Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
24. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienā suminām "Prāta vētras" mūziķi Jāni Jubaltu! (Foto: Mārtiņš Ziders)

24. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
24. augustā 03:26 2020. gada 24. augustā 03:26
  Jauns.lv / LETA
Jubileja šodien mūziķiem Jānim Jubaltam un Mārai Upmanei-Holšteinai, uzņēmējam un Latvijas Hokeja federācijas viceprezidentam Viesturam Koziolam... Pieminams, ka pirms 18 gadiem Preiļos uz pirmo Siera dienu Latvijā pulcējās Latvijas siera ražotāji.

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Māra Upmane-Holšteina - mūziķe, grupas "Astro'n'out" soliste.

1974. gadā Mihails Miholaps - futbolists, tagad treneris, astoņkārtējs Latvijas čempions.

1974. gadā Jānis Jubalts - grupas "Prāta vētra" ģitārists.

1963. gadā Viesturs Koziols - uzņēmējs, Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents.

1950. gadā Juris Bartkevičs - Dailes teātra aktieris.

1947. gadā Leonīds Ribickis - Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu rektors.

1906. gadā Voldemārs Pūce - teātra un kino režisors (miris 1981. gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Rūperts Grints - angļu aktieris.

1987. gadā Anže Kopitars - slovēņu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1983. gadā Karolīna Klufta - zviedru septiņcīņniece.

1977. gadā Denilsons - brazīliešu futbolists, 2002. gada Pasaules kausa ieguvējs, 1998. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs, 1997. gada "Copa America" uzvarētājs.

1973. gadā Deivs Šapels - amerikāņu stāvizrāžu komiķis, aktieris, scenāriju autors un producents, "Grammy" balvas un divu "Emmy" balvu ieguvējs.

1968. gadā Andreašs Kissers - brazīļu ģitārists ("Sepultura").

1965. gadā Redžijs Millers - amerikāņu basketbolists, pasaules un olimpiskais čempions, pieckārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1964. gadā Saližans Šaripovs - krievu kosmonauts.

1963. gadā Džons Bušs - amerikāņu dziedātājs ("Anthrax").

1958. gadā Stīvs Gutenbergs - amerikāņu aktieris.

1957. gadā Stīvens Frajs - angļu komiķis, rakstnieks un aktieris.

1948. gadā Žans Mišels Žārs - franču mūziķis.

1947. gadā Paulu Koelju - brazīliešu rakstnieks.

1945. gadā Kens Henslijs - angļu mūziķis ("Uriah Heep").

1929. gadā Jasirs Arafats - palestīniešu līderis, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1927. gadā Harijs Markovics - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1902. gadā Karlo Gambino - amerikāņu mafijas boss (miris 1976. gadā).

1899. gadā Albērs Klods - beļģu biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1983.gadā).

1899. gadā Horhe Luiss Borhess - argentīniešu rakstnieks (miris 1986.gadā).

1865. gadā Ferdinands I - Rumānijas karalis (miris 1927.gadā).

1772. gadā Viljams I - Nīderlandes karalis (miris 1843.gadā).

1198. gadā Aleksandrs II - Skotijas karalis (miris 1249.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Carnikavas pagastā notiek pirmais Baltijas ekotūrisma forums, kura mērķis ir sekmēt pieredzes apmaiņu, kas gūta, realizējot ekotūrisma projektus un aktivitātes "Natura2000" teritorijā.

2004. gadā Ministru kabinets atbalsta Saeimas lēmumprojektu, kas paredz līdz 2005.gada 8.jūnijam pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību daudznacionālajos spēkos Irākā.

2003. gadā Jūrmalā notiek Latvijas pensionāru pirmais salidojums, kas veltīts Latvijas Pensionāru federācijas 10.gadadienai.

2002. gadā Preiļos uz pirmo Siera dienu Latvijā pulcējas Latvijas siera ražotāji.

2002. gadā Ventspilī, Baltijas valstu čempionāta ugunsdzēsības sportā laikā, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume un Igaunijas Glābšanas dienesta ģenerāldirektors Mati Raidka paraksta operatīvās sadarbības līgumu, kas papildina starpvalstu līgumu par sadarbību ārkārtas situācijās.

2001. gadā Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē apmeklē Islandes Republiku, svinot Latvijas un Islandes diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi. 1991.gada 23.augustā Islande bija pirmā ārvalsts, kas atzina Latvijas valstisko neatkarību.

