino režisors, "Zelta globusa" ieguvējs, 2007. gadā Kannu filmu festivālā ticis pie labākā režisora balvas.

1947. gadā Hilarija Rodema Klintone - ASV politiķe, kandidējusi uz prezidenta amatu.

1942. gadā Bobs Hoskinss - britu aktieris (miris 2014.gadā).

1919. gadā Mohammads Reza Pahlavi - Irānas šahs (miris 1980.gadā).

1916. gadā Fransuā Miterāns - Francijas prezidents (miris 1996.gadā).

1880. gadā Andrejs Belijs - krievu rakstnieks (miris 1934.gadā).

1873. gadā Torvalds Staunings - Dānijas premjerministrs (miris 1942.gadā).

1869. gadā Vašingtons Luišs Pereira di Sousa - Brazīlijas prezidents (miris 1957.gadā).

1865. gadā Bendžamins Gugenheims - amerikāņu uzņēmējs, "Titānika" katastrofas upuris (miris 1912.gadā).

1842. gadā Vasilijs Vereščagins - krievu gleznotājs (miris 1904.gadā).

1802. gadā Migels - Portugāles karalis (miris 1866.gadā).

1794. gadā Konstantīns Tons - krievu arhitekts (miris 1881.gadā).

1759. gadā Žoržs Žaks Dantons - franču revolūcijas līderis (miris 1794.gadā).

1685. gadā Domeniko Skarlati - itāļu komponists (miris 1757.gadā).

1673. gadā Dimitrijs Kantemirs - moldāvu princis, zinātnieks (miris 1723.gadā).

1491. gadā Džende - Ķīnas imperators no Minu dinastijas (miris 1521.gadā).

1473. gadā Saksijas Frīdrihs - teitoņu bruņinieks (miris 1510.gadā).

1427. gadā Sigismunds - Austrijas erchercogs (miris 1496.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), pildot iekšlietu ministra pienākumus, paraksta lēmumu iekļaut uzņēmēju Borisu Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu. Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā nedēļu iepriekš vienojās Nacionālā drošības padome (NDP), Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Nu jau bijušais Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP), kurš gan Rīgā, gan Londonā ir ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis Jēkabsona demisiju pieņēma.

2002. gadā Maskavas Teātra centrā notiek teroristu sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanas operācija, speciālvienībām triecienuzbrukumā ieņemot čečenu teroristu 23.oktobra vakarā sagrābto ēku. Tiek atbrīvoti aptuveni 750 ķīlnieki, viņu vidū ir arī trīs Latvijas iedzīvotāji - Margarita Dubina un viņas pieaugušie bērni Aleksandrs un Kira Zeļcermani.

2001. gadā par Latvijas Lauksaimniecības universitātes jauno rektoru turpmākajiem pieciem gadiem augstskolas konvents ievēlē līdzšinējo mācību prorektoru profesoru Pēteri Bušmani.

2000. gadā Saeima par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju ieceļ līdzšinējo Rīgas Fondu biržas prezidentu Uldi Cērpu, bet par viņa vietnieku apstiprina Jāni Brazovski, kurš līdz šim bija Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks.

1999. gadā AS "Rīgas vīni" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma apvienošanos ar AS "Latvijas balzams".

1999. gadā AS "Pirmā Latvijas komercbanka", bijusī "Rīgas komercbanka", atjauno bankas darbību.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieprasa Nacionālo bruņoto spēku komandiera Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa demisiju. Ierosinājums pieprasīt viņa atkāpšanos tiek pamatots ar Aizsardzības ministrijas slēdzienu par Zemessardzes finanšu līdzekļu izmantošanu Eihmaņa dzīvokļa remontam.

1905. gadā skolotāju un vecāku mītiņā ievēlē biroju, kura uzdevums ir Skolu valdes vietā vadīt skolu lietas un organizēt Latvijas skolotāju kongresu. Birojā ir 30 locekļu, to vidū - Rainis, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Aspazija un citi.

1904. gadā Rīgā nodod ekspluatācijā jaunu ūdensvadu, kas nodrošina tīru dzeramo ūdeni un uz ilgu laiku novērš infekciju slimību izplatīšanos pilsētā.

1709. gadā krievu karapulki feldmaršala Šeremetjeva un kņaza Repņina vadībā ieņem Jelgavu un Bausku.

1651. gadā Kurzemes hercoga Jēkaba pilnvarotais Denigers Āfrikā, tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā vienu no salām nosauca par Andreja salu un uz tās izveidoja hercogistes koloniju. Tā tika nopirkta no vietēja valdnieka Kumbo, tādējādi iegūstot atbalsta punktu, no kura varētu izvērst tirdzniecību ar vietējiem iedzīvotājiem bez holandiešu starpniecības. 1664.gadā hercogs Jēkabs bija spiests parakstīt līgumu, ar kuru Kurzeme attiecās no Andreja salas par labu Anglijai un saņēma pretī tiesības uz Tobago salu.

Notikumi pasaulē

2015. gadā Pakistānu un Afganistānu satricina 7,5 magnitūdas stipra zemestrīce, laupot dzīvību aptuveni 400 cilvēkiem.

2006. gadā Indijā pirmo reizi tiek pieņemts likums, kas pasargā sievietes no vardarbības ģimenē un dod viņām tiesības pretendēt uz kompensāciju.

2004. gadā Izraēlas parlaments apstiprina premjerministra Ariela Šarona plānu likvidēt visas ebreju apmetnes okupētajā Gazas sektorā un četras apmetnes Rietumkrastā. Izraēla šis teritorijas pameta 2005.gada septembrī.

