Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
1. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienā sveicams mūziķis Renārs Kaupers! (Foto: Mārtiņš Ziders)

1. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2020. gada 1. septembrī 03:45 2020. gada 1. septembrī 03:45
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien aktierim Edgaram Samītim, mūziķim Renāram Kauperam, uzņēmējam Mārim Īlem... Pieminēšanas vērts, ka pirms 106 gadiem Cincinati zooloģiskajā dārzā mira pēdējais ceļotājbalodis ("Ectopistes migratorius"), mātīte vārdā Marta.

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Edgars Samītis – bijušais Jaunā Rīgas teātra aktieris.

1974. gadā Renārs Kaupers - mūziķis, grupas "Prāta vētra" solists.

1971. gadā Ieva Jaunzeme – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

1960. gadā Māris Īle - SIA "Auto Īle un Herbst" īpašnieks un valdes loceklis.

1954. gadā Juris Audariņš - scenārists, diplomāts.

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Bils Kaulics - vācu dziedātājs ("Tokio Hotel").

1989. gadā Denjels Staridžs - angļu futbolists.

1986. gadā Gaels Monfiss - franču tenisists.

1983. gadā Hosē Antonio Rejerss - spāņu futbolists.

1976. gadā Eriks Moraless - meksikāņu bokseris.

1973. gadā Dž.D.Forčens - kanādiešu dziedātājs ("INXS").

1971. gadā Hakans Šukurs - turku futbolists.

1970. gadā Padma Lakšmi - indiešu modele, aktrise un TV personība.

1966. gadā Tims Hārdavejs - amerikāņu basketbolists.

1962. gadā Rūds Gullits - nīderlandiešu futbolists, 1988. gada Eiropas čempions.

1957. gadā Glorija Estefana - kubiešu dziedātāja.

1951. gadā Niku Čaušesku - Rumānijas politiķis (miris 1996.gadā).

1946. gadā Berijs Gibs - angļu mūziķis ("Bee Gees").

1925. gadā Rojs Globers - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1923. gadā Rokijs Marsiano - amerikāņu bokseris (miris 1969.gadā).

1899. gadā Andrejs Platonovs - krievu rakstnieks (miris 1951.gadā).

1877. gadā Frāniss Astons - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1945.gadā).

1875. gadā Edgars Raiss Berouzs - amerikāņu rakstnieks, "Tarzāna" grāmatu autors (miris 1950.gadā).

1856. gadā Sergejs Vinogradskijs - krievu zinātnieks (miris 1953.gadā).

1711. gadā Viljams IV - Oranžas princis (miris 1759.gadā).

1651. gadā Natālija Nariškina - Krievijas cariene (mirusi 1694.gadā).

1453. gadā Gonsalo Fernandess de Kordoba - spāņu ģenerālis (miris 1515.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā finansējuma trūkuma dēļ autopārvadātājs AS "CATA" Vidzemē slēdz vairākus desmitus sabiedriskā transporta reisu.

2011. gadā Ventspilī divu stundu laikā nolīst vismaz 15 diennakšu norma, pilsētā izraisot plūdus - no Ventspils 1.pamatskolas tiek evakuēti skolēni un pedagogi, applūdis arī Ventspils muzeja pagrabstāvs, citi īpašumi un pilsētas ielas.

2011. gadā Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā sāk vadīt Inna Šteinbuka, šajā amatā nomainot Ivetu Šulcu.

2011. gadā Cēsīs durvis ver bērnu zinātnes centrs "Z(in)oo", kas piedāvā interaktīvas ekspozīcijas, lai apmeklētāji varētu paši izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus.

2010. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē atklāj Doktorantūras skolu, kas turpmāk sniegs atbalstu visiem doktora grāda kandidātiem un promocijas darbu vadītājiem, veicinot zinātniskā darba prasmju uzlabošanu un profesionālo attīstību.

2010. gadā Latvijā tiek sākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

2010. gadā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sēdē nolemj pārreģistrēt valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VB SIA) "Latvijas Televīzija" (LTV) un "Latvijas Radio" (LR) par valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (VSIA).

