Aktieris ar viedokli - šarmantais un talantīgais Klemenss Šiks

48 gadus vecais Klemenss Šiks ir viens no zināmākajiem vācu aktieriem – gan dzimtenē, gan ārpus tās. Viņa karjerā ir vairāk nekā 70 kinofilmu, dalība daudzos seriālos, kā arī galvenās lomas uz skatuves tādās izrādēs kā «Ričards III» un «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta».

Žurnālam «Rīgas Viļņi» Šiks pats saka, ka lielākais projekts, kurā viņš piedalījies, viennozīmīgi ir superspiega Džeimsa Bonda piedzīvojumu sērijas 21. filmā «Casino Royale». Viņš šajā filmā atveidoja ļaundara, ko tēloja Madss Mikelsens, miesassargu. Tāpat Šiks nofilmējies Holivudas trillerī «Point Break», redzams Lika Besona dažus gadus vecajā grāvējā «Renegades», bet nupat pavasarī «Netflix» jau varēja sākt vērot biogrāfisko drāmu «Sergio», kurā arī Klemenss piedalījies. Zināmāks, protams, Šiks ir dzimtajā Vācijā, kur netrūkst lomu filmās un seriālos. Taču viņa mūža mīla ir teātris, un īpaši klasika, ko spēlēt viņš raujoties katru mīļu brīdi.

Bez dalības Holivudas grāvējos Šiks neatsaka arī neatkarīgo filmu veidotājiem. Krietna uzmanība, piemēram, savulaik tika pievērsta vācu erotiskajai drāmai «Hotel Desire» («Viesnīca Iekāre»), kas lielākoties tika finansēta par ziedotāju naudu. Filmā Šika un viņa ekrāna partneres Saralīzas Volmas mīlas ainas netika simulētas – tur viss notika pa īstam.

Astoņi noslēpumaini mēneši klosterī

Pasaulē Klemenss Šiks nācis 1972. gada 15. februārī. Zinības apguvis Štutgartē, iestājās Aktiermākslas akadēmijā Ulmē, bet pēc gada no turienes pazuda. Izlēma doties uz Franciju un iestāties klosterī… Nepagāja ne astoņi mēneši, kad Klemenss jau bija atpakaļ, iesniedza dokumentus Berlīnes Drāmas skolā, ko arī absolvēja. Viegli gan neklājās – lai apmaksātu studijas, nācās piestrādāt ar dārznieku, apsargu bāros un viesmīli restorānos. «Kad pabeidzu universitāti, nozvērējos, ka nekad vairs nestrādāšu par viesmīli. Bet pēc dažiem mēnešiem naudas jau atkal nebija, darbs bija jāmeklē. Tā kā šī zvēresta dēļ strādāt par viesmīli nevarēju, nācās kļūt par ārā metēju krogā,» nosmej aktieris.

Bet ko īsti Šiks darīja klosterī un kāpēc viņš uz turieni vispār devās, aktieris stāstīt nevēlas. «Tas bija pirms 24 gadiem… Jā, tā bija nozīmīga manas dzīves daļa, bet tā ir jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu sena vēsture,” aizbildinās Klemenss. Kādā citā intervijā pirms vairākiem gadiem Šiks gan pastāstījis sīkāk par šo savas dzīves posmu. «Man vajadzēja uzzināt, kāds tad ir mans aicinājums. Vai Dievs mani sauc kļūt par mūku? Es ticēju, ka jā. Viņi tam neticēja. Un galu galā man neizdevās. Bet šī pieredze man iemācīja trīs lietas. Pirmkārt - uzticēties intuīcijai, otrkārt – pieņemt atteikuma rūgtumu, treškārt – uzzināju, kādas ir bēdas, paliekot gandrīz gadu bez pasaules skaistuma,» tā Klemenss. Un atklāj īsto iemeslu, kāpēc aizgājis no klostera: «Es nebiju spējīgs ievērot celibātu.»

Tālais ceļš uz skolu

Ar lielāku aizrautību Šiks stāsta par savu bērnību. Piemēram, atklāj, ka, būdams vien divpadsmitgadīgs puika, gribējis pievienoties cirkam: «Izlasīju grāmatu par cirkus māksliniekiem un vēlējos sev tādu dzīvi. Izpētīju, ka trīs vadošās cirka skolas Eiropā ir Parīzē, Budapeštā un Austrumberlīnē. Biju gatavs krāmēt somu un doties ceļā, bet vecāki mani atturēja, sakot, ka esmu taču pārāk jauns, lai dotos dzīvot tik tālu prom no mājām. Bet tā bija patiesa vēlēšanās, vēlēšanās no visas sirds – un, kā vēlāk sapratu, tieši tas arī bija tas brīdis, kad es nolēmu kļūt par aktieri.»

