Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
14. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienā sveicam lielisko aktrisi Keitu Blanšetu! (Foto: ddp/INTERTOPICS/Photoshot / Vida Press)

14. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2020. gada 14. maijā 03:44 2020. gada 14. maijā 03:44
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas dienas ballīte jārīko politiķim Danielam Pavļutam, basketbolistei Lainei Kurpniecei, Satversmes tiesas tiesnesim Gunāram Kusiņam.... Un atminēsimies, ka šajā datumā Latvijā pirms 31 gadia oficiāli tika atjaunota Mātes dienas svinēšana, bet 2006. gadā Jelgavā sākās pasaules čempionāts stājhokejā.

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Laine Kurpniece - basketboliste.

1976. gadā Daniels Pavļuts - kultūras darbinieks, ierēdnis un politiķis, bijušais ekonomikas ministrs, tagad 13. Saeimas deputāts.

1963. gadā Gunārs Kusiņš – Satversmes tiesas tiesnesis.

1962. gadā Valdis Kalnozols - būvkompānijas SIA "Kalnozols un partneri" padomes priekšsēdētājs, bijis 12. Saeimas deputāts.

1962. gadā Ludmila Vojevoda - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle.

1947. gadā Augusts Sukuts - Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" goda prezidents (miris 2017. gadā).

1942. gadā Ivars Klagišs - uzņēmējs, laikraksts "Dienas Bizness" 2008.gadā viņu minējis "Latvijas 1000 miljonāru" sarakstā.

1940. gadā Aija Žilēvica - Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Mikrobioloģijas docētāju grupas vadītāja, profesore.

1936. gadā Juris Miķelsons - Latvijas Universitāte, asociētais profesors, VAS "Valsts Informāciju tīkla aģentūra" valdes loceklis.

1902. gadā Lūcija Garūta - pianiste, komponiste un muzikoloģe (mirusi 1977. gadā).

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Ollijs Mērs - angļu mūziķis.

1984. gadā Marks Cukerbergs -  programmētājs, uzņēmējs un filantrops, "Facebook" dibinātājs.

1976. gadā Martina Makečona - britu aktrise.

1973. gadā Natālija Epltona - Kanādā dzimusi britu dziedātāja ("All Saints").

1971. gadā Sofija Kopola - amerikāņu kinorežisore.

1971. gadā Martins Reims - igauņu futbolists.

1969. gadā Denijs Vuds - amerikāņu dziedātājs ("New Kids on the Block").

1969. gadā Keita Blanšeta - austrāliešu aktrise.

1965. gadā Oīns Kolfers - īru rakstnieks.

1962. gadā Ians Estberijs - angļu dziedātājs ("The Cult").

1962. gadā Sī Sī de Vills - amerikāņu mūziķis ("Poison").

1961. gadā Tims Rots - angļu aktieris.

1959. gadā Stīvs Hogarts - britu dziedātājs ("Marillion").

1953. gadā Norodoms Sihamoni - Kambodžas karalis.

1952. gadā Deivids Bērns - skotu izcelsmes amerikāņu mūziķis ("Talking Heads").

1952. gadā Roberts Zemekis - amerikāņu kinorežisors.

1944. gadā Džordžs Lūkass - amerikāņu kinorežisors.

1936. gadā Bobijs Derins - amerikāņu dziedātājs (miris 1973.gadā).

1922. gadā Franjo Tudžmans - bijušais Horvātijas prezidents (miris 1999.gadā).

1907. gadā Ajubs Hans - Pakistānas prezidents (miris 1974.gadā).

1904. gadā Marsels Žino - šveiciešu ārsts (miris 1961.gadā).

1885. gadā Oto Klemperers - vācu diriģents (miris 1973.gadā).

1771. gadā Roberts Ouens - velsiešu sociālais reformists (miris 1858.gadā).

1727. gadā Tomass Geinsboro - angļu mākslinieks (miris 1788.gadā).

