22. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1938. gadā Izabella Krolle - gleznotāja.

1962. gadā Daira Āboliņa - kinokritiķe.

1967. gadā Gundars Vētra - basketbolists, pirmais latvietis NBA, tagad treneris, 1990. gada pasaules čempionāta sudraba godalgas ieguvējs PSRS izlases rindās.

1974. gadā Kaspars Gods - aktieris.

1981. gadā Liene Jansone - basketboliste.

1984. gadā Inese Pudža - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1813. gadā Rihards Vāgners - vācu komponists (miris 1883.gadā).

1859. gadā Arturs Konans Doils - britu rakstnieks un ārsts (miris 1930.gadā).

1907. gadā Lorenss Olivjē - angļu aktieris un režisors (miris 1989.gadā).

1924. gadā Šarls Aznavūrs - franču dziedātājs, aktieris un komponists (miris 2018. gadā).

1942. gadā Teodors Kačinskis jeb Unabombers - amerikāņu terorists.

1946. gadā Džordžs Bests - ziemeļīru futbolists (miris 2005. gadā).

1959. gadā Morisejs - angļu dziedātājs ("The Smiths").

1964. gadā Ramūns Butatuts - lietuviešu basketbola treneris, trīskārtējs Latvijas čempions.

1970. gadā Naomi Kempbela - angļu modele un aktrise.

1987. gadā Novāks Džokovičs - serbu tenisists, 17 "Grand Slam" turnīru uzvarētājs, pasaules ranga līderis.

1987. gadā Arturo Vidals - čīliešu futbolists, divkārtējs "Copa America" uzvarētājs.

Notikumi Latvijā

1775. gadā krievu tirgotājs Ivans Fatovs iegūst Rīgas namnieka tiesības un tiek saukts par Johanu. Viņš ir pirmais krievu tirgotājs, kuram piešķir šādas tiesības.

1995. gadā Latvijas Banka paziņo, ka aptur "Bankas Baltija" darbību.

1999. gadā 1.Sēlijas kongresā Sunākstes baznīcā iesvēta Sēlijas karogu.

2002. gadā Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Māris Sants diskusijā "Radio brīvā Eiropa" publiski atzīst savu homoseksuālo orientāciju. Pēc raidījuma Sants saņem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas lēmumu, ka ir atcelts no mācītāja amata.

2003. gadā astoņu Latvijas Hanzas pilsētu - Cēsu, Valmieras, Ventspils, Limbažu, Rīgas, Kokneses, Kuldīgas, Straupes - pārstāvju delegācijas piedalās Hanzas dienās, kas notiek Frankfurtē pie Oderas Vācijā un tās kaimiņpilsētā Slubicē Polijā.

2004. gadā Ziemeļvidzemē notiek interneta portāla "www.vx.lv" un Latvijas Alpīnistu savienības organizētās starptautiskās piedzīvojumu sacīkstes "VX Vidzeme 2004", kas ir līdz šim lielākās piedzīvojumu sacīkstes Eiropā.

2007. gadā Kuldīgas rajona tiesa tā dēvētajā Grinberga lietā pilnībā attaisno Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš bija apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.

Notikumi pasaulē

334. gadā p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra armija Granicas kaujā sakauj persiešus.

337. gadā mirst Romas imperators Konstantīns Lielais.

1455. gadā Rožu karā Jorkas hercogs Ričards sakauj un sagūsta Anglijas karali Henriju VI.

1809. gadā netālu no Vīnes notiekošās Aspernas-Eslingas kaujas otrajā dienā austriešiem izdodas pirmo reizi vēsturē atvairīt Napoleona vadīto Francijas armiju.

1908. gadaā brāļi Raiti ASV patentē savu "Lidojošo mašīnu".

1915. gadā Lielbritānijas traģiskākajā dzelzceļa katastrofā armijas vilciens Skotijā saduras ar pasažieru vilcienu. Katastrofā iet bojā 227 cilvēki.

1939. gadā Hitlers un Musolīni noslēdz "tērauda paktu", kas paredz savstarpēju atbalstu kara laikā.

1942. gadā Otrajā pasaules karā sabiedroto pusē iesaistās Meksika.

1947. gadā, lai apturētu komunisma izplatīšanos, ASV prezidents Harijs Trūmens paraksta aktu par 400 miljonu dolāru piešķiršanu militāras un ekonomiskas palīdzības formā Turcijai un Grieķijai. Aktu vēlāk dēvē par Trūmena doktrīnu.

1960. gadā Čīles dienvidus satricina 9,5 balles pēc Rihtera skalas stipra zemestrīce. Tā ir visspēcīgākā zemestrīce, kāda jebkad reģistrēta. Dabas stihijā iet bojā vismaz 2200 cilvēku.

1967. gadā ugunsgrēkā Briseles lielveikalā "L'Innovation" iet bojā vai pazūd bez vēsts vairāk nekā 323 cilvēki un 150 tiek ievainoti. Šis ir traģiskākais ugunsgrēks Beļģijas vēsturē.

1968. gadā vairākus simtus kilometru uz dienvidiem no Azoru salām nogrimst ASV kodolzemūdene "Scorpion", kas ir pirmā nogrimusī zemūdene, kurā atrodas kodolieroči. Zemūdenē atradās 99 cilvēki.

1972. gadā Ričards Niksons ierodas Maskavā, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas apmeklējis Krievijas galvaspilsētu.

1990. gadā datorprogrammatūras kompānija "Microsoft" izlaiž operētājsistēmu "Windows 3.0".

1998. gadā Ziemeļīrijas iedzīvotāji pārliecinoši atbalsta vēsturisko miera vienošanos, kas izbeidz 30 gadus ilgo asinsizliešanu starp protestantiem un katoļiem. Vienlaikus gandrīz 95 procenti Īrijas iedzīvotāju apstiprina attiecīgus grozījumus konstitūcijā.

2001. gadā Francijas Nacionālā asambleja apstiprina pretrunīgi vērtēto likumprojektu par plašākas autonomijas piešķiršanu Korsikas salai, kuras separātisti jau gandrīz 20 gadus cīnījās par pašnoteikšanos.