2010. gadā spēkā stājas mikrouzņēmumu nodoklis, kas paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi - 9% no apgrozījuma jeb saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

2010. gadā spēkā stājas jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes (ZS) likums, kas nosaka ZS uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību, apbalvošanas nosacījumus, kā arī nostiprina ZS štāba institūciju. Likumā ir precizēta zemessargu dalība starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

2010. gadā darbu sāk Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis par 10.Saeimas vēlēšanām, kas sniedz atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu kārtību, vēlēšanu iecirkņiem un to darba laiku. Tālrunis darbojas līdz 3.oktobrim.

2010. gadā Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas atļauj braukt nestrādājošiem galvaspilsētas pensionāriem, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.

2010. gadā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā Polijas lidmašīnas nomaina ASV Eiropas gaisa spēku iznīcinātāji "F-15C Eagle".

2010. gadā Rīgas Stradiņa universitātei pievieno reorganizēto Liepājas Medicīnas koledžu.

2010. gadā savus pienākumus sāk pildīt jaunais Dānijas vēstnieks Latvijā Pers Karlsens. Pirms tam šos pienākumus pildīja Ufe Oto Volfhekels.

2006. gadā stājas spēkā Rīgas domes piedāvātās izmaiņas Rīgas brīvostas robežās, kas paredz no ostas teritorijas izslēgt vairākas teritorijas un atvirzīt ostas robežas tālāk no pilsētas centra.

2005. gadā spēkā stājas Saeimā pieņemtais jaunais privatizācijas jumta likums, ar kuru iecerēts pabeigt 15 gadus ilgušo privatizācijas procesu Latvijā.

2005. gadā darbu sāk jauna pirmsskolas izglītības iestāde Dreiliņos "Dzilniņa".

2005. gadā starptautiskā lidosta "Rīga" sagaida šā gada miljono pasažieri.

2005. gadā valstī paredzēts ieviest vienotu vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu, izveidojot vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru.

2004. gadā par biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētāju kļūst līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rostovskis, jo valdes vadītāja amatu pēc 11 gadu ilgas darbības pametis augstskolas lielākais akcionārs Juris Birznieks.

2004. gadā jāsāk pildīt Izglītības likuma normas, kas mazākumtautību vidusskolu 10.klasēs 60% mācību priekšmetu paredz mācīt valsts valodā un 40% - mazākumtautību valodā. Priekšmetus izvēlas pašas skolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

2004. gadā stājas spēkā jaunie stipendiju noteikumi, kas paredz sekmīgiem un nestrādājošiem valsts finansētajās studiju vietās studējošiem no šā gada 1.septembra saņemt paaugstināto stipendiju.

2003. gadā Ikšķiles pilsētas Tīnūžos tiek atklāta Latvijā pirmā komunālā augu notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Tās darbība balstīta uz smilšu filtriem, kuriem virsū uzstādīti meldri.

2003. gadā "Skonto" stadionā notiek grupas "Prāta vētra" jaunajam albumam "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" veltītās koncertturnejas beigu koncerts. To apmeklē aptuveni 25 000 cilvēku, kas ir "Skonto" stadiona apmeklētības rekords. "Prāta vētras" koncertu apmeklē arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lai dzimšanas dienā sveiktu grupas līderi Renāru Kauperu.

2002. gadā Rīgas Kongresu namā un Kronvalda parkā turpinās pirmie Rīgas šaha svētki.

2002. gadā Ķīpsalas izstāžu centrā SIA "Spilva" par godu desmit gadu jubilejai pagatavo 3280 kilogramus rasola. Tiek sasniegts Ginesa rekords, jo līdz šim pasaulē lielākie salāti bija pagatavoti Ņujorkā, kas svēra 2,5 tonnas.

2001. gadā darbu sāk Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļa.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Durbanā Dienvidāfrikā piedalās ANO pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības izpausmēm.

2000. gadā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notiek jaunā LU rektora Ivara Lāča inaugurācijas ceremonija.