1710. gadā Ādolfs Frederiks - Zviedrijas karalis (miris 1771.gadā).

1316. gadā Kārlis IV - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1378.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Rīgā tirdzniecības centrā Vienības gatvē, kur atrodas arī veikals "Maxima", iebrauca kāda automašīna, un nepilnas pusminūtes laikā no juvelierizstrādājumu veikala tika nozagts seifs ar briljantiem vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā.

2008. gadā apdrošināšanas sabiedrība "If Latvia" starptautiskajā lidostā "Rīga" uzstāda Baltijā pirmo pašapkalpošanās apdrošināšanas termināli. Pašapkalpošanās apdrošināšanas terminālā steidzīgākie un aizņemtākie ceļotāji var iegādāties "pēdējā brīža" jeb "last minute" ceļojuma apdrošināšanas polises.

2006. gadā Jelgavā sākas pasaules čempionāts stājhokejā. Tikai pirms pusotra gada jelgavnieki pirmo reizi iepazinās arī ar pasaulē jaunu sporta veidu - stājhokeju - hokeju cilvēkiem ar amputētām kājām vai rokām.

2003. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Guntis Rutkis Ministru prezidentam Einaram Repšem iesniedz lūgumu no 30.maija atbrīvot viņu no amata. Rutki KNAB priekšnieka amatā Saeima apstiprināja 2002.gada 10.oktobrī. Kopš stāšanās amatā viņš ilgi slimoja, un tieši slimība tiek minēta kā galvenais iemesls, kāpēc Rutkim bija jāpamet amats.

2003. gadā Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis Zviedrijas pilsētā Kalmārā atklāj Latvijas goda konsulātu. Latvijas goda konsuls Kalmārā ir uzņēmējs Andris Nollendorfs.

2003. gadā Latvijā valsts vizītē uzturas Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju.

2002. gadā Rīgā notiek Latvijas čigānu 2.kongress.

2001. gadā VAS "Latvijas gaisa satiksme" telpās tiek parakstīts Baltijas valstu gaisa satiksmes uzņēmumu un Amerikas Savienoto Valstu puses pārstāvju līgums, kas paredz plāna izstrādāšanu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasībām atbilstošu satelītu tehnoloģiju pavadoņu standartu ieviešanai visās trijās Baltijas valstīs.

1998. gadā Tautas saskaņas partija, kustība "Līdztiesība" un Latvijas Sociālistiskā partija izveido politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā," kas veido kandidātu sarakstu 7.Saeimas vēlēšanām.

1998. gadā, lai izteiktu savu attieksmi pret izmaiņām Izglītības likumprojektā, Vērmanes dārzā Rīgā, pulcējas ap 200 krieviski runājošu jauniešu un aptuveni tikpat daudz vecāka gadagājuma cilvēku. Mītiņa dalībnieki pieņem rezolūciju iesniegšanai Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kurā teikts, ka jaunajā izglītības likumprojektā "ideja līdz 2005.gadam pārvērst visas krievu vidusskolas par latviskām rupji pārkāpj visā pasaulē atzītās nacionālo mazākumtautību tiesības un izglītības iegūšanu dzimtajā valodā".

1996. gadā Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas deputāti izvirza Alfrēda Rubika kandidatūru valsts prezidenta amatam. Neskatoties uz to, ka Rubiks tai pat laikā izcieš 8 gadu cietumsodu par mēģinājumu varmācīgi gāzt likumīgo valsts varu Latvijā, vēstuli par savu piekrišanu balotēties prezidenta amatam no cietuma atsūtījis arī pats Rubiks. Pieteikumu Saeimas prezidijā iesnieguši toreizējās Sociālistiskās partijas deputāti Modris Lujāns un Aleksandrs Bartašēvics.

1996. gadā Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" uzsāk regulāru gaisa satiksmi starp Rīgu un Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.

