12. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1990. gadā Miķelis Ežmalis - kanoe airētājs.

1988. gadā Anta Aizupe - aktrise.

1983. gadā Anete Jēkabsone-Žogota - Rīgas domes deputāte, bijusī basketboliste.

1981. gadā Gatis Kalniņš - futbolists.

1980. gadā Aleksejs Soleičuks - futbolists.

1970. gadā Ralfs Rubenis - dziedātājs, komponists, mūziķis.

1961. gadā Aigars Grāvers - dziedātājs un dziesmu autors.

1959. gadā Aldis Šarmanovs - čellists.

1957. gadā Genadijs Kotovs - Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs, Krievu skolu aizstāvības štāba sēžu vadītājs.

1956. gadā Olga Pīrāgs - dziedātāja.

1945. gadā Jānis Zudāns - Rēzeknes SEZ AS "Rebir" valdes priekšsēdētājs.

1879. gadā Jūlijs Dievkociņš (miris 1906.gada 1.februārī) - skolotājs un rakstnieks. 1901.gadā izdoti "Mazie stāstiņi maniem mazajiem draudziņiem", bet dzeja apkopota krājumā "Uguns ziedi".

1871. gadā Gustavs Zemgals - Latvijas Valsts 2. prezidents (miris 1939. gadā).

Jubilāri pasaulē

1999. gadā Matiss de Lihts - nīderlandiešu futbolists, 2019. gada Nāciju līgas turnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1992. gadā Kara Delevinja - angļu modele un aktrise.

1990. gadā Mario Balotelli - itāliešu futbolists, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1990. gadā Jisams Ben Jeders - franču futbolists.

1983. gadā Klāss Jans Hintelārs - nīderlandiešu futbolists, Pasaules kausa izcīņas sudraba un bronzas godalgas ieguvējs.

1981. gadā Džibrils Sisē - franču futbolists, 2003. gada Konfederāciju kausa ieguvējs.

1980. gadā Dominika Sveina - amerikāņu aktrise un producente.

1979. gadā Sindija Klassena - kanādiešu ātrslidotāja, 2006. gada olimpiskā čempione.

1979. gadā Austra Skujīte - lietuviešu vieglatlēte, olimpisko spēļu sudraba un bronzas godalgas ieguvēja septiņcīņā, bijusi pasaules rekordiste desmitcīņā.

1977. gadā Jespers Gronkjērs - dāņu futbolists.

1976. gadā Miko Viljani - somu ģitārists ("HIM").

1975. gadā Keisijs Afleks - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1973. gadā Hoseva Beloki - spāņu riteņbraucējs.

1971. gadā Pīts Samprass - amerikāņu tenisists, 14 "Grand Slam" turnīru uzvarētājs, divu Deivisa kausu ieguvējs, bijušais pasaules ranga līderis.

1971. gadā Rebeka Gejhārta - amerikāņu modele un aktrise.

1969. gadā Tanita Tikarama - britu dziedātāja.

1961. gadā Rojs Hejs - britu mūziķis ("Culture Club").

1960. gadā Lorāns Finjons - franču riteņbraucējs, divkārtējs "Tour de France" uzvarētājs, "Giro d'Italia" uzvarētājs (miris 2010. gadā).

1954. gadā Fransuā Olands - bijušais Francijas prezidents.

1949. gadā Marks Knopflers - britu ģitārists ("Dire Straits").

1945. gadā Rons Maels - amerikāņu mūziķis ("Sparks").

1939. gadā Džordžs Hamiltons - amerikāņu aktieris.

1930. gadā Džordžs Soross - amerikāņu uzņēmējs.

1925. gadā Noriss Makvirters - Ginesa rekordu grāmatas līdzdibinātājs (miris 2004.gadā).

1925. gadā Ross Makvirters - Ginesa rekordu grāmatas līdzdibinātājs (miris 1975.gadā).

1924. gadā Zia ul Haks - Pakistānas militārais diktators (miris 1988.gadā).

1919. gadā Vikrams Sarabha - indiešu fiziķis, Indijas kosmiskās programmas tēvs (miris 1971.gadā).

1881. gadā Sesils Demils - amerikāņu kinorežisors un producents, dēvēts par "ASV kino tēvu" (miris 1959. gadā).

1889. gadā Ervins Šrēdingers - Austrijas fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1961.gadā).

1866. gadā Hasinto Benavente - spāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1954.gadā).

1860. gadā Klāra Hitlere - Ādolfa Hitlera māte (mirusi 1907. gadā).