2002. gadā ar Krievijas specdienestu operāciju traģiski noslēdzas trīs dienas ilgusī Maskavas teātra krīze, kas prasīja 129 ķīlnieku un 41 kaujinieka dzīvību. 128 ķīlnieki nomira no Krievijas drošības dienestu teātrī palaistās iemidzinošās gāzes, bet viens no šautiem ievainojumiem.

2001. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atceļ padomju laika aizliegumu uz zemes privātīpašumu, piešķirot iedzīvotājiem tiesības iegūt savā īpašumā zemi.

2001. gadā ASV stājas spēkā pretrunīgi vērtētais pretterorisma likums jeb tā sauktais Patriota akts.

2000. gadā tirgū tiek laista spēļu konsole "PlayStation 2".

2000. gadā par Kotdivuāras prezidentu kļūst Lorāns Gbagbo.

1999. gadā Lielbritānijas Lordu palāta atceļ dižciltīgo mantojuma tiesības uz vietu Lielbritānijas parlamenta augšpalātā.

1997. gadā Anžuānas salas iedzīvotāji pārliecinoši nobalso par neatkarību no Komoru salu republikas. Komoru centrālā valdība neveiksmīgi centās ar spēku atjaunot varu salā, taču tagad jautājums tiek risināts ar Āfrikas Savienības starpniecību.

1995. gadā Izraēlas slepenā dienesta "Mossan" aģenti viesnīcā Maltā nogalina palestīniešu kaujinieku grupējuma "Islāma džihāds" līderi Fathi Šikaki.

1994. gadā tiek paziņots, ka angļu matemātiķis Endrū Vailss pareizi pierādījis Fermata pēdējo teorēmu.

1994. gadā Izraēla un Jordānija paraksta miera līgumu uz abu valstu robežas. Svinīgā ceremonijā piedalās arī ASV prezidents Bils Klintons.

1979. gadā Dienvidkorejas izlūkošanas dienesta vadītājs nošauj Dienvidkorejas prezidentu Parku Čunhē.

1977. gadā Somālijā Merkas apgabalā tiek konstatēts pēdējā dabiskā saslimšana ar bakām. Pasaules Veselības organizācija šo datumu uzskata par baku iznīdēšanas gadadienu.

1972. gadā 83 gadu vecumā ASV mirst ukraiņu aviators Igors Sikorskis, kas izgudroja pirmo funcionējošo helikopteru.

1965. gadā "The Beatles" dalībniekiem tiek piešķirts Britu impērijas ordeņa kavaliera (MBE) tituls.

1962. gadā Kubas raķešu krīzes laikā padomju līderis Ņikita Hruščovs nosūta zīmīti ASV prezidentam Džonam Kenedijam, piedāvājot izvest raķetes no Kubas, ja ASV likvidēs savas bāzes Turcijā. Piedāvājums tika noraidīts.

1956. gadā tiek parakstīta vienošanās par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) izveidošanu.

1955. gadā pēc pēdējo sabiedroto spēku aiziešanas no Austrijas un sekojot Austrijas Neatkarības līguma noteikumiem, Austrija paziņo par mūžīgu neitralitāti.

1955. gadā Ngo Diņdiems pasludina Dienvidvjetnamu par republiku un sevi par tās prezidentu.

1954. gadā Itālija atgūst savā īpašumā Triestes ostu.

1951. gadā par Lielbritānijas premjerministru otro reizi tiek iecelts Vinstons Čērčils. 1947. gadā Lielbritānijas armija pamet Irāku, izbeidzot sešus gadus pastāvējušo militāro okupāciju.

1947. gadā Kašmiras maharadža piekrīt iekļaut savu karalisti Indijas sastāvā.

1944. gadā ar sabiedroto uzvaru un Japānas spēku sakāvi noslēdzas Leites līča kauja Filipīnās. Otrā pasaules kara laikā notikusī kauja ir viena no lielākajām jūras kaujām vēsturē.

1944. gadā nākamais ASV viceprezidents un prezidents Herijs Trūmens publiski noliedz, ka viņš bijis Kukluksklana loceklis.

1936. gadā sāk darboties Hūvera dambja ASV pirmais elektroģenerators.

1917. gadā pirmajā pasaules karā katastrofālu sakāvi pret Vāciju un Austriju Kaporeto kaujā piedzīvo Itālija.

1912. gadā pirmajā Balkānu karā Grieķija atgūst Saloniku pilsētu, bet serbu spēki ieņem Skopji.

1905. gadā krievu strādnieku revolucionāri Sanktpēterburgā sarīko sacelšanos un izveido pirmo padomi.

1905. gadā Norvēģija kļūst neatkarīga no Zviedrijas.

1863. gadā tiek izveidota Anglijas Futbola asociācija.

1860. gadā divu Sicīliju karalistes iekarotājs Džuzepe Garibaldi nodod šo teritoriju Itālijas karaļa Viktora Emanuela II valdījumā.

1859. gadā pasažiera tvaikoņa "Royal Charter" avārijā pie Velsas krastiem iet bojā 459 cilvēki.

1825. gadā tiek atklāts Ēri kanāls, kas savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, ļaujot no ezera kuģot uz Atlantijas okeānu.

1640. gadā līdz ar Riponas miera līguma parakstīšanu tiek atjaunots miers starp Skotiju un Angliju.

740. gadā Konstantinopoli satricina spēcīga zemestrīce, izraisot plašus postījumus un lielu upuru skaitu.