1996. gadā Briselē notiek Latvijas un NATO pirmais sarunu raunds, kurā tiek pārrunātas NATO paplašināšanas perspektīvas un Latvijas eventuālā integrācija šajā aliansē. Latvijas delegāciju minētajās sarunās vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, delegācijā ir arī eksperti no Ārlietu un Aizsardzības ministrijas.

1995. gadā divi Latvijas Everesta ekspedīcijas dalībnieki Imants Zauls un Teodors Ķirsis sasniedz pasaules augstāko virsotni.

1989. gadā oficiāli atjaunota Mātes dienas svinēšana.

1905. gadā darbu sāk siltumcentrāle "Andrejsala", kas ir Rīgas pirmā lielākā siltumelektrostacija. Pēdējā maiņa darbu ražotnē beidz 2004.gada 31.martā un centrāle tiek slēgta.

Notikumi pasaulē

2011. gadā no amata atkāpjas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns, kurš apsūdzēts par Ņujorkas viesnīcas istabenes izvarošanas mēģinājumu. Viņa cerības kļūt par Francijas prezidentu ir sadragātas.

2006. gadā par Čadas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju tiek pasludināts Idriss Debī, kurš varu valstī 1990.gadā sagrāba militārā apvērsumā.

2006. gadā simts gadu vecumā mirst Pulicera prēmijas laureāts, amerikāņu dzejnieks Stenlijs Kunics.

2005. gadā bijušais Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Paskāls Lamī tiek pasludināts par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas vadītāju, kad savu kandidatūru atsauc pēdējais viņa konkurents.

2004. gadā Kopenhāgenā notiek Dānijas kroņprinča Frederika un Mērijas Donaldsones kāzas.

2003. gadā Alžīrijas armija atbrīvo 17 eiropiešu tūristus, kurus Sahāras tuksnesī kā ķīlniekus divus mēnešus turēja islāma kaujinieki.

2003. gadā pēc gandrīz četras desmitgades ilgas plānošanas un debatēm sākas pazemes barjeru izveide, lai aizsargātu Venēciju no plūdiem.

2002. gadā NATO dalībvalstu un Krievijas ārlietu ministri noslēdz vienošanos par NATO un Krievijas padomes izveidošanu, lai sadarbotos cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību.

2001. gadā Silvio Berluskoni vadītā centriski labējā koalīcija uzvar vispārējās vēlēšanās Itālijā. Berluskoni sāk veidot 59. Itālijas valdību kopš 1945.gada.

1998. gadā NBC televīzijas seriāla "Seinfeld" noslēdzošo sēriju noskatās 76 miljoni cilvēku.

1998. gadā mirst viens no pasaules slavenākajiem aktieriem un dziedātājiem Frenks Sinatra.

1996. gadā Japānas amatpersonas arvien intensīvāk apspriež iespēju pārcelt valsts oficiālās iestādes no Tokijas uz citu valsts reģionu, kuru tik ļoti neapdraud zemestrīces. Iespējams, ka ar laiku kāda cita pilsēta iegūtu arī oficiālo galvaspilsētas statusu. Īpaši intensīvas šīs diskusijas kļuva pēc 1995.gadā ļoti postošās zemestrīces Kobē, taču līdzīgas idejas pirmo reizi izvirzītas jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. Galvenais iemesls, kas līdz šim kavējis valdības iestāžu pārcelšanos, ir ar to saistītie milzīgie izdevumi.

1996. gadā 75 gadu vecumā Tbilisi miris viens no Gruzijas pazīstamākajiem teātra režisoriem Mihails Tumanišvili. Savulaik Tumanišvili iestudējumi bijuši plaši pazīstami visā kādreizējās PSRS teritorijā. Viņš arī veicis daudzus iestudējumus ārzemēs, tostarp slaveni ir viņa Šekspīra lugu uzvedumi Anglijā. Tumanišvili vadīja Tbilisi Drāmas skolu, te viņa studenti bijuši ne mazāk slavenie režisori Roberts Sturua un Timurs Čheidze.

