11. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Gatis Jahovičs - basketbolists, tagad "VEF Rīga" kluba direktors.

1970. gadā Andrejs Pildegovičs - bijušais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

1935. gadā Jānis Zābers - operdziedātājs (miris 1973. gadā).

1929. gadā Joahims Brauns - muzikologs.

1919. gadā Elvīra Baldiņa - aktrise.

1898. gadā Austra Baldone - aktrise, no 1923. gada spēlējusi Dailes teātrī (mirusi 1971. gadā).

1881. gadā Aleksandrs Abergs - cīkstonis, pasaules čempions cīņas sportā 1907, 1909. un 1910.gadā.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Kriss Hemsvorts - austrāliešu aktieris, Tora lomas atveidotājs "Marvel" komiksu ekranizējumos.

1978. gadā Džermeins Teilors - amerikāņu bokseris.

1976. gadā Ļubomirs Višņovskis - slovāku hokejists.

1976. gadā Bens Gibards - amerikāņu mūziķis ("Death Cab for Cutie", "The Postal Service").

1970. gadā Endijs Bels - angļu basģitārists ("Oasis").

1968. gadā Lorenco Bernardi - Itālijas volejbolists.

1968. gadā Anna Ganna - amerikāņu aktrise, divu "Emmy" balvu ieguvēja.

1967. gadā Masimiljāno Allegri - bijušais itāliešu futbolists, tagad treneris.

1966. gadā Naidžels Mārtins - angļu futbola vārtsargs.

1957. gadā Ričijs Ramone - amerikāņu bundzinieks ("Ramones").

1955. gadā Sergejs Mavrodi - krievu finanšu piramīdu radītājs, apsūdzēts par krāpniecību lielos apmēros (miris 2018. gadā).

1953. gadā Halks Hogans - amerikāņu reslinga zvaigzne un aktieris.

1950. gadā Stīvs Vozņaks - amerikāņu datortehnikas pionieris un filantrops, kompānijas "Apple Computer" līdzdibinātājs.

1948. gadā Jans Palahs - Čehoslovākijas students, kurš sadedzinājās protesta akcijā Prāgā pret "Prāgas pavasara" apspiešanu (miris 1969.gadā).

1943. gadā Pervezs Mušarafs - bijušais Pakistānas prezidents.

1939. gadā Anatolijs Kašpirovskis - Ukrainā dzimis padomju psihoterapeits, TV zvaigzne un politiķis.

1926. gadā Ārons Klugs - Lietuvā dzimis ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1897. gadā Enida Blaitone - angļu rakstniece (mirusi 1968.gadā).

1858. gadā Kristiāns Eijkmans - holandiešu mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1930.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā vairāki lauksaimnieki no Kurzemes vērsušies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un informējuši, ka Dundagas novadā izplatījusies dzīvnieku infekcijas slimība pastereloze, kas novedusi pie vairāku dzīvnieku nāves. Slimība jau bija izplatījusies pa vairākiem novadiem, taču speciālistiem pēc kāda laika izdevās slimību likvidēt, lai gan tā prasīja vairāku simtu dzīvnieku nāvi.

2009. gadā pirmo reizi ārpus zooloģiskā dārza, kādā Cēsu rajona atpūtas kompleksā "Rakši" piedzimis kamieļu mazulis.

2009. gadā par izdevniecības SIA "Dienas mediji" direktoru iecelts SIA "Dienas Bizness" direktors Gastons Neimanis.

2009. gadā pēc garām diskusijām Rīgas domes deputāti nolemj nākamo trīs gadu laikā likvidēt 16 galvaspilsētas skolas.

2006. gadā AS "Parex banka" filiālē tirdzniecības centrā "Mols" tiek atklāts Latvijā pirmais bankas automāts, kas pieņem skaidru naudu.

2005. gadā Rīgā savā pirmajā reisā dodas "Laimas braucošais šokolādes muzejs", kas ir iekārtots "Retro" tramvajiņā. "Laimas braucošā šokolādes muzeja" ekspozīcija apmeklētājiem vēsta par Latvijas saldumu ražotājas "Laima" 135 gadus ilgo vēsturi, šokolādes tapšanas noslēpumiem un par šokolādes izcelsmi. "Laimas braucošā šokolādes muzeja" katrs pasažieris tiek cienāts ar karstu šokolādi. Katrā vagoniņā braucienā līdzi dodas arī gids. "Laimas braucošo šokolādes muzeju" veidojusi AS "Laima", turpinot pavasarī izsludinātā šokolādes gada svinības.

2005. gadā aprit desmit gadi kopš pirmā Ministru kabineta rīkojuma par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

2004. gadā pēc plkst.21.54 Latvijā novērojams krāšņs meteoru lietus, ko izraisa Perseīdu meteoru plūsma. Brīžiem var saskatīt 100-110 "krītošo zvaigžņu" stundā. Piemēram, Ziemeļvidzemē izdevies novērot krāšņu meteoru plūsmu; ap pusnakti, kad debesis noskaidrojušās, pie Mazsalacas novēroti apmēram divi meteori minūtē jeb 120 meteori stundā.

2003. gadā Vācijas numismāts Franciskus Perns no Hamburgas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam dāvina retu un vērtīgu 16.gadsimtā Rīgā kaltu monētu - šiliņu.

2002. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Islandē.

2000. gadā ar piemiņas brīdi Meža kapu Mākslinieku kalniņā un koncertu Latvijas Nacionālajā operā tiek atzīmēta izcilā latviešu dziedoņa Jāņa Zābera 65.dzimšanas diena.