2000. gadā notiek pirmā Sabiles novada domes sēde, kurā par novada domes priekšsēdētāju tiek ievēlēta bijusī Sabiles pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Krekovska.

1999. gadā Rīgā viesojas Kobes pilsētas oficiālā delegācija Kobes pilsētas mēra Kazutoshi Sasajamas vadībā.

1999. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu, kas paredz pašvaldības uzņēmumu "Rīgas Zooloģiskais dārzs" reorganizēt par Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs". Zooloģiskais dārzs, turpinot darbību kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turpmāk var organizēt maksas un bezmaksas lekcijas ar dzīvnieku demonstrēšanu, ekskursijas, paaugstināt bioloģijas skolotāju kvalifikāciju, veikt pētījumus un eksperimentus dabaszinātnēs, pārdot patēriņam uz vietas ēdienus un dzērienus, veikt mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Oslo tiesa atzīst norvēģu ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja soda termiņa beigās viņš tiks atzīts par bīstamu sabiedrībai.

2011. gadā ASV informācijas tehnoloģiju giganta "Apple" līdzdibinātājs un līdzšinējais vadītājs Stīvs Džobss atkāpjas no sava amata.

2006. gadā zinātnieki no visas pasaules apstiprina jaunu planētas definīciju, atņemot planētas statusu Plūtonam un atstājot Saules sistēmā tikai astoņas planētas. Plūtons, kas kopš atklāšanas 1930.gadā tika uzskatīts par Saules sistēmas devīto un tālāko planētu, tiek iekļauts citā kategorijā ar nosaukumu "pundurplanētas".

2004. gadā brīdi pēc pacelšanās no Maskavas Domodedovo starptautiskās lidostas divās Krievijas pasažieru lidmašīnās ar dažu minūšu intervālu uzspridzinās čečenu pašnāvnieces, nogalinot kopā 89 cilvēkus.

2004. gadā ASV sarīko pirmo kara noziegumu tribunāla tiesu kopš Otrā pasaules kara laikiem, Gvantanamo bāzē sākot tiesāt Jemenas pilsoni Salimu Ahmedu Hamdanu, kurš apsūdzēts sazvērestībā, lai pastrādātu terora aktus, un par līdzdalību teroristu organizācijā "Al Qaeda".

2003. gadā 93 gadu vecumā mirst britu pētnieks sers Vilfreds Tesingers, kurš uz kamieļa šķērsojis Arābijas tuksnešus un pētījis purvāju arābu dzīvi Irākā.

1998. gadā ASV, Lielbritānija un Nīderlande vienojas par "Pan Am" aviokompānijas lidmašīnas uzspridzināšanā virs Skotijas pilsētas Lokerbijas apsūdzēto divu Lībijas pilsoņu tiesāšanu Nīderlandē pēc Skotijas likumiem. Viens no apsūdzētajiem tika notiesāts, otrs attaisnots.

1995. gadā programmatūras kompānija "Microsoft" laiž tirgū personālo datoru operētājsistēmu "Windows 95".

1994. gadā Izraēla un Palestīnas atbrīvošanas organizācija vienojas par līguma pamatnostādnēm, kas piešķir Izraēlas okupētajā Jordānas upes rietumkrastā dzīvojošajiem palestīniešiem autonomiju izglītības, veselības, nodokļu, sociālās labklājības un tūrisma jomās.

1993. gadā policija sāk izmeklēt apsūdzības bērnu seksuālā izmantošanā pret amerikāņu popzvaigzni Maiklu Džeksonu.

1991. gadā Mihails Gorbačovs atkāpjas no Padomju Savienības Komunistiskās partijas vadītāja amata.

1991. gadā Ukrainas parlaments pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1990. gadā tiesa nolemj, ka grupa "Judas Priest" nav vainojama divu jauniešu nāvē, kuri izdarīja pašnāvības pēc grupas mūzikas klausīšanās.

1989. gadā Polijā par premjerministru tiek iecelts Tadeušs Mazoveckis, Polijai kļūstot par pirmo padomju bloka valsti, kas premjera amatā iecēlusi komunistiskā partijā neietilpstošu personu.

1981. gadā par "The Beatles" mūziķa Džona Lenona noslepkavošanu Markam Deividam Čempenam tiek piespriests 20 gadu cietumsods.