1762. gadā Džordžs IV - Lielbritānijas karalis (miris 1830.gadā).

1503. gadā Kristiāns III - Dānijas un Norvēģijas karalis (miris 1559.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā vairāki desmiti Latvijas kino veidotāju, tostarp arī aktieru, pulcējas pie Kultūras ministrijas protesta akcijā, uzņemot īsfilmu "Eizenšteina sapnis", iebilda pret Nacionālā kino centra reorganizāciju un tās pievienošanu Kultūras ministrijai.

2006. gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjerskrējienā kļuva Latvijas sportists Staņislavs Olijars.

2006. gadā Rīgā, Noliktavas ielā 3, svinīgi tiek atklāts pirmais "Māmiņu klubs" Latvijā, kurā topošajām un esošajām māmiņām ir pieejamas bezmaksas speciālistu konsultācijas un iespēja satikties.

2005. gadā, turpinot vizīti ASV, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) piedalās "Microsoft" galvenajā birojā Sietlā, ASV notiekošajā Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvju forumā, kurā piedalās arī vairāk nekā divdesmit pārstāvji no vadošajiem Latvijas IT uzņēmumiem.

2004. gadā nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu paziņo portfeļu sadalījumu Eiropas Savienības komisāru amatu kandidātiem. No Latvijas izvirzītā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) EK atbildētu par nodokļu un muitas politiku.

2002. gadā Zemgalē vienas dienas laikā ar salmonelozi saslimst 30 cilvēki, kas tiek uzskatīts par pirmo oficiāli reģistrēto gadījumu Latvijā, kad ar šo kaiti vienas dienas laikā sasirgst tik daudz cilvēku.

1999. gadā sabiedriskās organizācijas "Meklēšanas vienību savienība Latvijā" biedriem Tukuma rajona Džūkstes pagasta Pienavā no purva izdodas izvilkt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo padomju tanku T-34.

1998. gadā stājas spēkā Ceļu satiksmes drošības dienesta un Uzņēmumu reģistra parakstītais savstarpējās sadarbības līgums, kas paredz apvienot abu uzņēmumu datubāzes.

1998. gadā Rīgā, Kongresu namā, tiek atklāts Latvijas izglītības vadītāju forums.

1998. gadā Viesītē tiek atklāta pirmā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas uzceltā automātiskā raidstacija, kurai nav nepieciešama regulāra cilvēka apkalpošana. Ar Viesītes neapkalpojamās radiostacijas atklāšanu tiek likvidēts "baltais plankums" Latvijas valsts televīzijas un radio programmu uztveramībai Jēkabpils rajona dienvidu daļā un tās apkārtnē.

1976. gadā Rīgas jūras līcī pie Kauguriem tiek izskalots finvalis.

1652. gadā miris Jākobs Delagardijs - zviedru karavadonis, valsts darbinieks. Laika posmā no 1622. līdz 1628.gadam bija Rīgas un Vidzemes ģenerālgubernators.

Notikumi pasaulē

2005. gadā snaiperis nošauj Šrilankas ārlietu ministru Lakšmanu Kadirgamaru. Aizdomās par šo slepkavību tiek turēti "tamilu tīģeri".

2004. gadā piedzimst Zviedrijas deviņmiljonais iedzīvotājs.

2003. gadā Argentīnas Kongresa apakšnams anulē amnestijas armijas virsniekiem, kas spīdzināja un nogalināja kreisos aktīvistus 1976.-1983.gada "netīrā kara" laikā.

2000. gadā pēc 19 gadu pārtraukuma Sīrijā ierodas pirmais vilciens no Irākas, atsākot dzelzceļa satiksmi starp abām valstīm pēc divu desmitgadu saspīlējuma.

2000. gadā mirst Holivudas aktrise Loreta Janga, kas spēlēja tādās filmās kā "The Bishops Wife", "The Stranger" un "Come to the Stable".

2000. gadā Krievijas atomzemūdene "Kursk" pēc sprādziena nogrimst Barenca jūrā, aiznesot dzelmē visu 118 apkalpes locekļu dzīvības.

1998. gadā neilgi pēc pacelšanās gaisā no Keipkanaveralas raga eksplodē raķete "Titan 4A" ar slepenu amerikāņu spiegošanas satelītu.

1992. gadā ASV, Meksika un Kanāda vienojas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi, dibinot pasaules lielāko tirdzniecības bloku.