Palīdzējusi arī Klemensa vecāku neparastā vēlme bērnus nelaist vienā un tajā pašā skolā. «Tā nu mans vecākais brālis gāja skolā, kas ir mājām vistuvākā. Māsa apmeklēja skolu, kas bija jau nedaudz tālāk. Bet es, kā jau jaunākais no pieciem bērniem, tiku aizsūtīts uz skolu, līdz kurai no mājām bija pusstundu ilgs ceļš,» smaidot stāsta Šiks. «Bet, ziniet, es biju priecīgs tajā doties, jo pa ceļam varēju savā galvā radīt dažādus stāstus. Dažreiz gāju un iedomājos, ka esmu princis. Dažreiz cīnījos par taisnību pasaulē. Vienmēr savās domās biju tas labais tēls, un vienmēr dzīvoju savās fantāzijās.»

Klasika un vienkāršība

Aktieris savu atpazīstamību izmanto arī nopietniem mērķiem – viņš ir aktīvs politiskajā arēnā, ir Vācijas sociāldemokrātiskās partijas biedrs un cilvēktiesību aizstāvis. Tāpat Šiks sadarbojas ar apģērbu līniju «Closed», kas par savu prioritāti uzskata rūpes par vidi un apģērbu otrreizēju izmantošanu. Par savu stilu Klemenss daudz nerunā, ģērbjas atturīgi un pieklājīgi, eleganti un iztiek bez ārišķībām. «Es daudz ceļoju, un tad man līdzi ir vienas džinsa bikses un pieci T krekli. Ja izbraucu filmēties uz desmit dienām, tad divas bikses un desmit krekli, protams, apakšveļa un zeķes. Neko vairāk man nevajag, mans stils ir vienkāršs,” nosmej aktieris. “Galvenais ir vienkāršība, klasiska vienkāršība. Protams, neizpaliek bez izgājieniem uz sarkanā paklāja, ko es uzskatu par daļu no sava darba. Tad es labi jūtos arī lieliski darinātā uzvalkā. Un brīnišķīgi jūtos arī zemūdens kapteiņa uniformā,” piebilst Šiks.

Mācās no Denjela Kreiga

Nu Klemensa Šika tēlojumu Latvijas skatītāji baudīt var vācu seriāla «Laiva» otrajā sezonā, kur viņam iedalīta viena no galvenajām lomām – aktieris atveido pieredzējušu zemūdenes pilotu Johannesu fon Reinharcu. Kā saka Klemenss, darbā viņš vienmēr tiecas pēc perfekcijas. To, ka jāiet uz maksimumu un jāseko sapņiem, viņš sapratis, kad ticis pie dalības tādā Holivudas grāvējā kā «Casino Royale». «Godīgi jau jāsaka, ka es nebiju nekāds jauniņais, kad piedalījos šajā filmā. Es jau biju sācis karjeru teātrī, nospēlējis tur desmit gadu. Un biju tur ļoti apmierināts – man bija izcilas lomas un lieliski režisori. Bet tad notika milzu pavērsiens manā dzīvē – viena no manām pirmajām lomām bija tik ievērojamā filmā. Jā, tā bija maza lomiņa, bet strādāt kopā ar tādiem brīnišķīgiem aktieriem kā Denjels Kreigs un Eva Grīna, ar tādu profesionāļu komandu, tas bija vareni. Un es sapratu, ka mana kaislība ir visu izdarīt perfekti, savā profesijā censties visu panākt līdz maksimumam. To es darīju arī, filmējoties seriālā «Laiva», iejūtoties van Reinharca tēlā. Jā, to esi iemācījos no saviem Holivudas kolēģiem,” saka vācu zvaigzne.

Bažas par vīrusa skartajiem

Pandēmijas laiku Šiks pārlaiž savās lauku mājās. «Katru dienu darbojos ārā, padaru kaut ko mājā. Protams, satraucos par cilvēkiem un šo situāciju, kas pārņēmusi Eiropu un pasauli,» nobažījies ir aktieris. «Ceru, ka tas viss drīzāk beigsies, un necietīs pārāk daudz ļaužu. Tā ir mana lielākā cerība,» bilst Klemenss, kura profesionālajā darbībā tagad arī bija iestājusies pauze. Taču viņam paveicies, ka nupat iznākusi «Laivas» otrā sezona, pabeigta arī filmēšanās citos projektos. «Laiva» man bija ļoti svarīga. Tas bija lielisks projekts, brīnišķīgs tēls, lieliski režisori un aktieru komanda. Nav daudz projektu, kur tas viss «saliekas kopā». Un esmu ļoti priecīgs par rezultātu.»