1975. gadā bijušajam Grieķijas premjerministram Georgam Papadopulam un vēl diviem 1967.gada apvērsuma līderiem piespriestie nāvessodi tiek aizstāti ar mūža ieslodzījumu.

1971. gadā grupa "Pink Floyd" uzstājas ar koncertu Pompejas amfiteātrī, pieminot senās pilsētas izpostīšanas 1892.gadadienu.

1968. gadā Francija uzspridzina savu pirmo ūdeņraža bumbu, kļūstot par piekto kodolvalsti pasaulē.

1967. gadā bariņš hipiju īslaicīgi aptur Ņujorkas biržas darbību, no skatu balkona tirgotājos metot dolāru banknotes, kuras metas tvarstīt brokeri.

1960. gadā "Vostok" stacijā Antarktikā tiek fiksēta -88 grādu temperatūra pēc Celsija skalas, kas ir pasaulē zemākā jebkad fiksētā temperatūra.

1954. gadā Brazīlijas prezidents Getuliu Vargašs pēc militāristu spiediena atkāpjas no amata un izdara pašnāvību.

1954. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paraksta Komunistu kontroles likumu, kas aizliedz Komunistisko partiju.

1949. gadā stājas spēkā līgums par NATO izveidošanu.

1944. gadā Francijas un sabiedroto spēki sāk uzbrukumu Parīzei.

1932. gadā amerikāņu aviatore Amēlija Ērhārta kļūst par pirmo sievieti, kas veikusi nepārtrauktu lidojumu pāri ASV.

1931. gadā Francija un Padomju Savienība paraksta līgumu par savstarpēju neuzbrukšanu.

1922. gadā arābu valstis sanāksmē Nablusā noraida Nāciju līgas piešķirto britu mandātu Palestīnai.

1912. gadā Aļaska kļūst par ASV teritoriju.

1909. gadā strādnieki sāk liet betonu Panamas kanāla nostiprinājumos.

1891. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons patentē kinokameru.

1875. gadā kapteinis Metjū Vebs kļūst par pirmo cilvēku, kas pārpeldējis Lamanšu.

1858. gadā Ričmondā, ASV Virdžīnijas štatā 90 melnādainie tiek apcietināti par mācīšanos.

1847. gadā Šarlote Bronte pabeidz darbu pie romāna "Džeina Eira".

1821. gadā tiek parakstīts Kordovas līgums, noslēdzot Meksikas neatkarības karu un padarot Meksiku par neatkarīgu valsti.

1814. gadā britu spēki iebrūk Vašingtonā un nodedzina Balto namu un vairākas citas ēkas.

1690. gadā tiek dibināta Indijas pilsēta Kalkuta.

1572. gadā pēc Francijas karaļa Šarla IX rīkojuma sākas hugenotu jeb Francijas protestantu nogalināšana, kas vēsturē ieiet kā Bērtuļa nakts slaktiņš.

1459. gadā Valahijas un Transilvānijas firsts Vlads Tepešs jeb Mietduris, kas iedvesmojis mītu par grāfu Drakulu, dod rīkojumu Brašovas pilsētā uz mietiem uzdurt 30 000 tirgotāju un amatpersonu, kas pretojas viņa autoritātei.

1456. gadā pabeigta Gūtenberga Bībeles drukāšana.

1349. gadā Vācijas pilsētā Maincā tiek nogalināti seši tūkstoši ebreju, kuri tiek vainoti buboņu mēra epidēmijas izraisīšanā.

410. gadā rietumgoti sāk Romas izlaupīšanu, kas ilgst trīs dienas.

79. gadā Vezuva vulkāna izvirdums iznīcina Senās Romas pilsētas Pompeju, Herkulānu un Stabiju.

Citi šobrīd lasa

Meitenīte filmēja mājasdarbu, bet par video zvaigzni kļuva viņas tētis un brāļi 2
Pēc statistikas sanāk, ka ar Covid-19 Latvijā inficējas daudzi, bet atlabst - retais. Kāpēc tā? 7
Ķīna arvien sparīgāk cenšas izmainīt Covid-19 izcelsmes stāstu 6
Pievienot komentāru

Ксения Собчак объяснила, почему не носит маску в общественных местах

Упс! Герцогиня Кэтрин случайно рассекретила любимые эмодзи в телефоне