1999. gadā tiek uzsākta Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizācija, pievienojot Medicīnas akadēmiju Latvijas Universitātei.

1999. gadā Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība piketē pie Rīgas domes, Ministru kabineta un Saeimas, lai pievērstu uzmanību Autortiesību likuma pārkāpumiem.

1998. gadā tiek atklāta Rīgas Kristīgā ģimnāzija.

1993. gadā pilnā apjomā spēku atgūst vēsturiskais Latvijas Republikas Civillikums, kurš spēkā stājās 1938.gada 1.janvārī, tādējādi visā Latvijas teritorijā ieviešot vienotu civiltiesību sistēma, kas aizgūta gan no Vācijas un Šveices Civillikumiem.

1988. gadā Latvijā viesojas norvēģu zinātnieks un ceļotājs Tūrs Heijerdāls.

1944. gadā gestapo pabeidz izmeklēšanu Latvijas Centrālās Padomes lietā un LCP vadošos darbinieku Konstantīnu Čaksti, Brūno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārved uz Salaspils koncentrācijas nometni.

1435. gadā Lietuvā pie Šventojas upes (netālu no Ukmerģes) notiek kauja starp Žīgimantu un Švitrigailu, kas abi centās iegūt valdnieka varu Lietuvas valstī. Švitrigailas pusē Šventojas kaujā pret Žīgimantam uzticīgajiem lietuviešiem un poļiem piedalījās arī Livonijas ordenis. Švitrigailas un ordeņa apvienotie spēki cieta smagu sakāvi. Kaujā krita ordeņa mestrs Kerskorfs un daudzi bruņinieki. Tiek uzskatīts, ka Šventojas kaujā Livonijas ordenis piedzīvojis lielāko sagrāvi visā tā vēsturē.

Notikumi pasaulē

2006. gadā Luksemburga kļūst par pirmo valsti pasaulē, kas pilnībā pārgājusi uz digitālās televīzijas pārraidēm.

2005. gadā Pakistāna iesaistās pirmās sarunās ar Izraēlu, atzinīgi novērtējot ebreju kolonistu izvešanu no palestīniešu teritorijām okupētā Gazas sektorā. Tomēr Pakistāna atsakās atzīt Izraēlu līdz Palestīnas valsts izveidošanai.

2004. gadā grupa čečenu kaujinieku Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā iebrūk skolā un sagrābj par ķīlniekiem vairāk nekā 1200 skolēnu, vecāku un skolotāju. Trīs dienas vēlāk neveiksmīgā ķīlnieku atbrīvošana operācijā iet bojā 344 civiliedzīvotāji, no kuriem 186 bija bērni, un vēl vairāki simti tiek ievainoti.

2004. gadā starptautiskais tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai piespriež 32 gadu cietumsodu bijušajam Bosnijas serbu premjerministra vietniekam Radoslavam Brdžaninam par viņa lomu Bosnijas horvātu un musulmaņu etniskā tīrīšanā.

2003. gadā Nīderlande kļūst par pasaulē pirmo valsti, kas atļauj marihuānas kā recepšu zāļu tirdzniecību HIV/AIDS, vēža un izkaisītās sklerozes slimniekiem.

2000. gadā 12 Dienvidamerikas valstu prezidenti savā pirmajā sammitā paraksta Brazīlijas deklarāciju, solot apvienot Dienvidamerikas divus galvenos tirdzniecības blokus. savā pirmajā sammitā paraksta Brazīlijas deklarāciju, solot apvienot Dienvidamerikas divus galvenos tirdzniecības blokus.

1995. gadā par Libērijas vadītājiem kļūst kaujinieku līderis Čārlzs Teilors un citi augsta ranga kaujinieku līderi.

1990. gadā Čehija un Padomju Savienība paraksta pirmo līgumu starp komunistiskām valstīm par tirdzniecības veikšanu konvertējamā valūtā un par pasaules cenām.

1983. gadā padomju iznīcinātājs netālu no Sahalīnas salām sašauj Korejas aviokompānijas pasažieru lidmašīnu "Boeing 747", nogalinot visus 269 cilvēkus, kas tajā atradās.