1999. gadā Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā, pulcējas rīdzinieki, lai vērotu daļēju Saules aptumsumu.

1999. gadā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK rīko piketu pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līguma neievērošanu.

1998. gadā Ventspilī darba vizītē ierodas Beļģijas ārlietu ministrs Ēriks Dereiks, lai piedalītos Beļģijas un Latvijas kopuzņēmuma "Noord Natie termināls" dibināšanas līguma parakstīšanā.

Notikumi pasaulē

2014. gadā pašnāvību izdara amerikāņu aktieris un komiķis Robins Viljamss (dzimis 1951. gadā).

2012. gadā zemestrīcēs Irānas ziemeļrietumos iet bojā 306 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 3000 tiek ievainoti.

2006. gadā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņem rezolūciju, kas aicina pārtraukt asinsizliešanu Libānā un Izraēlā, kā arī apstiprina 15 000 vīru liela ANO karaspēka nosūtīšanu uz Libānu miera uzturēšanai.

2006. gadā Nobela prēmijas laureāts, vācu rakstnieks Ginters Grass pirmo reizi atzīst, ka dienējis nacistiskās Vācijas elites spēkos "Waffen-SS".

2005. gadā Eiropas raķete "Ariane-5" nogādā kosmosā pasaules lielāko sakaru satelītu, palaižot orbītā 6,5 tonnas smago "iPSTAR" Taizemes kompānijas "Shin Satellite" vajadzībām.

2003. gadā Taizemē tiek arestēts grupējuma "Jemaah Islamiyah" līderis Hambali.

2003. gadā NATO pārņem Kabulas miera uzturēšanas spēku vadību, uzsākot pirmo operāciju ārpus Eiropas savā 54 gadus ilgajā vēsturē.

2003. gadā pēc ASV spiediena Libērijas prezidents Čārlzs Teilors atkāpjas no amata un meklē patvērumu Nigērijā.

2003. gadā Parīzi skar karstuma vilnis, kad gaisa temperatūra sasniedz 44 grādus pēc Celsija. Karstums prasa 144 cilvēku dzīvības.

2002. gadā Azerbaidžānas separātiskā province Kalnu Karabaha ievēl jaunu līderi, izraisot asus Baku protestus. Arkādijs Gukasjans stājas prezidenta amatā uz pieciem gadiem.

2000. gadā Japānas banka pirmo reizi desmit gadu laikā paaugstina procentlikmes un noraida bezprecedenta valdības lūgumu šo lēmumu atlikt uz vēlāku laiku.

1999. gadā gandrīz 350 miljoni cilvēku Eiropā un Āzijā novēro 20.gadsimta pēdējo pilno Saules aptumsumu.

1998. gadā "British Petroleum" negaidīti paziņo par lēmumu apvienoties ar ASV kompāniju "Amoco". Šī darījuma summa sasniedz 110 miljardus dolāru.

1996. gadā 82 gadu vecumā mirst čehu diriģents Rafaels Kubeliks.

1990. gadā Rietumvācijas ārlietu ministra Dītriha Genšera Brīvie demokrāti apvienojas ar saviem Austrumvācijas liberālajiem sabiedrotajiem, kļūstot par pirmo visas Vācijas politisko partiju.

1984. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans tehnikas pārbaudes laikā pirms radio uzrunas kļūdas dēļ tiešajā ēterā paziņo: "Amerikas pilsoņi, esmu priecīgs jums šodien paziņot, ka esmu parakstījis likumu, kas uz visiem laikiem pasludina Krieviju ārpus likuma. Mēs sākam bombardēšanu piecu minūšu laikā."

1981. gadā tiek prezentēts pirmais personālais dators IBM PC.

1972. gadā Dienvidvjetnamu atstāj pēdējā ASV sauszemes kaujas vienība.

1969. gadā Zambijas prezidents Kenets Kaunda izsludina vara ieguves kompāniju nacionalizāciju.

1966. gadā Džons Lenons Čikāgā sarīko preses konferenci, kurā atvainojas par savu izteikumu, ka grupa "The Beatles" ir "svarīgāka par Jēzu".

1966. gadā Džakartā tiek parakstīts līgums, kas izbeidz trīs gadus ilgo saspīlējumu starp Malaiziju un Indonēziju.

1960. gadā Čada pasludina neatkarību no Francijas.

1956. gadā autokatastrofā ASV iet bojā amerikāņu gleznotājs Džeksons Polloks, kurš bija ekspresionistu kustības līderis.

1952. gadā par Jordānijas karali kļūst Huseins, kad viņa tēvs Talals tiek pasludināts par garīgi slimu.

1934. gadā Alkatrasas salā tiek atklāts slavenais Alkatrasas cietums.

1919. gadā 83 gadu vecumā mirst amerikāņu uzņēmējs un filantrops Endrū Kārnegī.

1919. gadā tiek pieņemta Veimāras republikas konstitūcija.

1858. gadā Šveices Eigera virsotni sasniedz pirmais alpīnists.

70. gadā romieši iznīcina Otro templi Jeruzalemē.

480. gada p.m.ē. Termopilu kaujā persieši sakauj spartiešus, kuri Leonīda I vadībā cīnās līdz pēdējam vīram. Vienlaikus notiek izšķiroša kauja starp persiešu un grieķu flotēm, kurā lielākus zaudējumus cieš persieši.

586. gada p.m.ē. babilonieši Jeruzalemē iznīcina Pirmo templi, ko būvējis Zālamans.