1985. gadā nomaļos kalnos nogāžas "Japan Air Lines" lidmašīna "Boeing 747", un no 524 cilvēkiem, kas atradās lidaparātā, izdodas izglābties tikai četriem.

1982. gadā 77 gadu vecumā mirst amerikāņu aktieris Henrijs Fonda, kurš kļuva slavens pēc darba filmās "Young Mr Lincoln", "Mister Roberts" un "12 Angry Men" un saņēma "Oskara" balvu par savu pēdējo filmu "On Golden Pond".

1981. gadā kompānija IBM izlaiž pirmo personālo datoru.

1978. gadā Ķīna un Japāna paraksta līgumu par mieru un draudzību.

1977. gadā ASV kosmosa atspoļkuģis veic savu pirmo lidojumu.

1971. gadā Sīrija sarauj diplomātiskās attiecības ar Jordāniju un slēdz savu gaisa telpu satiksmei ar Ammānu pēc konflikta starp valdības spēkiem un palestīniešu kaujiniekiem.

1970. gadā Padomju Savienība un Rietumvācija Maskavā paraksta savstarpējas neuzbrukšanas līgumu.

1964. gadā rasistiskās politikas dēļ Dienvidāfrikas Republika tiek izslēgta no olimpiskās kustības.

1964. gadā no cietuma Birmingemā izbēg viens no tā sauktās Lielās vilcienu laupītāju bandas locekļiem Čārlijs Vilsons, izraisot masveida vajāšanas operāciju visā Lielbritānijā. Vilsons pavadīja ieslodzījumā tikai četrus mēnešus no sava 30 gadu cietumsoda.

1964. gadā mirst angļu rakstnieks un britu superspiega Džeimsa Bonda radītājs Ians Flemings.

1960. gadā no Keipkanaveralas raga Floridā tiek palaists pirmais sakaru satelīts "Echo I".

1955. gadā mirst vācu rakstnieks Tomass Manns.

1953. gadā Padomju Savienība veic sava pirmā termokodolieroča izmēģinājumu.

1952. gadā notiek Nogalināto dzejnieku nakts, kad Maskavā pēc Josifa Staļina pavēles tiek nogalināti 13 izcilākie ebreju intelektuāļi.

1944. gadā nacistiskās Vācijas armija Toskānā nogalina vairāk nekā 500 civiliedzīvotājus.

1922. gadā mirst pirmais Īrijas republikas prezidents un partijas "Sinn Fein" dibinātājs Arturs Grifits.

1914. gadā Lielbritānija piesaka karu Austroungārijai. Automātiski karastāvoklī ar Austroungāriju ir visas Britu impērijas valstis.

1898. gadā noslēdzas spāņu-amerikāņu karš.

1898. gadā virs Havaju karaļnama oficiālās rezidences tiek pacelts ASV karogs, simboliski apliecinot Havaju salu iekļaušanu ASV.

1851. gadā izgudrotājs Isāks Singers iegūst patentu uz šujmašīnu.

1833. gadā ASV tiek dibināta Čikāga.

1806. gadā spāņi atkaro Buenosairesu angļiem pēc Pirmās angļu invāzijas.

1687. gadā Šarla de Lorāna komandētie Austrijas Habsburgu spēki Mohakas kaujā sakauj osmaņu armiju, apturot osmaņu tālāku invāziju Eiropā.

1480. gadā pēc Otranto kaujas Itālijā osmaņu karaspēks nocērt galvas 800 kristiešiem par atteikšanos pāriet islāmticībā.

1323. gadā tiek noslēgts Nēteborgas jeb Orehovas līgums, Zviedrijai un Novgorodai pirmo reizi sākot pārvaldīt savstarpējās robežas.

1099. gadā ar izšķirošu kristiešu uzvaru pār musulmaņiem Aškalonas kaujā noslēdzas Pirmais krusta gājiens.

30. gada p.m.ē. pēc sakāves kaujā pret romiešiem pašnāvību izdara Ēģiptes valdniece Kleopatra.

490. gada p.m.ē. notiek Maratonas kauja, kurā Atēnas uzvar iebrūkošo persiešu armiju. Hērodots rakstīja, ka kāds ziņnesis noskrējis no Atēnām uz Spartu pēc palīdzības, taču vēlāk šis skrējiens acīmredzot pārtapa leģendā par karavīra skrējienu no Maratonas uz Atēnām ar uzvaras vēsti. Šis skrējiens iezīmējis mūsdienu maratona distances garumu - 42,195 kilometrus.