1982. gadā 77 gadu vecumā mirst bijušais Polijas līderis Vladislavs Gomulka.

1981. gadā valsts apvērsumā tiek gāzts Centrālāfrikas Republikas prezidents Deivids Dako.

1979. gadā kosmosa kuģis "Pioneer II" pēc sešu gadu lidojuma pārraida datus uz Zemi no 20 000 kilometru attāluma no Saturna mākoņiem.

1975. gadā Bugenvila sala pasludina neatkarību no Papua-Jaungvinejas un maina nosaukumu uz Ziemeļu Zālamanu Republiku.

1972. gadā Islandes galvaspilsētā Reikjavikā amerikāņu šahists Bobijs Fišers sakauj savu pretinieku Borisu Spaski no Krievijas un kļūst par pasaules čempionu šahā.

1969. gadā Lībijas militārie līderi gāž valdību un izveido Lībijas Arābu Republiku pulkveža Muamara Kadafi vadībā.

1967. gadā arābu valstis sammitā vienojas par Rietumvalstīm Sešu dienu karā noteiktā naftas embargo atcelšanu.

1962. gadā zemestrīcē Irānas ziemeļrietumos iet bojā 12 000 cilvēki.

1951. gadā ASV, Austrālija un Jaunzēlande paraksta savstarpējas aizsardzības paktu.

1945. gadā Grieķijas iedzīvotāji nobalso par trimdā Anglijā dzīvojošā karaļa Georga II atcelšanu no troņa.1939. gadā Vācija iebrūk Polijā, aizsākot Otro pasaules karu.

1928. gadā Albānija kļūst par karalisti karaļa Zoga I vadībā.

1923. gadā Lielajā Kanto zemestrīcē Japānā iet bojā vismaz 142 000 cilvēku un vēl 2,5 miljoni paliek bez pajumtes.

1916. gadā Bulgārija Pirmajā pasaules karā piesaka karu Rumānijai.

1914. gadā Krievijas "ziemeļu galvaspilsēta" Sanktpēterburga maina nosaukumu uz Petrogradu.

1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā mirst pēdējais ceļotājbalodis ("Ectopistes migratorius"), mātīte vārdā Marta. Pasažieru baloži reiz bija visizplatītākie putni Ziemeļamerikā, bet 19.gadsimta laikā tie tika iznīcināti līdz pilnīgai izmiršanai.

1902. gadā Francijā uz ekrāniem nonāk filma "A Trip to the Moon" ("Ceļojums uz Mēnesi"), kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskās fantastikas filmām.

1897. gadā Bostonā tiek atklāta metro satiksme, kas ir pirmais pazemes metro Ziemeļamerikā.

1864. gadā konfederātu ģenerālis Džons Bells Huds evakuē Atlantu Džordžijas štatā pēc četru mēnešu ilga ģenerāļa Viljama Šermana spēku aplenkuma.

1804. gadā vācu astronoms Karls Ludvigs Hārdings asteroīdu joslā atklāj vienu no lielākajiem asteroīdiem Jūnonu.

1752. gadā Filadelfijā tiek nogādāts Brīvības zvans.

1715. gadā pēc tronī pavadītiem 72 gadiem mirst Francijas karalis Luī XIV.

5509. gadā p.m.ē. saskaņā ar uzskatiem Bizantijas impērijā šajā datumā tika radīta pasaule.

Citi šobrīd lasa

"Trešais vilnis jau ir klāt, tas izplatās kā ugunsgrēks," norāda Balvu un Gulbenes reģionā 8
Paduses ar matiņiem - Anna Sedokova savdabīgi sveic sievietes 8. martā 1
Ogres kafejnīcā pieķertais policijas priekšnieks Ulmanis uzrakstījis atlūgumu 1
Pievienot komentāru

Ксения Собчак похвасталась успешным бизнесом, но оказалось, что он погряз в убытках

Максим Галкин показал, как выглядит гостиная с камином в его замке