1993. gadā pēc sirdslēkmes mirst amerikāņu mediju magnāts Viljams Rendolfs Hērsts juniors.

1991. gadā pašnāvību izdara Ķīnas līdera Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina.

1991. gadā DĀR prezidenta Nelsona Mandelas sievai Vinnijai tiesa piespriež sešu gadu cietumsodu par četru jauniešu nolaupīšanu.

1989. gadā desmitiem tūkstoši cilvēku piedalās demonstrācijā Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā, pieprasot demokrātiskas reformas pirms PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova vizītes.

1986. gadā itāļu "Formula-1" pilots Elio de Andželiss cieš negadījumā sacensībās Francijā un mirst nākošajā dienā slimnīcā Marseļā.

1973. gadā tiek palaista ASV pirmā kosmiskā stacija "Skylab".

1970. gadā Vācijā tiek dibināta ektrēmistiskā organizācija Sarkanās armijas frakcija.

1955. gadā PSRS, Albānija, Bulgārija, Čehoslovākija, Austrumvācija, Ungārija, Polija un Rumānija paraksta Varšavas paktu.

1948. gadā astoņas stundas pirms britu Palestīnas pārvaldes mandāta beigām Davids Bengurions proklamē Izraēlas valsti. Uzreiz pēc šī paziņojuma Izraēlai uzbrūk arābu kaimiņvalstis.

1943. gadā Otrajā pasaules karā japāņu zemūdene pie Kvīnslendas krastiem nogremdē Austrālijas kuģi "Centaur". Izglābjas tikai 64 cilvēki no 332, kas atradās kuģī.

1940. gadā Otrajā pasaules karā pēc nacistiskās Vācijas veiktas bombardēšanas tiek iznīcinātas divas trešdaļas Nīderlandes pilsētas Roterdamas, nogalināti gandrīz 1000 cilvēku un vismaz 80 000 vietējo iedzīvotāju zaudē pajumti. Nīderlande padodas Vācijai.

1939. gadā Peru meitenīte Lina Medina kļūst par zināmo pasaulē jaunāko māti medicīnas vēsturē, dzemdējot bērnu piecu gadu vecumā.

1935. gadā Filipīnas ratificē vienošanos par neatkarību.

1913. gadā Ņujorkas gubernators Viljams Salcers apstiprina Rokfellera fonda hartu, ļaujot sākt darbu fondam, kas balstās uz Džona Rokfellera ziedotajiem 100 miljoniem dolāru.

1900. gadā Parīzē sākas otrās mūsdienu Olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi tiek atļauts piedalīties sievietēm.

1889. gadā Londonā tiek dibināts bērnu aizsardzības un labdarības organizācija NSPCC.

1811. gadā Paragvaja iegūst neatkarību no Spānijas.

1796. gadā angļu mediķis Edvards Dženners vada pirmo vakcinēšanu pret bakām.

1643. gadā par Francijas karali četru gadu vecumā kļūst Luijs XIV, kad mirst viņa tēvs Luijs XIII.

1610. gadā tiek nogalināts Francijas karalis Anrī IV, tronī kāpj Luijs XIII.

1607. gadā mūsdienu ASV Virdžīnijas štatā kā Anglijas kolonija tiek dibināta Džeimstauna.

1483. gadā par Francijas karali tiek kronēts Šarls VIII jeb Šarls Laipnais.

1264. gadā Francijā tiek sagūstīts Anglijas karalis Henrijs III, par Anglijas "de facto" valdnieku padarot Simonu de Monforu.

Citi šobrīd lasa

Zviedrijas un Baltkrievijas olimpiskajam varonim Tomijam Salo piespriests cietumsods
Bērns mācās 4.klasē, bet vecāki par viņu nevar saņemt pabalstu 5
Daži mediķi pirms otrās vakcīnas saslimuši ar Covid-19 20
Pievienot komentāru

Мелания Трамп нарушила очередную традицию

Бывшая домработница Киркорова наконец призналась, почему на самом деле он ее уволил